Manā dzīvesvietā piedeklarējies svešs cilvēks. Kā izdeklarēt? 0
Pēkšņi uzzināju, ka manā dzīvoklī ir piedeklarējies kaut kāds pilnīgi svešs cilvēks. Kā lai viņu izdeklarēju? Kādu kompensāciju es par šādu nelikumīgu piedeklarēšanos varu no viņa pieprasīt? IRĒNA RĪGĀ
Mans bijušais vīrs ir ļoti agresīvs recidīvists. Ne par ko nemaksā, draud ar mani izrēķināties, bet policijā viņam strādā paziņas. Kā man panākt, lai pašvaldība no mājas izraksta bijušo vīru, lai viņš deklarētos tajā vietā, kur jau otro gadu dzīvo? ANTONIJA DAUGAVPILĪ
Ja radušās bažas, ka jūsu dzīvesvietā kāds nelikumīgi deklarējis savu dzīvesvietu, tad visātrāk to varat pārbaudīt interneta portālā latvija.lv (sadaļā Manā īpašumā deklarētās personas).
Ja informācija apstiprināsies, tad mājokļa īpašniekam, valdītājam vai īrniekam ir tiesības pašvaldībā lūgt anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu. Tādā gadījumā jāraksta iesniegums pašvaldībai un jālūdz pārbaudīt ziņas par īpašumā deklarētajiem cilvēkiem.
Iesniegumā jānorāda ziņas par personu, kura nelikumīgi deklarējusies (vārds, uzvārds, personas kods, adrese, no kuras vēlaties personu izdeklarēt), un citas ziņas, kas ir jūsu rīcībā.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants nosaka: ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis (vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona), deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas, kā arī ja šai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.
Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, par to noslēgts īres vai nomas līgums vai īpašuma lietošanas tiesības cilvēks ieguvis laulības, radniecības vai citā likumiskā un līgumiskā ceļā.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, to deklarēt. Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, deklarēšanas pienākums skaitās izpildīts, ja deklarētājs sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā.
Likums paredz, ka dzīvokļa īpašnieks var prasīt arī ģimenes locekļu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja viņi nepilda likumā noteiktos pienākumus (piemēram, nesedz daļu no apsaimniekošanas un komunālajiem maksājumiem), kā arī necienīgi izturas pret īpašnieku (rupji apvaino viņu vārdos vai darbos, tīši nodara mantisku zaudējumu, apdraud dzīvību vai atstāj viņu bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt).
To iespējams darīt arī tad, ja persona atrodas ilgstošā prombūtnē un nav vienojusies ar dzīvokļa īpašnieku par dzīvokļa lietošanas tiesību saglabāšanu. Nekādu naudu gan šādos gadījumos nevar pieprasīt. Ja sievas īpašumā ir deklarējies šķirtais vīrs, viņai ir tiesības ar iesniegumu vērsties pašvaldībā un lūgt šo cilvēku no īpašuma izdeklarēt.
Pašvaldībai ir tiesības pēc savas iniciatīvas un pienākums pēc personas iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, to atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām un vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu konkrētajā adresē.
Ja ziņas ir anulētas un cilvēks mēneša laikā nedeklarē savu dzīvesvietu citur, tad tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kur pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.
Faktisko dzīvesvietu reģistrē arī tad, ja ziņas saņemtas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai citām personām.
Reģistrētā dzīvesvieta nav tas pats, kas deklarētā dzīvesvieta. Tas nozīmē, ka personai joprojām ir pienākums deklarēties. Ja cilvēks to nav izdarījis, viņam liegta savlaicīgas informācijas saņemšana, palīdzība no valsts un pašvaldības, kā arī citas iespējas.