Foto – Valdis Semjonovs

Limbažu pagasta zemnieku saimniecības “Markši” īpašnieks JĀNIS ZANDE kopā ar sievu Daigu kopumā apsaimnieko 50 hektāru, no kuriem 18 ha aizņem aramzeme, pārējo platību – mežs. Nepilnā hektārā te audzē zemenes uz melnās plēves, 1/4 hektāra platībā: ķirbjus, dilles un lapu pētersīļus. Izmantojot ES līdzfinansēto projektu “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, pamazām tiek iekārtots arī upeņu komercdārzs, kas jau pēc gada izpletīsies 10 hektāros. Rūpējoties par savu veselību un zemi, šajā saimniecībā ķīmiju un minerālmēslus nelieto, augsni bagātina tikai ar kūtsmēsliem un zaļmēslojumu.

Svarīgākais par ķirbju audzēšanu

Augsne

Lasītākie

Veselam

Veicina svara pieaugumu: 7 produkti, no kuriem jāatsakās jau tagad, ja vēlies notievēt līdz vasarai

Nosauktas desmit bīstamākās valstis Eiropā ceļošanai ar auto. Sarakstā iekļauta arī Latvija. Kuru vietu tā ieņem? 57

Kremļa režīma beigu sākums: izdevies atklāt Putina vājo vietu. Kas piebeigs asinskāro diktatoru?

Lasīt citas ziņas

Ķirbjiem nepieciešams daudz gaismas un ļoti auglīga, labi sagatavota augsne, kas ielabota ar organisko mēslojumu. Tie slikti padodas nepiemērotos apstākļos, sevišķi vēsās vasarās.

Dēsti

Labāk ķirbjus audzēt ar dēstiem, jo tad var iegūt agrāku ražu. Daiga Zande tos sēj maijā, kūdras–trūdzemes podiņos, barības vielām bagātā substrātā (kūdras un liellopu mēslu maisījumā). Sējumus tur gaišā, plašā, stiklotā verandā ar silto grīdu, jo diedzēšanai nepieciešama ap +20 °C temperatūra. Pēdējos gados Latvijā novērojamas maija ziemas, t.i., auksti un vēli pavasari, kas nepatīk ķirbjaugiem, tādēļ dēstus pastāvīgā vietā izdodas izstādīt tikai, kad sagaidīts silts laiks (parasti jūnija pirmajās dienās). Ķirbjus dēsta iepriekš safrēzētā zemē, neizņemot tos no kūdras–trūd­zemes podiņiem. Audzēšanas attālums – 100 cm augs no auga, starp rindām – 1,5 metri.

Kopšana

Šis ir tikai sākums! Jaunnedēļ būs jūtami vēsāks

Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai dronu un raķešu ražošanai nepieciešamās ķīmiskās vielas

PVD Serbijas izcelsmes sojas proteīna produktā konstatējis pārsniegtu mikotoksīnu daudzumu

Ķirbjiem galvenie kopšanas darbi ir ravēšana un mēslošana. Papildmēslojums tiem vajadzīgs, kad izveidojušās jau vairākas lielas lapas. Barošanai caur lapām limbažnieks izmanto Lietuvā ražoto vermikomposta ekstraktu Raskila (nopērkams 25 l kannā par 99 eiro). Koncentrātu atšķaida ar ūdeni, devā viena glāze uz 10 litriem ūdens. Pilnīgi pietiek, ja ķirbjus mēslo divas reizes sezonā ik pēc 20–30 dienām (ir mēģināts mēslot 3 reizes, taču nav vajadzības, jo ražība no tā nemainās).

Ķirbjiem ir garas, stīgojošas vasas, tāpēc aprušināt augus ar tehniku var tikai, kamēr tās vēl īsas. Stādu aprūpei trīs reizes vasarā zemnieks izmanto Polijā ražotu ravētāju, kas aprīkots ar divu hidromotoru grieztiem nagiem, kuri izrušina nezāles. Kad ķirbji sāk veidot 4.–6. lapu, tās jau ir tik lielas, ka spēj pašas nomākt nezāles, tāpēc stādījumi vairs nav jāravē.

Novākšana

Ražu novāc pirms lielajiem aukstumiem – ķirbji nedrīkst ciest rudens salnās. Ja augļi ir nobrieduši un tiem nav ievainota miza, tie labi glabājas līdz pat pavasarim sausā un vēsā telpā. Kā ķirbji auguši laukā, tā tos arī vajadzētu glabāt (nevajag tos valstīt no vieniem sāniem uz otriem).

Lietojums

Lai arī šovasar augiem pietrūka siltuma, Jānis par ražas iznākumu nesūdzas – iegūtas aptuveni 2,5 tonnas muskatķirbju. Vidējais svars augļiem bija nedaudz zem 6 kg, daži milzeņi svēra 10–11 kilogramu. Gatavošanai mājās saimniecības “Markši” saimnieks arvien cenšas atlasīt sīkos ķirbjus (svarā ap 2 kg), taču pārstrādei – smagākos apalīšus. Lielāko daļu ražas (ķirbjus un lapu pētersīļus) viņš pārdod uzņēmumam “Dabas produkti”, kas no šiem dārzeņiem ražo ekoloģiskos produktus veģetāriešiem, proti, “Bujums” cepampelmeņus, kam pildījumā ir tikai zaļumi. Muskatķirbju šķirni ‘Muscat de Provence’ pelmeņu mīklai izmanto kā dabīgo krāsvielu, lai piešķirtu produktam dzeltenu krāsu. Citas muskatķirbju pozitīvās īpašības: augļiem ir plāna miza, maz sēklu, bet daudz “gaļas”.

Ķirbju audzēšana atmaksājas, jo šie kultūraugi neprasa lielus finansiālus ieguldījumus (tie ir 20–40 eiro sezonā), protams, ja saimniecībā jau iepriekš iegādāts traktors un iekārta stādījumu aprušināšanai, kas maksā ap 3700 eiro.

Veselībai

Ik dienu ieteicams sākt ar glāzi ķirbju sulas, jo tā ir ļoti veselīga. Tie, kam negaršo ķirbji, dzēriena sastāvu var dažādot, atšķaidot ar ābolu sulu (attiecībā 1:4). Ķirbju izspaidas nevajag izmest – no tām var izcept gardas pankūkas.

UZZIŅA

Muskata ķirbjiem augļi ir vidēji lieli, miza nav koksnaina. To mīkstums blīvs, maigs, aromātisks, ar labu garšu. Cukura daudzums augļos var sasniegt 12%, arī karotīna saturs ir augsts – līdz 26 mg/100 g. Lielos apalīšus bieži lieto svaigā veidā, kamēr miza vēl plāna. Nobriedušos ķirbjus var vārīt, marinēt, cept, kā arī gatavot no tiem saldos ēdienus.

SVARĪGI

Pārdošanai jāaudzē labi ķirbji, kuru sēklas iegūtas no tīršķirnēm. No veikalā iegādāta skaista augļa nav vērts ņemt sēklas, jo no tām nākamajā vasarā izveidosies dažādi šķirnei neatbilstoši krustojumi.