Kā izdzīvot ar 80 eiro mēnesī – jaunā minimālā pensija 26
Latvijā šogad minimālās pensijas aprēķina bāze ir paaugstināta no 64 uz 80 eiro, taču pati valdība ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs joprojām ir pārāk zems.
Valsts aizbildinās ar līdzekļu trūkumu, bet minimālās pensijas saņēmējiem tikmēr jādomā, kā izdzīvot ar tik ierobežotiem līdzekļiem.
Labklājības ministrijas statistika rāda, ka minimālo vecuma pensiju šobrīd saņem ap 20 000 pensionāru. Janvārī būs neliels pielikums, taču minimālās pensijas apmērs joprojām ir krietni zem iztikas minimuma.
Kā norāda tiesībsargs Juris Jansons, vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības: ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi.
To atzinusi arī Latvijas valdība, jo Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets atbildes vēstulē tiesībsargam secina, ka vecuma pensijas minimālais apmērs šobrīd ir pārāk zems un to nepieciešams pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Labklājības ministrija bija sagatavojusi minimālo ienākumu palielināšanas plānu, taču valdība nosprieda, ka “ierobežotā finansējuma dēļ plānā noteiktos pasākumus nevar īstenot pilnā apmērā”.
Solīts makā nekrīt
Tas neiet kopā ar politiķu solījumiem pirms 13. Saeimas vēlēšanām, piemēram, Jaunā konservatīvā partija toreiz saviem vēlētājiem solīja, ka jau 2019. gadā minimālās pensijas apmērs varētu sasniegt vismaz 200 eiro.
“Politiķi pirms Saeimas vēlēšanām solīja dažādus brīnumus, piemēram, minimālo pensiju 200 eiro apmērā un ar nodokļiem neapliekamo minimumu 500 eiro mēnesī.
Kā redzams, ar solījumu pildīšanu diez ko neveicas. Pensiju palielināšana notiek soli pa solim, bet mēs gribētu, lai tas notiek straujāk,” stāsta bijusī Saeimas deputāte Aija Barča, kas kopš pagājušā gada ir Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja.
Minimālās pensijas aprēķināšanai no janvāra tiek izmantota 80 eiro bāze. Pensijas apmērs ir atkarīgs no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža: jo lielāks darba stāžs, jo lielāks piešķirtās minimālās pensijas apmērs.
Piemēram, cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir no 15 līdz 20 gadiem, minimālās pensijas apmērs būs 88 eiro, savukārt cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir lielāks par 40 gadiem, minimālā pensija būs 136 eiro.
Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka vairāk nekā divas trešdaļas (68,7%) minimālās pensijas saņēmēju darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem. 30,6% gadījumu kopējais sociālās apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, bet 0,7% minimālās pensijas saņēmēju tas ir no 31 līdz 40 gadiem.
Jāiztiek ar diviem eiro dienā
Jāņem vērā, ka tiesības saņemt minimālo vecuma pensiju ir tikai tiem senioriem, kam ir vismaz 15 gadu darba stāžs. Ja cilvēkam ir mazāks darbs stāžs vai viņš nav strādājis vispār, viņam ir tiesības pretendēt uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir vēl mazāks par minimālo pensiju: 64 eiro mēnesī.
Statistika rāda, ka pašlaik šo pabalstu saņem ap 19 000 iedzīvotāju, bet ne visi no viņiem ir pensionāri.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav mainīts jau 14 gadus, lai gan šajā laikā dzīves dārdzība Latvija ir ievērojami palielinājusies.
Tiesībsargs secina, ka tādējādi valsts nav pildījusi savu pienākumu: periodiski sekot un veikt pasākumus, lai sociālā nodrošinājuma apmērs būtu pietiekams.
Labklājības ministrija bija sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, taču valdība nolēma, ka ierobežotā finansējuma dēļ to nav iespējams īstenot pilnā apmērā. Labklājības ministre Ramona Petraviča sola, ka šogad šis jautājums atkal tiks aktualizēts, lai vismaz nākamā gada budžetā būtu paredzēta straujāka minimālo ienākumu līmeņa celšana.
Kamēr tas nav izdarīts, minimālās pensijas saņēmējiem jāmēģina iztikt ar ļoti pieticīgiem ienākumiem: aptuveni diviem eiro dienā. “Tas ir ļoti skumji, ka cilvēkiem ir tik mazas pensijas, jo par šādu naudu tiešām ir grūti izdzīvot,” secina Pensionāru federācijas vadītāja Barča.
Savdabīgu eksperimentu pagājušogad veica Ķekavas novada domes deputāts Gatis Līcis, kurš mēģināja mēnesi izdzīvot ar minimālo pensiju: 64 eiro jeb nedaudz virs diviem eiro dienā.
Līcis vēsta, ka uz šādu eksperimentu viņu pamudinājis pārsteigums, uzzinot, ka minimālā pensija Latvijā ir tik niecīga. “Es biju domājis, ka minimālās pensijas apmērs ir krietni lielāks, vismaz 150 eiro,” stāsta Līcis.
Viņš atzina, ka eksperimentam domāto naudu tērējis tikai pārtikas iegādei, jo nekam citam naudas nepietiktu. Vai par diviem eiro dienā iespējams nodrošināt pilnvērtīgu uzturu? Līcis secina, ka tas nebija viegli, jo nācās iztikt pārsvarā ar rīsiem un makaroniem, gaļas daudzums dienā nepārsniedza 150 gramus, savukārt augļus un dārzeņus viņš nav varējis atļauties.
Deputāts vēsta, ka eksperimenta rezultātā mēneša laikā zaudējis astoņus kilogramus svara.
Par taisnību jātiesājas
Diemžēl daudziem Latvijas pensionāriem tik trūcīga iztika ir nevis mēnesi ilgs eksperiments, bet gan ikdiena.
Pētījumi rāda, ka Latvijā nabadzības riskam visvairāk ir pakļauti vientuļie pensionāri vecumā virs 65 gadiem.
Augstākās tiesas Senāts secinājis, ka piektā daļa vecuma pensijas saņēmēju spiesti iztikt ar pensiju, kas ir zem nabadzības sliekšņa. Lai mainītu šo situāciju, Augstākā tiesa decembrī vērsās pie Satversmes tiesas, kas varētu lemt par pamatojumu, lai Latvijas valdībai uzliktu par pienākumu pārskatīt līdzšinējo minimālās pensijas aprēķināšanas kārtību.
Šī lieta nonākusi tiesā, jo kāds pensionārs bija neapmierināts ar viņam aprēķināto vecuma pensiju: cilvēkam ar 30 gadu darba stāžu sākotnēji aprēķinātais pensijas apmērs bija tikai 66,73 eiro mēnesī.
Augstākā tiesa secina, ka Latvijas valsts šajā gadījumā nav pildījusi tās pienākumu nodrošināt tiesības uz vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā. “Šāds rezultāts skaidri liecina, ka valsts nav pienācīgi izvērtējusi izvēlētās metodes potenciālo ietekmi uz nabadzības sekām. Lai arī labklājības līmenis valstī turpina augt, tajā pašā laikā kritisks ir to cilvēku skaits, kuri kļūst nabadzīgāki,” norāda Augstākā tiesa.
Par nepieciešamību palielināt minimālo pensiju daudzkārt runājis arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norāda, ka Latvijā minimālās pensijas lielums tikai nedaudz pārsniedz Pasaules bankas atzīto absolūtās nabadzības slieksni: 1,90 dolārus jeb 1,67 eiro dienā.
“Vai ar 80 eiro mēnesī var nodrošināt cienīgu dzīvošanu?” Jansons vaicā intervijā “LV portālam”. Tiesībsargs uzsver, ka pensionāri ir sociālā grupa, kam nepieciešama īpaša aizsardzība; vēl jo vairāk tas attiecas uz pensionāriem ar minimāliem ienākumiem.
Valdība aizbildinās, ka valsts budžetā nepietiek līdzekļu visu vajadzību apmierināšanai, taču tiesībsargs iebilst, ka valsts ekonomiskā situācija pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, tādēļ valsts pienākums būtu pārskatīt vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanas kārtību.
Par pensiju jādomā pašiem
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča gan uzsver, ka daļa atbildības par savām vecumdienām jāuzņemas arī pašiem pensionāriem.
“Par savu nākotnes pensiju jādomā arī cilvēkiem, kas šobrīd vēl ir tālu no pensionēšanās vecuma. Viņiem jāapzinās, ka nepieciešams strādāt oficiāli un maksāt nodokļus, jo pretējā gadījumā viņiem būs grūti cerēt uz puslīdz normālu pensiju.
Drīzumā varēsim svinēt 30 gadu jubileju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet daudziem cilvēkiem nav pat 15 gadu darba stāža, jo viņi vai nu nav strādājuši, vai darbojošies pelēkās ekonomikas zonā.” Ja minimālo pensiju palielinātu visiem neatkarīgi no darba stāža, tas nebūtu godīgi pret pensionāriem, kas strādājuši un maksājuši nodokļus.
Šo argumentu vēstulē tiesībsargam piesauc arī premjers Krišjānis Kariņš: “Jāuzsver, ka vecuma pensijas minimālā apmēra pārskatīšana, nosakot visiem vienādu apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, lai apmērs vienlaikus būtu pietiekams arī tiem, kuriem apdrošināšanas stāžs ir mazs, pirmkārt, prasītu ievērojamus finanšu līdzekļus, otrkārt, neveicinātu cilvēku motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem ienākumiem, tādējādi veidojot negatīvu ietekmi uz valsts speciālo budžetu un radot reālus draudus valsts pensiju sistēmas ilgtspējai.
Turklāt tas būtu netaisnīgi gan pret pensiju saņēmējiem, gan esošajiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem, kuri, godprātīgi maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas, paši ir nopelnījuši vai nopelnīs sev pensiju.
Līdz ar to – bez finansiāla nodrošinājuma tagad un nākotnē – tiktu veicināta nepārdomāta pāreja no pensiju shēmas, kas balstīta uz iemaksām, uz apdrošināšanas stāža garantēto pensiju shēmu, kur par vienu apdrošināšanas stāža gadu tiek garantēta konkrēta summa neatkarīgi no tā, vai sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas no viena eiro vai no 430 un vairāk eiro mēnesī.”
Tiesībsargs iebilst, ka pastāvošā sociālās apdrošināšanas sistēma pieļauj veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas pat nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu. Turklāt pati valsts par noteiktām personu grupām (piemēram, par personām, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu; personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; personām, kuras uzturas ārzemēs kā diplomāta laulātais) sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no ļoti mazas summas.
“Ja valsts ir radījusi tādu pensiju sistēmu, kas pieļauj, ka pietiekami ilga darba mūža laikā persona nevar uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu, lai nodrošinātu adekvātu vecuma pensiju, valsts pienākums ir radīt taisnīgu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību,” secina tiesībsargs.
Uzziņa
Minimālā pensija
Minimālās pensijas aprēķināšanai no 2020. gada 1. janvāra izmanto bāzi – 80 eiro
* Ja minimālās pensijas saņēmēja darba stāžs ir no 15 līdz 20 gadiem, pensija būs 88 eiro
* no 21 līdz 30 gadiem: 104 eiro
* no 31 līdz 40 gadiem: 120 eiro
* 41 un vairāk gadi: 136 eiro
Avots: Labklājības ministrija
