Ekonomiskās izugsmes vārdā. Kā Itālijas lidostas pielabina aviokompānijas 0
Iveta Korņejeva, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Itālijas laikraksts “Corriere della Sera” izpētījis, ka šīs valsts lidostas gadā iztērē vismaz 391 miljonu eiro, lai ar dažādiem bonusiem un atlaidēm piesaistītu zemo cenu aviokompānijas, kas apmaiņā nodrošina pasažieru skaita pieaugumu un tātad papildu peļņu.
Eiropas Savienības direktīvas neaizliedz šādus līgumus starp lidostām un aviokompānijām, jo tie veicina jaunu maršrutu un reģionu attīstību, taču vienlaikus Eiropas Komisija ir vairākas reizes aicinājusi ievērot caurspīdīgumu šajās attiecībās, bet praksē tas nenotiek un vairākums Itālijā noslēgto līgumu paliek slepeni.
“Wiz Air” karantīna nav šķērslis
Itālijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka maija nogalē, kad valsts iedzīvotājiem bija liegts šķērsot reģionu robežas un aviokompānijas nīka dīkstāvē, Milānas Malpensas lidostā ieradās ungāru aviokompānijas “Wizz Air” izpilddirektors Jozefs Varadi un pārsteidza daudzus ar savu paziņojumu par to, ka no 1. jūlija Malpensas lidosta kļūs par “Wizz Air” galveno bāzi un aviokompānija no Milānas veiks lidojumus uz 28 galamērķiem līdzšinējo astoņu vietā. Varadi paziņojis par vēl divām jaunām mazākām bāzēm Eiropā: Larnakā (Kiprā) un Tirānā (Albānijā).
Lielās un ietekmīgās lidostas kā Malpensa var diktēt savus noteikumus, bet ar mazākām un nomaļākām lidostām kā Larnaka un Tirāna “Wizz Air” ir noslēgusi slepenus ilgtermiņa līgumus, kas paredz dažādas atlaides un bonusus atkarībā no pārvadāto pasažieru skaita.
Izņemot dažus specifiskus gadījumus, šādi līgumi nav aizliegti un ir vispārpieņemta prakse Eiropā, tostarp Itālijā.
Izpētot septiņu lielāko zemo cenu aviokompāniju bilances un sadarbības līgumus, kā arī Itālijas lidostu bilances un aptaujājot lidostu vadošos darbiniekus, “Corriere della Sera” secinājis, ka pagājušajā gadā Itālijas gaisa ostas iztērējušas vismaz 391 miljonu eiro aviokompāniju bonusiem.
Kam un par ko
Lielāko daļu no šīs summas saņēmusi “Ryanair” – vismaz 260 miljonus eiro. “Ryanair” ir aviokompānija, kas pērn Itālijā pārvadājusi visvairāk pasažieru – vairāk nekā 40 miljonus – un kam Itālijā ir 14 bāzes lidostas, kurās izvietotas 68 lidmašīnas.
Otrajā vietā pēc bonusu summas ir “Easy Jet” ar 74,6 miljoniem eiro un trim bāzēm Itālijā. Tai seko spāņu “Volotea”, kas aktīvi darbojas Itālijas ziemeļaustrumos un pērn saņēmusi 16,3 miljonus.
Cita Spānijas zemo cenu aviokompānija “Vueling” no Itālijas lidostām ieguvusi 15,5 miljonus. “Wizz Air” pērn saņēmusi 15,2 miljonus eiro, “Norvegian Air” – 5,5 miljonus un Rumānijas “Blue Air” – 4,1 miljonu.
Bonusu motivācijas ir visdažādākās, sākot ar nu jau par klasiku kļuvušo bonusu par pasažieru skaita palielināšanu un jaunu maršrutu atklāšanu vai par bāzes atvēršanu līdz atlaidēm par lidostas apkalpošanu (kas iekļauj gan pasažieru nogādāšanu uz un no lidmašīnas, gan bagāžas iekraušanu un izkraušanu, gan lidmašīnas stāvēšanu un apkopi un kur aviokompānijas pirmajā sadarbības gadā nereti saņem līdz pat 100% atlaidi).
Līgumi paredz arī telpu nomas atlaides, mārketinga bonusus, papildu atlaides par lidošanu neizdevīgākā laikā (galvenokārt vakaros) vai maršrutos, kur pasažieru skaits neļauj pilnībā aizpildīt vietas lidmašīnā.
Kādas nelielas Dienviditālijas lidostas administrators, prasot saglabāt anonimitāti, atklāja, ka par katru “Airbus” lidmašīnu, kas bāzējas šajā lidostā, lidosta piešķir aviokompānijai atlaides par lidostas apkalpošanu, uzkopšanas pakalpojumiem, angāriem un autostāvvietām ar kopējo vērtību 770 tūkstoši eiro gadā.
Tā pati lidosta piešķir arī bonusus par pasažieru skaitu – 1,3 eiro par katru izlidojošo pasažieri, ja aviokompānijas pasažieru skaits pārsniedz 110 tūkstošus, un 5,7 eiro par pasažieri, ja tie pārsniedz 470 tūkstošus.
Slepenība rada aizdomas
Bonusu ideja ir vienkārša – jo vairāk pasažieru ierodas kādā lidostā, jo vairāk veicina apkārtnes ekonomiku, tūristiem tērējot naudu veikalos, restorānos, viesnīcās, taksometros un citur.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/12/EK par lidostas maksām nosaka, ka “stimuli, lai sāktu jaunus maršrutus, kas sekmētu, inter alia, neizdevīgākā stāvoklī esošu vai attālāku reģionu attīstību, jāpiešķir tikai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem”.
Tā pati direktīva paredz, ka “lidostu lietotājiem ir būtiski regulāri saņemt informāciju no lidostas administrācijas par to, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas lidostas maksas, šāda pārredzamība sniegtu gaisa pārvadātājiem ieskatu lidostas izmaksās un priekšstatu par lidostas investīciju produktivitāti”.
Realitātē bieži vien lidostas ir spiestas piekāpties aviokompāniju prasībām, it īpaši, ja 70–80 kilometru attālumā ir cita lidosta, kurai aviokompānija varētu dot priekšroku. “Corriere della Sera” pētījums liecina, ka daudzi lidostu un aviokompāniju sadarbības līgumi tiek paturēti slepenībā un nav pieejami ne lidostu lietotājiem, ne presei.
Milānas Politehniskā institūta transporta ekonomikas profesors Paulo Berija uzskata sevi par zemo cenu aviokompāniju atbalstītāju, jo tās ļauj iedzīvotājiem pārvietoties maršrutos, kas agrāk nebija pieejami.
“Attiecībā uz bonusiem būtu svarīgi saprast, vai tie nepieciešami tikai sākuma fāzē vai arī ir maršruti, kas prasa nemitīgu finansiālu atbalstu un saņem to slepeni,” domā Berija.
“Īstā problēma ir caurspīdīgums, kura pietrūkst un kas liek domāt sliktu. Es neatbalstu oportūnistisku rīcību.” Profesors nav pārliecināts par to, ka šie bonusi vienmēr veicina reģionu attīstību, jo lidostas, kas tos piešķir, nekādā veidā nepārbauda ietekmi uz teritorijas ekonomiku.
Berija šaubās arī par to, vai bonusi sekmē pašu lidostu attīstību. “Orio al Serio (Bergamo) lidostai tie noteikti ir noderējuši, bet es neuzņemos apgalvot to pašu par citām lidostām.”
Aviokompānija “Ryanair” ir atbildējusi Itālijas laikrakstam, ka tās sadarbības līgumi ar lidostām ir konfidenciāli, taču atbilst konkurences likumiem un ir vērsti uz pasažieru skaita palielināšanu, kā arī tūrisma un nodarbinātības veicināšanu. “Divdesmit gadu laikā esam pārvērtuši nomaļas lidostas par starptautiski atzītiem galamērķiem.
Pateicoties mums, Bergamo lidosta no mazas reģionālas lidostas ir kļuvusi par Itālijas trešo lielāko lidostu.” “Ryanair” paziņojumā teikts, ka šajā brīdī Eiropas valstīm vajadzētu mazāk uztraukties par lidostu līgumiem un vairāk par to, ka dažas valstis piešķir dīkstāves pabalstus savām nacionālajām aviokompānijām, tādējādi radot negodīgu konkurenci zemo cenu pārvadātājiem.
