Vai iespējams ierīkot neredzamu digitālo robežu starp Īriju un Ziemeļīriju? 0
Robeža starp Īriju un Ziemeļīriju ir kļuvusi par nepārvaramu šķērsli, kas neļauj Londonai un Briselei nonākt pie abām pusēm pieņemamas vienošanās par “šķiršanās” nosacījumiem. Robeža, kuras garums ir 499 kilometri, pēc breksita būs Apvienotās Karalistes vienīgā sauszemes robeža ar Eiropas Savienību un uz tās ir apmēram 300 šķērsošanas punktu. Ar to saistās vēsturiskais un emocionālais aspekts, kas robežas jautājumu padara ļoti sarežģītu.
Trauslā vienošanās
Pirms Lielās piektdienas vienošanās, kas tika noslēgta 1998. gadā Belfāstā un kas Zaļajā salā atnesa mieru, uz robežas risinājās dažādi nepatīkami un traģiski notikumi – sākot ar kontrabandistu aktivitātēm un beidzot ar asiņainiem konfliktiem, kuros tika zaudētas dzīvības. Vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopš miera iestāšanās cilvēki Īrijā nav aizmirsuši šos notikumus un saista tos ar robežu.
Jebkura fiziska infrastruktūra, vizuāli redzama kontrole uz tās varētu atjaunot nemierus un konfliktus, par to ir nobažījušies cilvēki abās robežas pusēs.
Lielbritānija vairākkārt ir paudusi, ka darīs visu, lai “cietā” robeža netiktu atjaunota, tomēr atsakās pieņemt premjera Borisa Džonsona priekšgājējas Terēzas Mejas panākto vienošanos par Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājumu un līdz šim pieņemamu alternatīvu oficiāli nav formulējusi. No Lielbritānijas puses vairākkārt ir izskanējusi ideja par neredzamas digitālās robežas izveidošanu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību.
Uz robežas pārbaudītu digitāli
Britu valdības izveidotā “Alternatīvas vienošanās komisija” vasarā publicēja pārejas posma ziņojumu, kurā bija teikts, ka “digitāls vai pārdomāts risinājums Īrijas robežas problēmai ir iespējams tuvāko trīs gadu laikā, ja Eiropa piekritīs breksita pārejas periodam”.
Ziņojumā aprakstītie priekšlikumi ietver identifikācijas sistēmas izveidošanu uz robežas, izmantojot mobilo telefonu tīklu vai radiofrekvenču identifikācijas tehnoloģijas, lai preces vai šofera personas datus varētu pārbaudīt bez nepieciešamības cilvēkiem atstāt transportlīdzekli. Arī dokumentu fizisku skenēšanu pierobežas birojos tiek ieteikts aizstāt ar automatizētu tranzīta dokumentu apstrādi ar digitālajām tehnoloģijām, kurām nav nepieciešama infrastruktūra.
Japāņu uzņēmuma “Fujitsu” tehniskā komanda, kas sadarbojas ar Lielbritānijas ieņēmumu un muitas dienestu, ir izstrādājusi koncepciju, kas nodēvēta par “Drive Through Border” jeb “Brauc pāri robežai”. Tajā ietverta ideja par sistēmu, kas ļautu reģistrētiem lietotājiem iepriekš samaksāt muitas tarifus tiešsaistē, kā arī paredz GPS izsekošanas sistēmu, ar kuras palīdzību uz robežas pārraudzītu transportlīdzekļus noteiktos maršrutos.
Kā vienīgā uz robežas nepieciešamā fiziskā infrastruktūra tiek minētas videonovērošanas un numura zīmju atpazīšanas kameras.
Ņemot vērā, ka transporta plūsmai būtu jānotiek tikai pa apstiprinātiem maršrutiem, šo kameru skaits var tikt samazināts līdz minimumam. Šeit rodas jautājums par personas datu un privātuma aizsardzību ,un attiecībā uz to Ziemeļīrijas policija ir brīdinājusi, ka novērošanas kameras ir samērā viegli uzlaužamas.
Turklāt saskaņā ar šiem medijos noplūdušajiem priekšlikumiem izsekošanas sistēmas ietvaros “mākslīgais intelekts” veiks aizdomīgu transportlīdzekļu identificēšanu un marķēšanu, analizēs šofera gaitas un pat viņa publikācijas sociālajos tīklos.
Belfāstas Karaliskās universitātes socioloģijas politikas profesore Ketija Heivarda mikroblogošanas vietnē “Twitter” diezgan pamatīgi apšaubījusi iespēju praktiski realizēt “Fujitsu” ieteikumus. Viņa pauž neizpratni par to, kā tiks panākts, lai kravas automašīnu šoferi brauktu tikai pa apstiprinātajiem maršrutiem, kā arī norāda, ka mazajiem uzņēmumiem iepriekšējas reģistrācijas sistēma muitas nodevu priekšapmaksai varētu būt pārāk dārga.
Savukārt tīri tehniski var apšaubīt ieteikto mobilo tīklu izmantošanu transporta līdzekļu un kravu identificēšanā.
Ikviens, kurš dzīvo pierobežas zonā, zina, ka signāli ir vāji, to vispār nav, vai arī tie “lēkā” starp abām jurisdikcijām.
Ja nu tomēr aizdomīgie transporta līdzekļi tiktu identificēti, būtu nepieciešams veikt to fizisku pārbaudi un to nevar izdarīt “mākslīgais intelekts”. Tas būtu jādara robežapsardzes darbiniekiem noteiktos punktos ārpus robežas. Praktiski tas nozīmē, ka fiziska infrastruktūra tomēr būtu nepieciešama.
Pret pārkāpējiem nespējīgi
Īrijas lielākā laikraksta “The Irish Times” publikācijā septembra sākumā teikts, ka Lielbritānijas valdība un breksita atbalstītāji divus gadus uztur pretestību pret Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājumu, apgalvojot, ka viņiem ir izstrādāta “alternatīva vienošanās”, kurā ietverts tehnoloģisku un administratīvu uzlabojumu kopums, kas it kā likvidētu vajadzību pēc fiziskas kontroles uz robežas. Savukārt Īrijas valdība un Eiropas Komisija ir uzsvērušas, ka visi viņu redzētie priekšlikumi ir vai nu pilnīgi neatbilstoši un nepietiekami droši, vai arī tehnoloģiski nav pierādīti.
Tagad tas atzīts arī slepenā Lielbritānijas dokumentā, ko sagatavojušas amatpersonas, kas veido Apvienotās Karalistes nostāju sarunās.
Tajā atzīts, ka “apvienot tos [priekšlikumus] kaut kādā sistēmā kā vienas paketes sastāvdaļas ir ārkārtīgi sarežģīti. Galvenās bažas ir par tehniskajām iespējām (liela daļa nepieciešamo tehnoloģiju nav pieejamas), administratīvo slogu (īpaši mazajiem uzņēmumiem) un politisko situāciju”.
Tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noteikt preču atrašanās vietu, svaru un temperatūru, tiek uzskatītas par riskantām, jo kravas automašīna var pēkšņi salūzt un preces var tikt pārkrautas nereģistrētā transportlīdzeklī. Fiziskas preču pārbaudes, izmantojot mobilās muitas vienības, varētu ilgt nedēļām un nozīmētu ilgus karantīnas periodus. Vienības var būt arī neaizsargātas pret “atlasīto mērķauditoriju”, un personāls var tikt apdraudēts, teikts ziņojumā.
Sistēma balstās tikai uz uzticamajiem
Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešamas “uzticamo tirgotāju” shēmas, jo tās varētu novērst nepieciešamību veikt regulāras pārbaudes, taču tām nepieciešama sarežģīta administrēšana. Bet nepieciešamība veikt kaut vai nelielas preču vai sanitārās kontroles uz robežas nozīmē, ka no fiziskas kontroles vienkārši nevarēs izvairīties.
Lielākā daļa ekspertu un arī breksita sarunu vedēji ir atzinuši, ka Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumu nav iespējams atrisināt ar tehnoloģiju palīdzību. Britu valdība ir atzinusi, ka šāda veida plāni nav īstenojami, jo tie ir pārāk lieli, sarežģīti un dārgi.
Tā kā ir maz izredžu, ka Lielbritānija piedāvās alternatīvu robežas pagaidu risinājumam, ko paredz iepriekš panāktā breksita vienošanās, tiek uzskatīts, ka Īrija mierīgi, bet intensīvi gatavojas kādai neizbēgamai robežkontroles formai.
