“Dieva griba” – pāri visam? 1
Stāstu dakterim: kāds man pazīstams jauns pāris, kurš pie bērniņa tika ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību, no dažiem cilvēkiem saņēma nosodījumu par to, ka viņi, šādi rīkojoties, esot iejaukušies “Dieva gribā”. Tā teikt, ja jau viņiem nebija lemts būt bērnam, pie tā nevajadzēja tikt šādā ceļā.
Gints Treijs: – Dažādām reliģiskajām konfesijām pret reproduktīvo medicīnu ir ļoti atšķirīga attieksme. Daļa reliģiju ir liberālākas, dažādus viedokļus vairāk pieņemošas, citas strikti noliedz jebkādas atkāpes no normas. Vai kāds cilvēks vispār zina, kāda ir Dieva griba? Pirms daudziem gadiem, kad neauglības gadījumos ārsti pāriem vēl nespēja palīdzēt, viņiem patiešām bieži vien nācās samierināties ar neauglību. Šajā laikā, izsakot apgalvojumu – tā ir dieva griba –, reliģiskās konfesijas veidoja psiholoģiskas konstrukcijas, lai mierinātu cilvēkus un mācītu pieņemt situāciju. Jo cita ceļa nebija. Taču šobrīd situācija ir mainījusies, un jācer, ka mainīsies arī dogmatiskās nostādnes, jo bez dievišķā arī mēs nespējam radīt. Pie manis vērsās kāda paciente, ļoti ticīgs cilvēks, kura 50 gadu vecumā bija sastapusi jaunāku vīrieti, ar kuru vēlējās kopīgu bērnu. Ar viņas olšūnām tikt pie mazuļa vairs nebija iespējams. Situāciju varēja risināt, izmantojot donora olšūnas. Viņas pieaugusī meita bija ar mieru kļūt par olšūnu donori. Sieviete, kura vēlējās bērnu, vērsās pie sava mācītāja, lai uzzinātu viņa viedokli. Dzīvesgudrais pareizticīgais mācītājs, noklausījies viņas stāstu, bija teicis: dari to, meitiņ. Ja Dievam tas labpatiksies, viņš šo vēlmi palīdzēs piepildīt. Dievam patiešām labpatikās, un šai sievietei, izmantojot meitas olšūnu, pasaulē nāca bērniņš.
Biznesam ir jānodrošina peļņa
– Gribu runāt par vēl kādu absurdu, – turpina ārsts, – par veselības apdrošināšanas kompānijām, kuras atsakās apmaksāt neauglības ārstēšanu. Kāpēc? Kur sakņojas šāda rīcība? Neauglība taču ir vēl nopietnāka saslimšana par daudzām citām. Tā rada smagas psiholoģiskas problēmas visai ģimenei. Turklāt bērni, kuri dzimuši ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību, ir ļoti mīlēti. Vecāki viņus nekad nepamet.
Kāpēc apdrošinātāji veselības apdrošināšanas polisēs apmaksājamo pakalpojumu klāstā neiekļauj mākslīgo apaugļošanu, atbild Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne: – Apdrošinātāji darbojas brīvā tirgus apstākļos, un veselības apdrošināšana ir brīvprātīgs apdrošināšanas veids (pretēji, piemēram, OCTA). Kā jebkurš uzņēmējs, arī apdrošinātāji ir ieinteresēti, lai viņu bizness nestu peļņu vai vismaz neciestu zaudējumus. Balstoties uz to, tiek izstrādāti apdrošināšanas pakalpojumi, tādējādi apdrošinātāji savos veselības apdrošināšanas noteikumos (kas ir polises pielikums) iekļauj pakalpojumu klāstu, ko tie apmaksā, kā arī paredz izņēmumus – pakalpojumus, kuri netiek apmaksāti. Līgums (polise) ir vienošanās starp apdrošinātāju un klientu, kurā abas puses ir vienojušās par iegādājamo pakalpojumu un tā cenu. Atbilstoši tirgus ekonomikas pamatprincipam – ja apdrošinātāja aprēķinātā cena kādam pakalpojumam ir diezgan augsta, bet pieprasījuma no klientu puses nav vai tas ir zems, tad šis pakalpojums netiek piedāvāts. Polise, kurā iekļauta mākslīgā apaugļošana, būtu tik dārga, ka pēc tās vienkārši nebūtu pieprasījuma.
Ir standarta izņēmumi, kas paredzēti katras kompānijas tipveida veselības apdrošināšanas noteikumos, taču līgumā iespējams iekļaut arī individuālus noteikumus – apmaksājamos pakalpojumus un izņēmumus, protams, ja klients un apdrošinātājs spēj vienoties par cenu. Visbiežāk netiek apmaksāti, piemēram, netradicionālās medicīnas, psihoterapijas, kosmētiskie, plastiskās ķirurģijas, narkologa, dietologa, homeopāta, seksopatologa, logopēda, ģimenes plānošanas u. tml. pakalpojumi.
