Kā izdabāt Ziemassvētku kaktusam? 1
“Pirms četriem vai pieciem gadiem iegādājos Ziemassvētku kaktusu. Vasarā tas kuploja un ziemā ziedēja, vienmēr izplauka visi pumpuri. Šoruden uzziedēja novembrī, diemžēl uzplauka tikai daļa ziedu, bet pumpuri sāka birt, līdz visi bija zemē. Vēl parādījās kādi pumpuri, bet arī tie nobira neatvērušies.
Tagad kaktuss zaļo, bet pumpuri vairs neveidojas, ziedēšanas laiks ir cauri. Mums ir krāsns apkure, gaisa mitrums 53 – 63 %, augiem uz palodzes nav iespējama pārkaršana no centrālapkures radiatoriem. Kaktusa augšanas apstākļi nav mainījušies, nav pārstādīts nedz pērn, nedz šogad. Kas augam nepatīk?” Juris Beverīnas novadā
“Pašlaik zied mūsu vecais Ziemassvētku kaktuss. Diemžēl izplaucēt visus pumpurus tam trūkst spēka, daļu vienkārši nomet. Arī lapu posmi ir sīkāki nekā citos gados. Izskatās, ka esam augu nobadinājušas, lai gan rudenī mēslojām katrā laistīšanas reizē. Vai drīkst mēslot arī ziedēšanas laikā?” Ramona un Katrīna Rīgā
“Kāpēc Ziemassvētku kaktuss vairs nekad nezied īstajā laikā – decembra beigās, bet krietni agrāk? Mans šogad bija pilnos ziedos jau novembra sākumā.” Erna Kokneses novadā
Ierastais šlumbergeras (Schlumbergera) jeb Ziemassvētku kaktusa ziedēšanas laiks ir novembris, decembris un janvāris, tomēr visai bieži gadās, ka tas uzzied atkārtoti, piemēram, martā. Reizēm ziedi parādās pavisam neparedzētā laikā – pavasara beigās vai rudens sākumā, ārkārtīgi retos gadījumos – pat vasaras mēnešos. Grūti atbildēt, kāpēc tā notiek. Ziedēšanas laika nobīdes var ietekmēt gaismas apstākļi, gaisa temperatūra, augsnes mitruma izmaiņas, mēslojuma sastāvs un tā lietošanas biežums, vēl citi augiem būtiski faktori. Dažkārt pavisam nelielai šlumbergerai ziedēšanas periods iestiepjas trīs četru mēnešu garumā: tā bagātīgi uzzied decembrī, bet, kamēr plaukst lielie ziedpumpuri, pie lapu posmiem jau parādījušies sīki pumpuriņi, kas izaug un izplaukst, kad pirmie noziedējuši. Tam pašam augam var būt vēl viens ziedēšanas vilnis, taču trīskārša ziedēšana nenozīmē, ka šlumbergerai trīs reizes pēc kārtas ieriesušies ziedpumpuri. Patiesībā tie ir formējušies vienlaicīgi, vienīgi kopīgajā attīstībā kaut kā nedaudz pietrūcis.
Ja Ziemassvētku kaktusam bagātīgi attīstījušies ziedpumpuri, ļoti jāuzmanās ar laistīšanu: mitruma nedrīkst pietrūkt un arī nedrīkst būt par daudz, laistīšanas ūdenim jābūt siltam un noteikti mīkstam. Lai skaidrāk izprastu šlumbergeru laistīšanas režīmu, jāzina, ka šie kaktusi ir tropu mežu epifīti, kas aug koku stumbru un zaru iedobumos, tāpat citās vietās, kur lietus ūdens nekad neuzkrājas, bet tikai iztek cauri, samērcējot saknes. Tās vienmēr ir nedaudz mitras, nevis piemirkušas slapjas. Audzētāji, kuri to nezina, šajā ziņā nereti grēko – pielej pilnu paliktni ar ūdeni un atstāj, sak’, lai kaktuss kārtīgi sadzeras! Taču liekais ūdens pēc pāris stundām ir jānolej, smalkajai, jutīgajai sakņu sistēmai nedrīkst ļaut mirkt ūdenī! Pat viena šāda pelde var bojāt šlumbergeras saknes, vēlāk augs birdina ziedpumpurus. Substrātam, kas pārsvarā sastāv no lapu zemes (ir arī velēnu zeme, nedaudz bagātinātas kūdras un rupjas grants), jābūt vieglam un caurlaidīgam, lai smalkajām saknītēm viegli elpot. Augsnes reakcijai jābūt viegli skābai (aptuveni pH 6 – 6,5).
Ziemassvētku kaktuss necieš, ka to pārstāda, izjaucot sakņu kamolu. Ja nepieciešams pārstādīt, augu pārveļ nedaudz lielākā podā (audzelīgākus eksemplārus pēc noziedēšanas tā var pārvelt kaut katru gadu). Gar poda malām un virskārtā plānā slānī pieber svaigu substrātu.
Lai bagātīgi veidotos ziedpumpuri, Ziemassvētku kaktusam jāatvēl ļoti gaiša vieta, taču ne gluži saules speltē, tiešos staros. Derēs austrumu, dienvidaustrumu, dienvidrietumu un rietumu logu palodzes. Ja liek pie dienvidu loga, tad metra attālumā no tā.
Ja ir nodrošinātas trīs pamatprasības (apgaismojums, laistīšana, augsnes sastāvs), pie vainas var būt ceturtā – nepiemērota gaisa temperatūra. Šlumbergerai, īpaši jau ziedošai, nepatīk pēkšņas un straujas temperatūras maiņas, tai skaitā salta, svaiga gaisa plūsmas, kas aukstā laikā, pat neilgu laiku vēdinot, ienāk telpās. Tāpēc vēdināšanas laikā ieteicams novietot augu tālāk no šīm gaisa strāvām. Ja augs saņem gaismu tikai no vienas puses (telpā viens logs), pārvietojot ir svarīgi ievērot orientāciju pret debess pusēm.
Pāris mēnešu pirms ziedēšanas (septembrī, oktobrī) Ziemassvētku kaktusam ļauj atpūsties, šajā laikā nemēslo un laista minimāli. Kad augs ieriesis ziedpumpurus, pakāpeniski atsāk laistīšanu un mēslo ar vieglu barības šķīdumu, piemēram, ja izmanto kristalonu (NPK 18-18-18), pirmajās divās reizēs gatavo 0,05 %, tad pakāpeniski palielina līdz 0,2 – 0,3 % koncentrācijai. Ja šlumbergera stādīta dažādu augšņu maisījumā, barības šķīdumu dod reizi nedēļā, bet, ja tikai kūdras substrātā, – divas reizes nedēļā. Mēslošanu nepārtrauc arī ziedēšanas laikā. Ja nobirst daļa ziedpumpuru, iespējams, augam pietrūkst barības vielu, lai paturētu un uzziedinātu visus attīstījušos ziedpumpurus. Ja pēc ziedpumpuru zaudēšanas augs turpina zaļot un augt, ir nepieciešams kompleksais mēslojums, kurā pārsvarā būtu kālijs, fosfors un mikroelementi, nevis slāpeklis. Šāds mēslojums bremzētu ziedpumpuru biršanu, palīdzētu izziedināt visus ziedus līdz galam.
Ļoti retos gadījumos ziedpumpurus var birdināt pēkšņi uzradušās tīklērces, tripši un bruņutis – šie kaitēkļi sūc šūnsulu no lapu posmiem, tā traucējot ziedpumpuru attīstību. Ja uzdarbojas kaitēkļi, lapu posmi kļūst nespodri, čokurojas un nokrīt. Kaitēkļu apkarošanai var izmantot insekticīdus, taču arī tie bojā šlumbergeras izskatu, īpaši atvērušos ziedus.
