Kā izdzīvot un ērti justies mājas birojā, strādājot attālināti? 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija atrodas mērenā klimata joslā ar nelielu noslieci uz ziemeļiem. Īsta vasara ir labi ja trīs mēnešus.
elabvēlīgie klimatiskie laika apstākļi rudeņos, ziemā un pavasarī spiež cilvēkus ilgu laiku pavadīt telpās. Tuvums ziemeļiem rada saules deficītu un ietekmē mentālo stāvokli. Ne velti novērots, ka saulainā laikā latvieši ir daudz smaidīgāki nekā drēgnā.
Izpētīts, ka ārtelpās atrodamies labi ja tikai desmito daļu no sava laika. Un tas nemaz nebūtu slikti, jo desmitā daļa no diennakts veido 2,4 stundas.
Ja katrs cilvēks tās veltītu pastaigā svaigā gaisā, būtu pavisam lieliski. Pētījumos noskaidrots, ka pastaigas parkā palīdz pilsētniekiem atbrīvoties no uzmācīgām negatīvām domām, kas paaugstina depresijas un citu psihisku saslimšanu risku.
Pastaiga joprojām ir viens no lētākajiem, ērtākajiem un veselīgākajiem relaksācijas veidiem, kas palīdz uzturēt arī labu mentālo formu. Viegli staigāt tiem, kuriem mājās ir suns. Pastaigu ziņā dzīvnieks ir īsts tirāns.
Gribi vai negribi, divreiz dienā saimnieks ir spiests doties ārā no mājas… un tas ir ļoti apsveicami. Ne velti šobrīd ir tik populāras dažādas kolektīvo pastaigu formas. Apskatoties internetā saikli – pastaigas / pārgājieni, katrs var atrast kaut ko savām interesēm vai fiziskajai formai piemērotu.
Tomēr – atlikušos 90% laika cilvēki pavada telpās, trešdaļu iekštelpās un divas trešdaļas mājās.
Situāciju vēl vairāk pasliktinājuši kovidlaika epidemioloģiskie ierobežojumi, kas spieduši palikt mājās vēl ilgāk un aktualizēja attālināto darbu.
Gan piespiedu mājsēde, gan attālinātais darbs uzliek papildu slogu dzīvojamām telpām, kas tagad kļūst arī par biroju. Šādos apstākļos mājokļa komforts palīdz nodrošināt gan veselību, gan darbaspējas. Tomēr ne viss ir gludi. Ko iesākt?
Zinātnieki uzskata, ka par glābiņu var kalpot jaunā globālā tendence darba vietu iekārtošanā – atgriešanās pie dabas visā tās izpausmju daudzveidībā.
Intuitīvā līmenī to zināja daudzi un jau sen. Piemēram, slimnīcās dabisko apgaismojumu un zaļumus sen jau izmanto kā terapeitisku palīglīdzekli, empīriskā ceļā pārliecinoties, ka tas var uzlabot cilvēka fizisko un psihisko stāvokli.
Dabiskie būvmateriāli
Lai mājokli padarītu īsti komfortablu, milzīga nozīmē ir tā izgatavošanā izmantotajiem būvmateriāliem. Tos var nosacīti iedalīt trīs daļās – pozitīvie, neitrālie un kaitīgie.
Kaitīgie būvmateriāli būs tie, kas mājoklī izdala neveselīgus izmešus. Piemēram, kādreiz mēbeļu skaidu plāksnes tika ražotas, izmantojot sintētisko līmi, kura vēl ilgi izdalīja gaisā kaitīgas daļiņas.
Neitrāli ir, piemēram, dažādi plastmasas izstrādājumi, kas dabā nesadalās, bet arī īpašu labsajūtu nesniedz.
Par pozitīviem būvmateriāliem varētu nosaukt dabiskos materiālus, tādus kā koks, māls, kaļķis, kuri jau izsenis izmantoti mājokļa veidošanā. Kokmateriāls žūstot izdala tonizējošus izmešus.
Siltums, kas starojas no krāsns māla podiņiem, ir daudz patīkamāks, nekā, piemēram, no čuguna radiatora nākošais. Kaļķa apmetums “elpo”, regulē mitrumu, pie reizes arī attīrot gaisu no bioloģiskiem piemaisījumiem.
Apskatot ilgu vēsturisko laiku pastāvējušo pilsētas mājas modeli, redzam māla ķieģeļu ārsienas un māla podiņu krāsnis, koka griestus un grīdas. Starpsienas klātas ar kaļķa apmetumu, kas mests uz koka skaliņiem.
Telpas krāsojumā visdrošāk ir pieturēties pie dabiskās krāsu gammas. Pārāk spilgtas vai kontrastainas sienas novērš uzmanību.
Zaļās krāsas pozitīvā ietekme uz cilvēku pazīstama sen. Pat acumirklis, uzmests zaļajai krāsai pirms kreatīva uzdevuma veikšanas, var palielināt radošo potenciālu un palīdzēt labāk veikt uzdevumu. Tāpat noskaidrots, ka, piemēram, zilais un dzeltenais asociējas ar efektivitāti un kreativitāti.
Ekonomija ir laba lieta, tomēr nedrīkst taupīt uz veselības rēķina. Tas attiecās arī uz apgaismojumu. Visproduktīvākais ir dabiskais apgaismojums. Pārāk tumšas telpas izraisa nomācošu sajūtu.
Darba zonai noteikti jābūt labi izgaismotai, un jāatceras, ka ar laiku vecākiem cilvēkiem paliek “tumšākas” acis.
Ekonomēt nedrīkstētu arī ar vēdināšanu, un it īpaši, jāseko CO2 rādītājam telpās, kas vistiešāk iespaido cilvēka mentālo veselību. Lai arī modernās vēdināšanas tehnoloģijas sola pilnīgu svaigā gaisa sagatavošanas autonomiju, tomēr dažkārt arī atvērt logu un telpā ielaist svaigu gaisu par sliktu nenāktu.
Atbrīvoties no trokšņa
Mieru mājoklī apdraud trokšņi, kas iespaido strādājošo mentālās spējas. Pētījumi rāda, ka liela daļa laika tiek pavadīts, lai koncentrētos uzdevuma veikšanai.
Ja process tiek iztraucēts, vidēji nepieciešamas 25 minūtes, lai strādājošais atgrieztos sākotnējā uzdevumā pēc iztraucēšanas, un vēl 8 minūtes, lai sasniegtu iepriekšējo koncentrēšanās līmeni.
Troksni uzvarēt ir grūti, tomēr ar to var cīnīties. Troksni bloķē bieza, monolīta betona siena. To slāpē biezs un smags aizkars. Troksni kliedē nelīdzena virsma un samazina “klusas” ierīces.
Mājokļa konstrukcijām jābūt monolītām, bez spraugām un caurumiem. Slikti izolēti gaisa vadi, ūdens caurules vai elektrības rozetes pasliktina skaņas izolāciju. Troksni slāpējošu sienu var izveidot pats.
Metāla statņus pie sienas pieskrūvē uz skaņu slāpējošiem (elastīgiem) paliktņiem. Starp tiem ievieto 50 mm minerālvati. Konstrukciju noslēdz ar dubultu rīģipša klājumu. Dubultu tādēļ, lai rīģipsis veidotu cietu, blīvu plakni, kas slāpēs daļu skaņas, otra daļa sapīsies minerālvatē.
Mūsdienīgais minimālisms labi izskatās katalogos un izstādēs. Laika gaitā cilvēks neizbēgami apaug ar dažādām lietām, kuri šo minimālisma paradīzi izposta, un telpa kļūst pieblīvēta.
Nederīgās labās lietas ik pa laikam var ziedot kādai labdarības organizācijai. Tomēr potenciāli vajadzīgo vai vienkārši sirdij mīļo lietu skaits joprojām ir liels, un tās pakāpeniski no telpas izstumj ārā cilvēku.
Ko darīt? Teorētiski mantu glabāšanai domāti pagrabi. Tomēr bieži tie ir piepildīti vai mitri. Pasaules prakse rāda, ka šādos gadījumos lieti noder firmas, kas izīrē speciālas uzglabāšanas kabīnes. Tā ir telpa ārpus mājokļa.
Arī šobrīd vismaz Rīgā var izīrēt dažāda lieluma mininoliktavas, kurās tiek garantēta vienmērīga temperatūra augu gadu.
Vēlme būt tuvu dabai
Mājīgā darba vietā palielinās ražīgums. Pētnieki to skaidro ar biofīliju, (bio – daba, filia – just). Tā ir cilvēka instinktīvā tieksme pēc dabiskās vides un saskarsmes ar citām bioloģiskajām sistēmām.
Pētījumos izsekots, kādas interjera detaļas vislabāk palīdz cīnīties ar stresu un nodrošināt darba ražību. Konstatēts, ka ļoti efektīvs līdzeklis ir akvārijs. Akvārijs mūsdienās ir demokrātisks.
Veikalos nopērkams viss nepieciešamais akvārija uzturēšanai. Tāpat eksistē servisa dienests, kura speciālists regulāri atnāks un akvāriju iztīrīs. Pasaulē eksistē pat speciālas viesnīcas, kur var nodot pārziemot seklo dīķu dekoratīvās zivis.
Akvārija iekārtošana, kopšana utt. ir vesela zinātne. Saldūdens vai jūras ūdens akvāriji ar savu atsevišķo iemītnieku klāstu, starp istabām sienā ievietots akvārijs, ko var apbrīnot no abām pusēm, krāšņās kojas, kuras turēt pagalma dīķīšos, tas nebūt nav viss…
Sākt gan varētu ar ko vienkāršāku, piemēram, cīnītājzivtiņu vai gailīti, kura dabiskā mājvieta ir rīsu lauki, purvi un sekli dīķi Dienvidaustrumāzijā.
Gailītis var dzīvot viens, tas ir dekoratīvs un viegli kopjams. Lai arī filmās redz gailīšus peldam pat prāvākā vīna kausā, ideāla mājvieta gailītim ir ap 20 litru liels akvārijs ar sildītāju un filtru.
Tur labos apstākļos zivtiņa var nodzīvot līdz astoņiem gadiem. Gailīša labsajūtai akvārijā būtu jāievieto augi un jārada vietas, kur paslēpties. 20 litru akvārijā reizi nedēļā jānomaina 20–50% ūdens.
Kā noskaņojuma uzlabotāji tiek rekomendēti arī sīkputniņi, tādi kā kanārijputniņš vai viļņveida papagailis, kuru kopšana ir samērā vienkārša. Kaķu un suņu adopcija jau ir krietni atbildīgāks darījums.
Telpas mikroklimatu un izskatu atsvaidzina augi. Tie var būt sarindoti ārā uz palodzes, iekšā uz palodzes, speciālos statīvos, pie sienas vai vienkārši podiņos. Katram sava gaume. Lai izvēlētos pareizo salikumu un kopšanas režīmu, vēlams pakonsultēties ar speciālistu.
Piemēram, pa labi no datora monitora acu redzamības sektorā nolikts ziedošs augs… un vēl degoša svecīte kreisajā pusē.
Pat ja telpā nav pietiekami augu, ir ekonomiski veidi, kā imitēt dzīvo dabu un uzlabot apstākļus.
Šim nolūkam var izmantot gleznas, tapetes, dekoratīvas koka sijas, dabiskā materiāla grīdas utt.
