Kā ir skatīties filmu par karu un būt karā? “Diemžēl es tagad zinu, kā tas notiek dzīvē,” tā ukraiņu žurnālists 7
Kā tas ir – skatīties filmu par karu ekrānā un pašam būt karā? “Es jums teikšu tā. Arī kara laikā mēdz būt tā, ka aizej uz kino, arī tagad Kijivā. Piemēram, filma “Tors”, es to skatījos trīs reizes, bet nekad līdz galam krievu dēļ. Katru reizi nostrādāja gaisa trauksme un mums lūdza kinoteātri pamest. Ja trauksme ilgst vairāk nekā 20 minūtes, filmu automātiski anulē un jums atgriež naudu par biļeti.”
Kā sarunā raidījumā “Kārtības rullis” atklāja ukraiņu žurnālists Volodimirs Birjukovs: “Filma ir vismaz trīs stundu gara. Un tā man bija trīs reizes. Kad gāju uz šo filmu trešo reizi, vienkārši piegāju pie darbiniekiem un jautāju, kā beigsies filma, jo man vairs nebija spēka nākt atkal. Man izstāstīja, kas notika beigās. Tas vairs nebija izturams – katru reizi atnākt un pēc divarpus stundām atkal ir trauksme.”
Diemžēl ukraiņu jaunieši jau ir iemācījušies šo jaunās realitātes uztveri – kā no asa sižeta filmām.
“Tagad viss vienkārši izskatās kā karš tiešajā ēterā. Tu saproti, kas notiek, kad tiek palaistas raķetes uz Ukrainu no Baltkrievijas – tās ir piecas minūtes, lai tiktu līdz bumbu patvertnēm.”
Paši baltkrievi dažreiz raksta un brīdina, atsūta pat bildes dažādos “Telegram” kanālos un forumos, ka mēs saprotam: “Ā, ir skaidrs, lido no Baltkrievijas puses, tad mēs zinām, kas lido.”
“Briesmīgākais man bija šis jaunais gads. Kad tika palaisti Šahidi, mēs sapratām, ka mums ir divas stundas, lai klausītos trauksmes dūkoņu, kamēr atlidos, ja atlidos. Un šādi, lūk, mūs apsveica Jaunajā gadā. Patvertnē bijām praktiski līdz saullēktam.