Kā ierobežot puvi lupīnu sējumos 0
Autore: Elīna Anna Brauna, Bc. biol., Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs
Lupīna ir vērtīgs proteīna avots – tā var saturēt vairāk nekā 40% proteīna. Lupīnas audzēšanas galvenās priekšrocības ir slāpekļa fiksēšana, vērtīgs ķīmiskais sastāvs un spēja augt augsnēs, kur nelabprāt aug lauka pupas. Taču lupīna ir arī slimību ieņēmīga, tāpēc tās audzēšana vienā laukā ir rekomendēta ne biežāk kā reizi piecos gados. Lupīnu sējumos 2016. gadā lielākoties novērotas sakņu puves un lapu slimības.
Lupīnu sakņu puves
Fuzariālās sakņu puves ierosina Fusarium spp. sēnes. Pēc morfoloģiskajām pazīmēm tika identificētas divas Fusarium sugas – F. oxysporum un F. Solani. Slimības simptomi augiem novērojami sakņu kakla rajonā jau dīgļlapu attīstības fāzēs. Sakņu kakli un saknes brūnē un melnē , sēnei labvēlīgos apstākļos lupīnas saknes atmirst, sējumi izretinās. Infekcijas avots ir augu atliekas augsnē, kā arī inficētas sēklas. Colletotrichum lupini sēne ir gan sakņu puves, gan lupīnu antraknozes ierosinātāja. Uz augiem tā novērota visa veģetācijas perioda garumā un var bojāt visas auga virszemes daļas. Slimības attīstība norisinās siltos un mitros laikapstākļos. Strauja attīstība sākas pēc lietus, jo C. lupini sporas sējumos izplatās ar ūdens pilieniem uz blakus esošiem augiem. Uz sakņu kakla un kāta slimības simptomi parādās iegrimušu, iegarenu sarkanbrūnu plankumu veidā, uz kuriem veidojas košas oranžas sporu masas.
Infekcija bojā auga vadaudus, zari deformējas, lapas atmirst. Pākstis veidojas savītas, izkropļotas, ar inficētām sēklām. Agras infekcijas gadījumā pākstis var neveidoties vispār. Inficētās sēklas var būt bez simptomiem, taču uz tām var novērot arī krāsu maiņu, sēnes micēliju un oranžas sporas.
Slimības ierobežošanai galvenokārt izmanto pieejamās rezistentās lupīnu šķirnes. Svarīga ir vesela sējmateriāla izvēle un sēklu kodināšana. Nepieciešamības gadījumā ieteicams lietot fungicīdus pākšu attīstības sākumā, lai samazinātu lielu ražas zudumu iespējamību. Jāņem vērā, ka daudzgadīgā savvaļas un dārzbēgļu lupīna ir nopietns infekcijas avots un var apdraudēt tuvumā esošos lupīnas sējumus.
Lapu sausplankumainība
Lapu sausplankumainību ierosina Alternaria spp. sēnes. Uz lapām veidojas brūni cirkulāri plankumi, kas strauji attīstās siltā laikā pēc lietus, īpaši uz novājinātiem augiem un uz auga bojājumu vietām. Patogēns ir bieži sastopams, saglabājas uz sēklām, augu atliekām un augsnē. Izplatās pārsvarā ar lietu, ūdeni, vēju.
Būtiska ir šķirnes izvēle
Slimību ierobežošanai sējumos būtiska ir slimību izturīgas šķirnes izvēle, tāpēc 2016. gadā Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā tika turpināti lupīnas slimību novērojumi sadarbībā ar AREI Stendes pētniecības centru projekta Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos ietvaros.
Pākšaugu šķirņu salīdzinājuma izmēģinājumos Stendē pārbaudīja septiņu lupīnu šķirņu izturību pret slimībām integrētās audzēšanas sistēmā un piecu šķirņu izturību bioloģiskajā laukā. Izmēģinājumu mērķis bija noskaidrot galvenās lupīnu slimības un dažādu lupīnu šķirņu noturību pret izplatītākajām slimībām.
Izmēģinājumu rezultāti liecina, ka 2016. gadā integrētās audzēšanas sistēmā pret sakņu puvi izturīgas šķirnes bija ‘Boruta’ un ‘Darelin’. Pret lupīnu iedegām izturīgākās šķirnes bija ‘Mirabor’ un ‘Probor’, ieņēmīgākās – ‘Sonet’ un ‘Boruta’. Šķirnes ‘Mirabor’, ‘Probor’ un ‘Darelin’ parādīja izturību pret sausplankumainību.
Bioloģiskajā audzēšanas sistēmā ieņēmīgākā pret sausplankumainību bija šķirne ‘Sonet’. Ieņēmīgākā pret iedegām bija šķirne ‘Darelin’. Fuzariālās sakņu puves vislielākos bojājumus radīja šķirnei ‘Boruta’.
Slimības pākšaugu sējumos, tostarp lupīnu sējumos, nodara būtisku kaitējumu un ražas zudumus. Pirms sējas ir jānovērtē iespējamie riski, jāizvēlas un jākombinē piemērotas slimību ierobežošanas metodes.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2017.g.februāra numurā
