Būtisks šķērslis – sievietes vecums 1
Gints Treijs uzsver, ka to pāru skaits, kuriem, lai tiktu pie pēcnācēja, ir jāārstē neauglība un jāveic mākslīgā apaugļošana, ar katru gadu pieaug, turklāt arvien biežāk problēma slēpjas vīrietī. Par laimi, dažas negatīvas lietas arī samazinās, piemēram, abortu skaits, kas ir viens no būtiskākajiem neauglības iemesliem.
– Pacienti, kuri ierodas pie mums, ir ļoti dažādi. Saskaramies ar perspektīviem, mazperspektīviem un bezperspektīviem gadījumiem. Uz klīniku nāk gan jaunas sievietes, gan arī tādas, kurām pāri 40. Pirms 20 līdz 30 gadiem bērnus pasaulē galvenokārt laida jaunas sievietes. Lielais pieprasījums pēc mākslīgās apaugļošanas daļēji izskaidrojams ar pēdējos gados arvien pieaugošo tendenci, ka dzemdē arvien vecākas sievietes. Daļai jauno sieviešu, kuras cieš no olvadu problēmām, iespēja radīt bērnu ir gandrīz divas reizes augstāka par vidējo. Bet ir gadījumi, kad grūtniecības varbūtība ir tikai daži procenti vai tās nav vispār. Šobrīd pie mums klīnikā nereti vēršas 38 līdz 40 gadus vecas dāmas, kuras vēlas dzemdēt pirmo bērnu. Tā ir ļoti grūta grupa. Vecuma grupā no 40 līdz 41 gadam iespēja laist pasaulē bērnu pēc ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras vidēji ir 16 procenti, pēc 42 gadiem – seši procenti. Šajos gadījumos ir svarīgi rīkoties nekavējoties, jo pat viens gads reproduktīvā iznākuma, iespējamības, kvalitātes, tas ir, iedzimtu defektu attīstības ziņā var būtiski izmainīt situāciju. Sievietei, kļūstot vecākai, pazeminās olšūnu kvalitāte, un vismaz šobrīd medicīna šo procesu nespēj mainīt. Parasti pēc palīdzības pie reproduktīvās medicīnas speciālista rekomendē vērsties tad, ja regulārā dzimumdzīvē grūtniecība neiestājas viena gada laikā, pēc 37 gadu vecuma – pusgada laikā. Nereti pēc atkārtotām neveiksmīgām procedūrām šajā vecuma grupā pacientes izvēlas donora olšūnas. Taču ir gadījumi, kad, mākslīgo apaugļošanu atkārtojot pat vairākas reizes, palīdzēt neizdodas.
Ir neauglības jautājumi, kurus reproduktīvā medicīna ļoti labi spēj risināt, piemēram, lielākās daļas vīriešu neauglības problēmas, bet vecuma radītas pārmaiņas olšūnās nav iespējams novērst. Televīzijas ekrānos bieži redzam populārus cilvēkus – dziedātājus, aktierus u. c. –, kuri cienījamā vecumā sabiedrībā parādās ar maziem bērniem. Daļa ļaužu tic, ka tie ir viņu ģenētiskie pēcnācēji, bet īstenībā šie bērni gandrīz vienmēr ir radīti, izmantojot donoru olšūnas. Domāju, ka nākotnē novecojušo olšūnu jautājums medicīnā tiks atrisināts un tās varēs iegūt no citām, piemēram, cilmes šūnām, vai pārveidojot kādu citu organisma šūnu. Pētījumi šajā virzienā jau notiek, – teic ārsts.
Vecākajai “Embriona” pacientei, kura ar savām olšūnām, pateicoties mākslīgajai apaugļošanai, dzemdēja veselu bērnu, bija 47 gadi. Dzemdējušas ir arī vecākas pacientes, bet izmantojot donora olšūnas. Būtu labi, ja viņas savu dzīvi būtu plānojušas uz priekšu un ap 35 gadu vecumu iesaldējušas olšūnas.
Tiesa, Latvijā tikai šobrīd top Baltijā pirmā olnīcu audu kriobanka. Tā paņems, sasaldēs un uzglabās sievietes olnīcu audus līdz turpmākai audu pārstādīšanai. Olnīcu audu kriobanka sievietēm rada iespēju saglabāt un atjaunot reproduktīvās funkcijas, piemēram, pēc izārstētām onkoloģiskajām slimībām.
Donoru sperma – no Dānijas
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad medicīnas centrs “Embrions” sāka darbu, bija nodoms pašiem izveidot savu spermas banku. Ar šādu mērķi mediķi vērsās pie toreizējās Policijas akadēmijas audzēkņiem. Ieradās padsmit fiziski spēcīgi puiši, bet neviens no viņiem par spermas donoru diemžēl nekļuva. Lielākajai daļai jauno vīriešu nebija pietiekami labas kvalitātes spermas, citiem par donoriem liedza kļūt klīnisko analīžu rezultāti vai ģimenes anamnēze. Statistika apliecina, ka par spermas donoriem pasaulē spēj kļūt mazāk nekā 5% vīriešu.
– Pēc šīs pieredzes mainījām taktiku, – stāsta Gints Treijs, – par spermas donoriem aicinājām savus pacientus ar ļoti labiem veselības rādītājiem. Donors saņem samaksu par šim procesam patērēto laiku. Taču vietējo donoru joprojām ir ļoti maz. Šobrīd “Embrionā” ir pieejama tikai divu Latvijas donoru sperma. Donora spermu galvenokārt iepērkam no dāņu starptautiskās spermas bankas “Cryos”. Pirms sieviete vai vīrietis izlemj, ar kura donora spermu vai olšūnu veikt apaugļošanu, viņi var iepazīties ar garu pazīmju sarakstu, izvēloties spermas donoru pēc daudziem parametriem – rases, vecuma, matu un acu krāsas, auguma, izglītības, asinsgrupas, rēzus faktora utt. “Cryos” banka piedāvā iepazīties arī ar donora rokrakstu, kā arī iepazīt viņa atbildes uz dažādiem psiholoģisku testu jautājumiem.
– Taču jāņem vērā, ka bērns, visticamāk, nebūs mātes vai tēva kopija. Pastāv varbūtība, ka mazulī iedzims dominējošās pazīmes, bet nekad nevar zināt, kādus “brīnumus” izstrādās gēni. Nereti gadās, ka pēcnācējs vairāk ir līdzīgs vecmāmiņai vai vectētiņam, nevis kādam no vecākiem, – teic dakteris.
