“Rokasspiedienu dienas ir pagājušas!” Covid-19 izslimojušais virusologs brīdina, ka “mēs ieejam pandēmijas laikmetā” 19
Pēters Pio ir pasaulē pazīstams beļģu virusologs un mikrobiologs, Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas direktors un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas īpašais padomnieks.
Savulaik strādājis Āfrikā, kur palīdzējis atklāt Ebolas vīrusu un pētījis HIV infekciju, Pio uzskata, ka koronavīruss varētu nebūt pēdējā pandēmija, ar ko saskārusies cilvēce.
Eiropiešiem jāmaina uzvedības kultūra
“Mēs varētu ieiet pandēmiju laikmetā,” viņš paziņojis intervijā izdevumam “Politico”. “Atklāti sakot, lai nepieļautu pandēmijas izplatīšanos, mums pat nevajadzētu runāt vienam ar otru,” viņš saka.
“Taču nav iespējams dzīvot sabiedrībā, neuzņemoties risku.”
Beļģu virusologa ieskatā, eiropiešiem ir vajadzīga “(uzvedības) kultūras izmaiņa”, lai tiktu galā ar nākotnes pandēmijām un ārkārtas situācijām.
Martā zinātnieka dzīvē notika krasa izmaiņa, jo viņš pats saslima ar Covid-19. Pasaules mediji ziņu virsrakstos nekavējās atzīmēt, ka pazīstamais vīrusu mednieks pats ir saķēris koronavīrusu.
Pēc sešiem mēnešiem Pio pamatā atsācis darbu, lai gan esot dienas, kad viņš jūtoties ļoti noguris.
Zinātnieks, februārī tiekoties ar žurnālistiem, sarokojies ar viņiem, taču tagad atzīst, ka rīkojies nepareizi, savā personiskajā uzvedībā atgriežoties pie dziļi iesakņotajiem uzvedības kultūras paradumiem.
Rokasspiedienu dienas ir pagājušas
“Rokasspiedienu dienas ir pagājušas,” saka Pio, brīdinot, ka “mēs varētu ieiet pandēmiju laikmetā”. Epidēmiju izcelšanās biežums pieaug, viņš atzīmē, piebilstot, ka daudzi vīrusi – tādi kā SARS un Ebola – nāk no dzīvniekiem.
Vīrusi, kas varētu būt palikuši vietējā vidē, izplatās daudz vieglāk, pateicoties plašajai ceļošanai.
“Un tad kaut kas notiek pilsētā Uhaņa, par kuru vairākums cilvēku nekad nav dzirdējuši, un tas atbalsojas visā pasaulē,” saka zinātnieks. Viņaprāt, tas varētu būt noticis jebkur.
Doktors Pio stāsta, ka pēdējos sešus gadus bieži uzstājies ar runām par tēmu “Vai mēs esam gatavi nākamajai pandēmijai?”, un atzīst, ka toreiz – un arī tagad – atbilde ir “nē”, neslēpjot, ka arī viņš nav bijis gluži sagatavojies, kad uzliesmoja koronavīrusa pandēmija.
“Es vienmēr domāju, ka (nākamā pandēmija) būs kāds gripas paveids, kāda tās mutācija, kā spāņu gripa,” viņš saka.
Pio norāda uz Globālo veselības drošības indeksu, kas izvērtē, kā valstis ir sagatavotas pandēmijai. 2019. gadā ASV un Britānija bija saraksta galvgalī, taču tās neizrādījās valstis, kas labi tika galā ar Covid-19.
Zinātnieks atzīst, ka sagatavotības process ir grūts. Valstīm jāatvēl nauda kaut kam tādam, kas var nekad nenotikt, un, kad tas notiek, notikumu virzību ir grūti paredzēt.
Dažas lietas, tādas kā personiskās aizsargāšanās līdzekļus un sejas maskas var uzkrāt, ko daudzas valstis darīja pēc 2009. gada cūku gripas H1N1 pandēmijas.
Doktora Pio ieskatā, pats svarīgākais pandēmiju ierobežošanā ir gudra vadība, veselības iestādes ātrai vīrusu atklāšanai un veselības aprūpes infrastruktūra, lai tiktu galā ar uzliesmojumiem.
Viņš nav optimistiski noskaņots, ja izceltos jauna pandēmija vai kāda cita ārkārtas situācija, atzīstot, ka “mēs neesam īsti sagatavojušies”.
“Mēs veidojam ugunsdzēsības brigādi, kad māja jau deg. Bet tā (brigāde) ir vajadzīga visu laiku, jo līdz ar biežākām epidēmijām veidojas arī ārkārtas situācijas klimata jomā un katastrofas rūpniecībā.”
Maskas jāvalkā kopienas locekļu aizsardzībai
Doktors Pio atzīst, ka ir nobažījies par koronavīrusa pandēmijas savaldīšanu. Vēl jūnijā viņš cerējis, ka inficēto skaita pieaugumu varēs ierobežot, lai otrais vilnis nekļūtu par “cunami”.
Viņš neslēpj, ka ir satraukts par Briselē redzēto rīta skrējienu septembra nogalē. “Cilvēku grupas noteikti bija lielākas, nekā atļauts, un nevienam nebija maskas,” viņš saka.
Labā ziņa ir tā, ka vairākumā valstu nav tik daudz inficēto kā martā un aprīlī un mediķiem ir lielāka pieredze saslimušo ārstēšanā.
Satraucoši ir tas, ka inficējas jauni cilvēki un izplata vīrusu vecāku ļaužu vidū.
“Ja katrs ievērotu visus noteikumus, mēs nebūtu tik tālu nonākuši,” uzskata zinātnieks, atzīstot, ka “cilvēkiem šis ir bijis grūts laiks un ir maza vēlme pēc vēl vienas karantīnas”.
“Tikai iedomājaties, ko tas nozīmētu ekonomikai papildu stresam garīgajā veselībā un bērnu izglītībā.”
Viņaprāt, jājautā cilvēkiem pašiem, kādiem nepieciešamiem pasākumiem viņi varētu piekrist ar minimālu iejaukšanos viņu dzīvē, un tad izlemt, vai ir ieguvumi.
Profesors Pio uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai valdības zinātu pēc iespējas agrāk, kur ir notikuši slimības uzliesmojumi, un ātri rīkotos. Viņš arī norāda, ka mēs vēl esam pandēmijas ierobežošanas sākuma posmā.
“Ja mēs tiktos pēc gada šajā laikā, es ceru, ka mēs visi būtu vakcinēti un ceļošana varētu atsākties,” viņš teica, piebilstot, ka pirmās vakcīnas varētu nebūt visefektīvākās.
Doktors Pio uzsver, ka cilvēku uzvedības kultūrā nepieciešamas izmaiņas, lai sadzīvotu ar vīrusu.
Tas ietver atteikšanos no sarokošanās un sekošanu Āzijā jau labu laiku pieņemtajai praksei valkāt maskas – ne sevis, bet kopienas locekļu aizsardzībai.
“Tās ir izmaiņas uzvedības kultūrā, kas mums vajadzīgas,” uzskata beļģu virusologs Pēters Pio.
Zviedrijas īpašā pieeja
Daudzām valstīm ieviešot stingru karantīnu un citus pasākumus koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai, Zviedrijas galvenais epidemiologs Andress Tenels aizstāv savu nostāju, neieviešot karantīnu un paļaujoties uz pilsoņu personisko atbildību un pienākuma apziņu.
Tenels salīdzinājis karantīnas ieviešanu valstī ar “āmura lietošanu, lai nosistu mušu”.
“Sejas maskas ir viegls risinājums, un es dziļi neuzticos sarežģītu problēmu viegliem risinājumiem,” intervijā britu laikrakstam “The Financial Times” teica Tenels.
“Daļa Zviedrijas iedzīvotāju atbalsta Tenela racionālo nostāju, valsts galvenajam epidemiologam emociju uzplūdā neziedojot zinātni un atsakoties ieviest karantīnu,” atzīmē “FT”.
Daļa zviedru asi kritizē Tenelu, īpaši pēc vairāku tūkstošu cilvēku nāves no Covid-19 veco ļaužu namos.
Šis traģiskais pavērsiens izvirzīja Zviedriju piektajā vietā Eiropā pēc Covid-19 upuru skaita uz vienu iedzīvotāju, piecas reizes apsteidzot kaimiņvalsti Dāniju un aptuveni desmit reižu Norvēģiju un Somiju.
“Mēs no paša sākuma apzinājāmies, ka pandēmijas iegrožošana būs ilgs un smags darbs,” saka Tenels. Vasaras beigās vairākās Eiropas valstīs strauji pieaugot inficēto skaitam, Zviedrijā uz vienu iedzīvotāju to ir par 90% mazāk nekā jūnijā.
Tenels uzskata, ka, iestājoties rudenim, kļūs skaidrāks, cik veiksmīga bijusi katras valsts taktika Covid-19 ierobežošanā.
Viņaprāt, viņa izvēlētā taktika, ko atbalstījusi Zviedrijas valdība, ir veicinājusi imunitātes līmeņa paaugstināšanos iedzīvotāju vidū, mazinot jaunu saslimšanu gadījumus.
