Pārstāj dzīvot savu gaidu cietumā! 1
Vispirms nepieciešams apzināties, ka tavas gaidas var arī nepiepildīties. “Es domāju, ka esam draudzenes, bet viņa…”, “Es domāju, viņš zina, ko es patiesībā gribu…”. Un tā tālāk līdz bezgalībai: tu gaidi kaut ko vienu, bet saņem kaut ko pilnīgi citu.
No gaidītā un saņemtā neatbilstības dzimst aizvainojums. Labākais padoms šajā situācijā – noņem rozā brilles un beidz dzīvot savu gaidu cietumā.
Vēlme atgriezties bērnībā!
Reizēm paradums pastāvīgi apvainoties ir mēģinājumi sevi norobežot no problēmu risināšanas, savā ziņā “atgriešanās bērnībā”: “Esmu maza meitenīte, ja vien kaut kas nenotiek pēc mana prāta – jūtos apvainota.”
Tādējādi problēma tiek risināta nevis konstruktīvi, bet ar terorisma palīdzību – apvainotājs tiek ignorēts, ar viņu nesarunājas.Šādos gadījumos psihologi iesaka censties pēc iespējas ātrāk psiholoģiski pieaugt. Padomā, cik gan ilgi tavs vīrietis spēs izturēt, ja tiks bieži pakļauts tādam stresam.
Pārstāj apvainoties uz pasauli!
Pozitīva domāšana un mēģinājums paskatīties uz savu ikdienu no malas var palīdzēt atbrīvoties no paraduma apvainoties “uz dzīvi”. “Man pastāvīgi neveicas, es nesaņemu to, ko būtu pelnījusi.”
Krāt sevī aizvainojumu uz likteni nozīmē neapzināti gaidīt slikto, bet nepūlēties, lai sasniegtu mērķus.
Pietiek vien iztēloties sevi vecumdienās kā absolūti neciešamu sievieti, kas burkšķ uz visiem apkārtējiem, lai saprastu, ka nav vērts tērēt laiku apvainojoties, jo dzīvē ir daudz vairāk gaišu brīžu, vai ne?
