Kā izaudzēt daikonus – lielos, baltos redīsus? 7
Neizdodas izaudzēt lielos, baltos redīsus daikonus. Šogad izziedēja, vienmēr tārpaini. Vai tādus var glabāt pa ziemu un ēst? Kā pareizi audzēt? Agate Kandavā
Tārpi nav novēršami
Daikonu audzētājs ar 20 gadu pieredzi Vilnis Goldmanis no z/s Gobas Iecavas novadā atzīst – izaudzēt skaistus un nevainojami baltus daikonus ir grūti.
Vissarežģītāk tikt galā ar tārpiem. Pat saimniecībās, kas lieto ķīmiju, ar Latvijā reģistrētajiem līdzekļiem tos pieveikt nespēj. Labi tas, ka daikons ir liels un bojātās vietas var izgriezt. Ja ļoti bojāts viens gals, to var nolauzt. Arī pārlauzts daikons pagrabā labi glabāsies.
Pat augu sekas ievērošana neglābs no tārpiem. To var būt vairāk vai mazāk, kā kuro gadu.
Sēj irdenā augsnē
Daikonam piemērotas vieglas, smilšainas augsnes. Pirms sēšanas augsnē iestrādā nedaudz minerālmēslu. Daikonus var sēt ielabotā augsnē, kur norakti agrie kartupeļi, noņemti sīpoli. Taču arī tad papildus lieto minerālmēslus, jo augsnes auglība jau izmantota.
Sēklas sēj uz vagu skaustiem, lai saknei vieglāk augt irdenajā augsnē. Sausā laikā vēlams palaistīt. Sēklu izvēle gan nav nekāda lielā. Labākās, protams, ir profesionāliem audzētājiem paredzētās, bet tās 100 gramu maksā ap 40 eiro. Turklāt mazdārziņu saimniekiem nevajag vairāk kā 10–20 daikonu sakņu, tātad pietiks ar sēklu veikalā nopērkamo mazo paciņu.
Pareizais laiks sējai
Arī tas, ka pa kādam daikonam vagā izzied, nav nekāds retums. Šogad gan tas nebija izteikti un audzētājam izdevies iegūt īstu daikonu rekordražu, dažus pat 3–4 kg smagus. Taču, ja izziedējušais daikons ir izveidojis lielu sakni, tā ir ēdama. Varbūt tā būs stiegraināka, taču daikonus tik un tā lielākoties patērē rīvētus salātos.
Viens no svarīgākajiem aspektiem ir pareizais sēšanas laiks. Tas ir līdzīgs kā vairumam redīsu šķirņu – sēj pavasarī un rudens pusē, tad arī mazāk izziedēs. Daikons izaug aptuveni divos mēnešos. Pavasarī gan daikonus audzē reti, jo tad tiem ir daudz citu konkurējošu zaļumu, redīsu, gurķu. Populārākais laiks sēšanai ir jūlija beigas, augusta sākums. Septembra beigās jau var vākt ražu. Rudenī daikonus novāc un glabā līdz pavasarim pagrabā, kur tos vienkārši sakrauj grēdā.
Daikons ir neparasts ar to, ka sulīgā sakne pagrabā nevis zaudē mitrumu, kā vairums sakņaugu, bet gan pat mazliet pieņemas svarā un kļūst vēl sulīgāka.
Neizsētās daikona sēklas var glabāt arī nākamajam gadam, tām ir laba dīdzība.