Kā izdzīvot ar pusaudzi un nesajukt prātā 0
Var apspriest aspektus pusaudžu uzvedībā, kuri atbilst jēdzienam “normāls”, un mans darbs ir izglītot vecākus un iedvest domu, ka bērni aug, un šīs šausmas reiz beigsies. Tā raksta psiholoģe Katerina Demina. Viņa uzsver, ka dažreiz nepieciešams atjaunot kārtību ģimenes hierarhijā, atklāt hroniskas traumas, no skapjiem izcelt dienasgaismā dažādus skeletus, bet kopumā situācija ir pilnīgi kontrolējama un nevajag krist panikā.
Ir arī devianta pusaudžu uzvedība: narkotikas, pašnāvības, alkohols, zādzības. Šādu rīcību ne vienmēr var izskaidrot ar ģimenes situāciju vai bērnības traumu. Nav saprotams, kāpēc ģimenē viens bērns rīkojas problemātiski, bet citi nē. Psiholoģe piedāvā palīdzēt atšķirt, ko var uzskatīt par normālu vecumposma krīzi un kādos gadījumos steidzami jāvēršas pie psihiatra.
Mācības
Vecumā no 11 līdz 13 gadiem bērni piedzīvo vētraino un kaislību pilno pārejas periodu – pubertāti. Kas un uz kurieni pāriet? No bioloģijas viedokļa tas ir ļoti vienkārši: bērns, kurš barojas ar mātes pienu, pārveidojas par neatkarīgu, nobriedušu indivīdu, kurš spēj atdalīties no vecāku ligzdas un izveidot savu ģimeni. Šis process ir sāpīgs visām iesaistītajām pusēm. Bērnus nomoka hormonālās vētras, pinnes, pollūcijas, mēnešreizes, taču arī vecākiem nav viegli: viņus piemeklē pusmūža krīze, eksistenciālas problēmas un dzīves prioritāšu pārskatīšana. Pirmais, kur parādās problēmas, ir mācības.
Fakts ir tāds, ka bērnam septiņu līdz desmit gadu vecumā mācīšanās ir galvenā interese. Pati evolūcija to noteikusi: bāzt savu degunu, kur nevajag, iepazīt, izmēģināt, jo māc ziņkārība un tas ir ļoti interesanti. Viņi mācās ar prieku un centību (ja vien, protams, viņus neper un nekliedz nelabā balsī). Taču tad sāk darboties dzimumhormoni.
Kas šajā vecumā mācībās ir normāli?
- Sekmju pasliktināšanās, līdz pat 5-6 nesekmīgām atzīmēm ceturksnī, kavējumi. Rodas iespaids, ka atvase neko neapgūst, atceras ar grūtībām, ir aizmiglotām acīm, aizmieg pie burtnīcām;
- Konflikti ar skolotājiem: strīdas, runā pretī, visu novērtē kā nekam nederīgu, kritizē pedagogus, pastāvīgs protests pret skolas noteikumiem. Atcerieties nemirstīgos Marka Tvena vārdus par to, ka 14 gadu vecumā viņam paša tēvs šķita tik dumjš, ka bija grūti veco paciest, un cik izbrīnīts viņš bija, sasniedzot 21 gada vecumu, – cik daudz tēvs šajos septiņos gados bija iemācījies!
- Pēkšņa virziena un dzīves mērķa maiņa. Piemēram, kopš bērnības ir bijis skaidrs, ka tavs dēls ir apdāvināts mūziķis, mākslinieks un dzejnieks, tāpēc tu viņu gatavo karjerai mūzikā. Te pēkšņi klasē parādās satriecoša ķīmijas skolotāja, un – darīts! Izrādās, dēls stāsies medicīnas skolā. Turi pa rokai sirds pilienus.
Tātad tas viss ir normāli. Vētrainas hormonālās izmaiņas un pieaugšana prasa milzumdaudz enerģijas, tāpēc gudrā daba atslēdz “nevajadzīgas” darbības un funkcijas, atstājot tikai nepieciešamos resursus. Garīgais darbs – pirmais pārmērību sarakstā. Skeleta, muskuļu un visa pārējā izveidošanās ir daudz svarīgāka sugas izdzīvošanai. Tātad, ja sekmju kritums sakrīt ar to, ka bērns pieaug par desmit centimetriem mēnesī, par apavu izmēru nedēļā, guļ pa ceļam, bet ēdiens pazūd, nesasniedzis ledusskapi, – atslābinies. Pārliecinies, ka viņš paēd, paguļ un nomazgājas vismaz laiku pa laikam. Pārējais būs nedaudz vēlāk.
Ko vari darīt, ja situācija ar sekmēm saasinās? Noskaidro iemeslus (un tas, iespējams, izteiks visu). Bērns var būt neizgulējies, nepaveikt mājasdarbus (jo līdz trijiem naktī sēdējis internetā), viņam var būt konflikts ar konkrētu skolotāju (tad divnieki būs tikai šajā mācību priekšmetā), viņš nav apguvis svarīgas tēmas un tagad nevar panākt klasi.
Galvenais, lai cīņa par sekmju uzlabošanos nepārvērstos cīņā par varu, kā tas ļoti bieži gadās. Neaizmirsti atkārtot bērnam, ka esi viņa pusē un ka jums ir kopīgs ienaidnieks – nesekmīgās atzīmes. Sev atgādini, ka mīli bērnu ne tikai tāpēc, ka viņš labi mācās. Grūtais laiks paiet ātri, bet atmiņas par skandāliem var palikt ar jums mūžīgi.
