Kā izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā? 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kad jāmaina augsne tomātu un gurķu siltumnīcā? Vai tas vispār jādara? Varbūt labāk audzēt lielos traukos?” jautā Gunda Jēkabpilī.
“Kāpēc laukos vecmāmiņas siltumnīcā audzētie tomāti un gurķi ir garšīgāki nekā veikalā? Protams, svarīga ir šķirņu izvēle, taču īstais noslēpums ir tas, ka tomāts un gurķis audzis brīvi augsnē un pats varējis no tās paņemt sev vajadzīgo,” teic bioloģiskais zemnieks Andris Mangulis.
Ierobežota izvēle nosaka garšu
Stādot traukos, kuros ir substrāts vai kokosa šķiedra, vai cits alternatīvs materiāls, jāsaprot, ka šādi izaugusī raža vairs nav uzskatāma par īsti bioloģisku. Šādās noslēgtās sistēmās augs ir atkarīgs no tā, ko iedod vai neiedod kopējs. Šādi augi prasa daudz vairāk pūļu, papildu barības vielas, un bez mākslīgajiem mēslojumiem neiztikt.
Piemēram, salātiem, kas auguši hidroponikā, nav rūgtuma. Šai pašai šķirnei dobē augsnē ir gluži cita garša. Pircēji pieraduši pie veikala preces, ir atraduši no dabīgā rūgtumiņa un nereti pārmet audzētājam, ka salāti negaršīgi.
Kā apliecinājumu tam, ka augsnē izaudzis augs ir veselīgāks, zemnieks min tomātus, ķirbjus, kuru sēkliņas pašas pamanījušās izziemot un sadīgt. Šie stādi aug strauji, neslimo, sāk agri ražot.
Augsne ietekmē augu veselību
Lielražošanas un mazdārziņa noteikumi siltumnīcu dārzkopībā ir atšķirīgi. Piemājas dārziņa augu mājā augsni noteikti nevajag mainīt katru gadu. Tas ir traki smags darbs, turklāt jādomā, cik daudz visādu labumu vajadzēs sagādāt, ko vest iekšā.
Augsni ielabojot, bet nemainot, labas ražas ir 4–5 aprites, piemēram, vienu gadu bagātīgi mēslo un stāda gurķus, nākamajā – tomātus. Sestajā gadā augi ražo, bet vairs ne tik labi. Mēslo, cik gribi, bet atdeves nav. Septītajā gadā jau rodas problēmas, parādās nopietni trūkumi, piemēram, tomātiem, kas ir ļoti prasīgi pēc tādas barības vielas kā kālijs. Tas var izpausties kā galotņu puve, augļu nevienmērīga ienākšanās. Trūkumu var mazināt, piemēram, ar dolomītmiltiem vai citu līdzekli, taču tas ir signāls, ka augsne nākamgad jāgatavo īpaši rūpīgi.
Smilšainā augsnē barību vielu iznese notiek straujāk, mālainā – lēnāk.
Ja stāda jau speciāli sagatavotā kūdras substrātā, stādīšanas bedrē ieberot kūdru no maisa, augsnes mainīšana nav tik svarīga, jo augiem būs viss vajadzīgais.
Iestādītos sedz un laista
Pavasarī vēlams siltumnīcu salaistīt ar lietusūdeni. Kamēr vēl nekas neaug, var droši liet. Tiklīdz iestādīti tomāti un gurķi, lej prātīgi. Labāk, lai siltumnīca ir mazliet par sausu nekā par slapju. Tas sevišķi bīstami gurķiem.
Laistot iestādītos augus, augsni ap tiem pēc katras reizes vajag uzirdināt – tas saglabās mitrumu un neļaus saaugt nezālēm.
Apsedzot augus, svarīgi, lai agroplēve neuzgultos tieši uz tiem, bet virs augiem veidotos gaisa telpa. Tāpēc izveido vieglas konstrukcijas lecekti, uz kuras klāt sedzamos materiālus.
Padomi!
• Laba ir ideja uz lauka miksēt viengadīgos dārzeņus ar daudzgadīgo augu, piemēram, lavandas, rindām. Lavandas labvēlīgi ietekmē augus, arī kaitēkļu starp to vagām augošajiem dārzeņiem ir mazāk. Šie augi nav agresīvi, nerada noēnojumu, bet veido aizvēju kāpostu, gurķu un citu stādiņiem. Turklāt dārzs ir izcili skaists un smaržīgs.
• Starp rindām labs ir arī viengadīgais invertāboliņš. Tas izaug trijos mēnešos, pa ziemu nosalst. Āboliņu iestrādājot, ielabojas augsne. Ja ir vairākas siltumnīcas, vienu ik gadu var atpūtināt un atveseļot tajā augsni ar šo āboliņu. Var arī iesēt šo āboliņu vietā, kur paredzēts būvēt siltumnīcu.
