Kā izbeigt piespiedu nomas absurdu, lasi rīt “Latvijas Avīzē”! 0
Tieslietu ministrijā grib pielikt punktu tā sauktajiem dalītajiem īpašumiem, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet uz tās uzceltie daudzstāvu dzīvojamo nami citiem. Paši svaigākie ministrijā gatavotie priekšlikumi paredz zemes izpirkšanu par labu daudzstāvu namu iedzīvotājiem.
Ja dzīvokļa īpašniekam piespiedu kārtā jānomā zeme zem ēkas, turklāt par summu, par kuru viņš labprātīgi nav vienojies ar zemes īpašnieku, tad tas ir absurds. Tā atzīst Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis intervijā “Latvijas Avīzei”, kura tiks publicēta rītdienas numurā.
Lai izpirktu zemi, namu iedzīvotājiem jāvienojas savā starpā. Lēmums par zemes izpirkšanu būtu pieņemts, ja par to nobalso vairāk par pusi viena nama iedzīvotāju – līdzīgi kā vienojoties par namu atjaunošanu vai par citiem namu uzturēšanas pasākumiem.
Tiesiskā regulējuma projektā tiek paredzēts: ja daudzstāvu namu iedzīvotāji vienojušies par zemes atpirkšanu, tad zemes īpašniekam nav tiesību nepiekrist atpirkšanas piedāvājumam. Zemi no īpašnieka atpirktu par zemes kadastrālo vērtību, tai pierēķinot vēl 15%, ņemot vērā, ka pēc Valsts zemes dienesta atzinumiem zemes kadastrālā vērtība ir 85% no tirgus vērtības.
Ministrijā paredz arī atvieglojumus namu iedzīvotājiem īpašumu reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Zemesgrāmatā.
Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri piekritīs zemes izpirkšanai, samaksājot iegūtu dzīvokļa īpašumam piekrītošo zemes domājamo daļu – proporcionālu viņu dzīvokļu platībai. Savukārt tiem, kuri nespēs vai negribēs, kopā ar zemes domājamo daļu zemesgrāmatā tiktu nostiprināta hipotēkas atzīme par labu zemes īpašniekam. Gada maksa par šīs hipotēkas izmantošanu būtu tie paši 6% no hipotēkas vērtības. Lai atbrīvotos no šāda maksājuma, dzīvokļa īpašnieks var aizņemties naudu zemes izpirkšanai bankā, ņemot vērā, ka bankas procenti varētu būs zemāki nekā minētie 6%.
Kā zināms, dalīto īpašumu problēmu ministrijā cilā jau divus gadus. Pērn viens no priekšlikumiem paredzēja svītrot no likuma pienākumu dzīvokļu īpašniekiem maksāt arī 1,5% nodokli par zemi – zemes īpašnieka vietā. Taču Saeimā to noraidīja, uzskatot, ka ar to vien dalīto īpašumu problēma nebūs atrisināta. Papildus piespiedu zemes nomai – 6% no kadastrālās vērtības un 1,5% zemes nodoklim, iedzīvotāji spiesti maksāt arī 0,2 līdz 0,6% nodokli par saviem dzīvokļiem.
Tā kā dzīvokļu īpašnieku vietā nomas līgumus noslēdz namu apsaimniekotāji, bieži aiz viņu mugurām, dzīvokļu īpašnieki tiek nostādīti notikuša fakta priekšā. Nekaunīgākie apsaimniekotāji turklāt pieprasa sev papildu atlīdzību 7 līdz 10% apmērā par iekasēšanas pakalpojumu, ko savukārt vēl apliek ar 21% pievienotās vērtības nodokli.
Valsts zemes dienesta uzturētajā nekustamā īpašuma valsts kadastrā ir reģistrēti aptuveni 43 000 tādu nekustamo īpašumu, kuros zemei ir viens, bet ēkai uz tās – otrs īpašnieks, tostarp ap 36 000 ir reģistrēti Zemesgrāmatā. No šo ēku kopskaita aptuveni 7000 ir daudzstāvu dzīvojamie nami, tostarp 2700 ir Rīgā.
Rīgā dalīto īpašumu problēma ir īpaši smaga, ņemot vērā augsto zemes kadastrālo vērtību, no kuras namu iedzīvotājiem aprēķina tā saukto piespiedu zemes nomas maksu. Rīgā vienam dzīvokļa kvadrātmetram caurmērā ir piesaistīti 1,5 kvadrātmetri īpašumā esošas zemes. Turpretim dalītajos īpašumos vienam dzīvokļa kvadrātmetram ir piesaistīti 2,3 kvadrātmetri zemes. Dažos mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, pat 3,2 kvadrātmetri.
Valsts zemes dienestā izrēķinājuši, ka piespiedu kārtā maksājot 6% par zemes nomu un 1,5% nodokli par zemi zemes īpašnieku vietā, dzīvokļu īpašnieki pilnībā izpērk zemi zem namiem 13 gados jeb 100 gados izpērk to 7,5 reizes.
Dalīto īpašumu izbeigšanai priekšlikumus grozījumiem vienlaikus vairākos likumos ministrijā plāno sagatavot līdz šā gada vasarai – cerībā, ka Saeimā tos varētu skatīt jau šoruden.
Pilnu interviju lasi 10. maijā “Latvijas Avīzē” un www.la.lv!
