Kā “iestādīt” bērniņu. Neauglības problēma arvien aktuālāka 1
Latvijā aptuveni 30% gadījumu cēlonis tam, ka pāris netiek pie bērna, meklējams sieviešu veselības problēmās, 30% gadījumu – vīriešu neauglībā, atlikušajās situācijās neauglība ir kombinēta – skārusi gan vīrieti, gan sievieti. Taču speciālisti jāatzīst, ka vīriešu neauglībai ir tendence pieaugt. Lai gan valsts kopš 2012. gada apmaksā mākslīgo apaugļošanu, pieaugošā neauglības tendence netiek ņemta vērā. Nacionālais veselības dienests nespēja sniegt informāciju, vai nākamajos gados valsts apmaksās lielāku mākslīgo apaugļošanu skaitu. Cik pāri 2017. un nākamajos gados varēs mēģināt tikt pie ilgi gaidītā bērniņa, būs zināms tikai gada beigās, kad dalīs valsts budžetu.
Veiksmīgs rezultāts – nepilnai pusei
Vīriešiem biežākais neauglības cēlonis ir spermoģenēzes jeb spermatozoīdu attīstības traucējumi. Spermoģenēzes traucējumiem var būt vairāk nekā piecdesmit dažādu iemeslu – sākot no iedzimtām problēmām līdz tādiem, kurus izraisa kaitīgi ieradumi. Sievietes bieži cieš no neauglības olvadu problēmu dēļ – tie nefunkcionē vai ir izoperēti. Olvadu darbība var būt traucēta pārslimotu iekaisīgu slimību, saaugumu, iedzimtu olvadu defektu dēļ. Reizēm neauglību izraisa ovulācijas iztrūkums. Pēdējos gados arvien biežāk sievietēm konstatē endometriozi. Šajos gadījumos ārpusķermeņa apaugļošana ir pēdējais ārstēšanas solis.
Ar ārpusķermeņa apaugļošanu pirmais Latvijā 1995. gadā sāka nodarboties Latvijas Ģimenes centrs, taču šajā virzienā vairs nestrādā. Reproduktīvās medicīnas centrs “Embrions” darbību sāka 1997. gadā un šobrīd ir vecākā klīnika mūsu valstī, kas sniedz mākslīgās apaugļošanas pakalpojumus. Valsts šobrīd neauglības ārstēšanu apmaksā pāriem līdz 37 gadu vecumam. Šī programma sākās 2012. gada septembrī. “Embriona” vadītājs, ginekologs Gints Treijs:
– Pēdējos gados “Embrionā” veic apmēram 600 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras gadā. 45 līdz 47 procentos gadījumu rezultāts ir veiksmīgs. Salīdzinot ar Eiropas vidējiem datiem, mūsu klīnika izskatās labi. Jāpatur prātā, ka reproduktīvajā medicīnā nekad nebūs simtprocentīga rezultāta, jo daba liek savus šķēršļus. Vienkāršojot situāciju, varu teikt – ķirurgam nogriezt pirkstu pacientam var būt vieglāk vai grūtāk, bet to noteikti var izdarīt. Savukārt, lai mākslīgā apaugļošana notiktu veiksmīgi, nepietiek tikai tehniski pareizi veiktu procedūru, te bez ārstiem darbojas vēl kāds spēks. Pat tajos gadījumos, kad pārim ar mazuļa ieņemšanu nav nekādu problēmu, vienā mēnesī šāda iespēja pastāv tikai par 20 procentiem. Jo arī dabiskā ciklā ne katra olšūna ir normāla un spējīga apaugļoties.
