Foto: Shutterstock

Kā izaudzēt labu kartupeļu ražu? 5

Sandra Ruska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

“Pagājušajā gadā kartupeļiem diezgan agri piemetās lakstu puve. Ko varētu darīt, lai to samazinātu?” – jautā Arvīds Alūksnes novadā.

“Ja iepriekšējā gadā kartupeļus skārusi lakstu puve un tikusi līdz bumbulim, tā parādās arī glabātavā – bumbulis vai nu sapūst, vai arī parādās pazīmes uz mizas brūnu plankumu veidā. Protams, šādus kartupeļus sēklai nevajag ņemt. Jāņem vērā, ka lakstu puve izplatās ar vēju, no citiem avotiem un slims kartupelis ir tikai viens no avotiem,” skaidro Ilze Skrabule, AREI Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atlasot kartupeļus sēklai, noteikti jāatdala lakstu puves un slapjās puves bojātie bumbuļi. Sēklai nedrīkst atlikt arī tos, uz kuriem redzamas rizoktonijas (melnais kraupis) micēlija pazīmes – izskatās kā mazi melni zemes pikucīši, kurus var notraukt ar nagu, jo tas savukārt var izraisīt dīgstu puvi.

“Bumbuļus, kurus skāris parastais kraupis, ja vien ar to nav noklāts viss bumbulis un skartas asnu vietas, var izmantot stādīšanai. Parasto kraupi ar sēklu uz jauno augu nevar pārnest. Jāņem vērā, ka kraupja izraisītājs ir sastopams pilnīgi visās augsnēs. Ja kraupja attīstībai nebūs piemērotu apstākļu, uz bumbuļiem tas var neparādīties vispār.

Īpašie apstākļi, kas rosina parastā kraupja attīstību, ir pavasarī pirms augu stādīšanas lietoti svaigi kūtsmēsli vai kaļķojamie materiāli. Pēdējais laiks, kad var iestrādāt kūtsmēslus, ir iepriekšējā gada rudens. Vēl kraupja attīstību rosina ilgstošs sausums, tāpēc karstā un sausā laikā stādījumu vēlams laistīt,” skaidro pētniece.

Kartupeļi slimo arī ar daudzām citām kaitēm, piemēram, vīrusslimībām, kas diezgan ievērojami pazemina sēklas kvalitāti. Uz lauka šādus augus var pamanīt ar neapbruņotu aci – tie atpaliek augumā, lapas ir čokurainas, arī raža vairs nav tik liela kā iepriekš, bumbuļi var būt deformēti.

Postīgā kartupeļu slimība ir arī melnkāja – lakstu pamatnes melnēšana, izraujot šādus lakstus, jūtams siļķu aromāts. No šādiem augiem noteikti nevajag atstāt bumbuļus sēklai.

“Veikt savā dārziņā sēklas izlasi nav tik vienkārši. Ne velti sēklaudzēšanas saimniecības iegulda lielu darbu šķirnes atveseļošanai, pavairošanai un dažādām bumbuļa veselīguma pārbaudēm.

Ja vēlas atlasīt daudzmaz labāku sēklas materiālu, tad jau augšanas laikā noskata skaistākos, veselīgākos, ražīgākos cerus un to bumbuļus atliek sēklai.

Atlasot sēklu no mazākiem bumbuļiem, var gadīties, ka sēklas materiālā nonāk tieši slimību skarto ceru bumbuļi, kuri nemaz lieli neaug. Reizēm uz lakstiem lapu padusītēs veidojas sīki bumbulīši, un arī ceriem apakšā ir daudz mazu jaunās ražas bumbuļu. Iespējams, šādus augus ir skāris ne tikai vīruss, bert arī rizoktonija,” skaidro Ilze Skrabule.

Padoms

Vēlams mazdārziņā kartupeļus nestādīt gadu no gada vienā un tajā pašā vietā, jo savairojas ne tikai slimības. Kartupeļi arī patērē ļoti daudz barības vielu no augsnes, līdz ar to kartupeļiem pasliktinās augšanas apstākļi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.