Kā iemācīt sunim nelēkt virsū cilvēkiem? 12
Kā skaidro suņu un saimnieku skolas “My Perfect Dog” vadītāja, suņu uzvedības speciāliste un trenere Līga Zvirgzdiņa-Grebina viena no visbiežāk sastopamajām suņu “uzvedības problēmām” ir lēkšana virsū aiz prieka saviem saimniekiem, ciemiņiem, kā arī (nereti pat nepazīstamiem) cilvēkiem, kuri satikti uz ielas.
Kāpēc suņi lec virsū?
Suņi ir sociālas būtnes, kas grib kontaktu ar citām sociālām radībām – tātad arī ar mums, cilvēkiem. Lēkšana virsū ir mēģinājums ar mums komunicēt – socializēties, pievērst mūsu uzmanību.
Suņi pieklājīgā komunikācijā primāri paosta seju (un tikai tad dibenpusi). Mūsu sejas ir augstu un, ja mēs pavisam nepieliecamies pie suņiem, viņiem sanāk lēkt virsū, lai mēģinātu mūsu seju aizsniegt.
Sunim šis process šķiet patīkams un jautrs.
Un pats būtiskākais iemesls: jo mēs paši sunim šo darbību esam atļāvuši īstenot un suns to ir iemācījies kā normālu uzvedības un komunikācijas sastāvdaļu.
Un, jā, nereti jūs teiksiet: “Bet es saku “nedrīkst” vai stumju prom suni, kad viņš lec virsū! Es neļauju, bet tik un tā viņš lec!”. Bieži tieši jau kucēnu vecumā, kamēr suņi vēl ir mazi, saimnieki ļauj šo darbību sunim īstenot, jo tas liekas mīlīgi un patīkami, kad tāds mazs kunkulis uzlec virsū un samīļojas. Taču, kad suns izaug liels, tad saprot, ka tas vairs nav patīkami – kad ķepas netīras vai ir pilnas rokas ar iepirkumu maisiem, vai vienkārši – tas ir liela auguma suns, kas līdz ar to var diezgan viegli pat nogāzt cilvēku no kājām.
Un tad nu saimnieki kļūst neapmierināti, ka suns lec un mēģina visiem spēkiem šo problēmu izskaust. Bet tajā brīdī šī uzvedība jau ir sunim bijusi atļauta un iemācīta. Līdz ar to, sunim šķiet mulsinoši un nesaprotami, kāpēc vienā brīdī var, bet citā jau vairs nevar?
Protams, ir saimnieki, kas uzreiz jau nosprauž robežas: lēkt virsū nedrīkst, bet suns lec tik un tā. Šādos gadījumos ar aizliedzošu komandu vien nepietiks, ir jārīkojas – mācot sunim to, kāda ir vēlamā uzvedība, nevis tikai aizliedzot nevēlamo.
6 soļi, kā mācīt sunim nelēkt virsū:
Pirmkārt, lai neradītu apjukumu pašam sunim – kāpēc līdz šim lēkt virsū bija labi, un nu vairs nav? Kā arī, lai nav jāmēģina atmācīt un pārmācīt sunim pašu iemācītas darbības, sāksim ar to, ka jau no kucēna vecuma – pirmās dienas, kad kucēns nonāk pie jums, nemotivējiet lēkšanu virsū cilvēkiem, parādot, ka tā ir bezjēdzīga darbība (jo suns vienmēr atkārtos jebko, kam ir jēga un vērtība!). Tātad, suņa lēkāšanai nevajadzētu radīt kādu atbildes reakciju vai emociju no cilvēku puses (tajā skaitā bāršanos).
Otrkārt, soli pa solim suņu trenere apraksta vairākas darbības, ko var veikt, lai mācītu gan no nulles kucēnam nelēkt virsū cilvēkiem, gan atmācītu pieaugušu suni, kas šo darbību ir jau iemācījies īstenot.
1. Motivējiet suni komunikācijā ar jums un citiem cilvēkiem, būt vairāk vai mazāk mierīgam, nevis uzbudinātam un ar paaugstinātu (pozitīvā vai negatīvā) stresa līmeni. Protams, tas nenozīmē, ka pavisam nedrīkstat ar suni spēlēties vai veikt kādas citas fiziskās aktivitātes, kas paceļ suņa adrenalīna līmeni – drīkstat, taču šādas aktivitātes ir nepieciešamas ar mēru, pievēršot uzmanību tam, ka pēc katrām fiziskajām un aizraujošajām aktivitātēm nepieciešams sunim iedot arī kādu mentālu un nomierinošu uzdevumu. Emocionālais miers ir galvenais koncepts, kurš ikdienā ir jāveicina un jāapbalvo.
2. Vienmēr motivējiet suni atrasties ar visām četrām kājām uz zemes, viņu apbalvojot ar ko, suņaprāt, garšīgu. Der jebkāda poza – stāvēšana, sēdēšana, gulēšana, ko suns pats ir gatavs piedāvāt.
3. Būtisks ir arī atbilstošs suņa menedžments iekštelpās vai sētā, lai suns nelec virsū, kad nākat mājās, vai nāk ciemiņi. Viena opcija ir – nelaist suni pie ārdurvīm vai vārtiņiem! Varat izveidot norobežojumu vai suni turēt citā istabā prom no ārdurvīm, lai viņam 100% nepastāvētu iespēja uzlēkt Jums virsū. Savukārt otra menedžmenta opcija ir – ja nāk ciemiņi, paņemt suni pie pavadas, tādā veidā nodrošinot neizdošanos skriet klāt ciemiņiem un lēkt virsū, un paralēli īstenot vēl iepriekšminētos 1. un 2. punktus – apbalvot suni par atrašanos ar visām četrām ķepām uz zemes un esot mierā.
4. Trenē suni gan ārpus situācijām, gan arī konkrētajās situācijās atteikties no lēkšanas un pārlieku aktīvas interakcijas ar cilvēkiem. Pāris uzdevumi, kas veicinās atteikšanās koncepta īstenošanu:
Uzmanības pievēršanas skaņa. Šī skaņa iepriekš tiek iemācīta, lai sunim tā šķistu vērtīga un viņš uz to spētu noreaģēt dažādās situācijās. Attiecīgi pamanot, ka suns varētu lēkt virsū kādam, pievēršam suņa uzmanību ar šo iemācīto skaņu un vai nu dodam sunim tālākas norādes, vai apbalvojam par uzmanības pievēršanu jums – fokusēšanos, nevis lēkšanu virsū.
“U” veida pagrieziens. Pareizs suņa un pavadas menedžments, lai mēs spētu palīdzēt sunim aiziet prom no situācijām, kur tas ir uzvilcies un labprāt tiktu klāt un lēktu virsū.
Miers uz paaugstinājuma. Iemācīt sunim, ka mierīgam būt uz jebkāda veida paaugstinājuma ir lielāka vērtība, nekā lēkāšana. Līdz ar to, lai sagaidītu apskāvienus, bučas, uzslavas un gardumus no saimniekiem vai ciemiņiem – suns pats apzināti izvēlas doties uz ierādītu paaugstinājumu (suņa vietiņa), un tur mierā uzturas, nevis skrien un lec virsū kādam.
5. Apdomā un izvērtē – Vai tavam sunim ikdienā tiek nodrošinātas pietiekami daudz mentālās aktivitātes? Un kā ar mierā būšanas un miega laiku? Vai sunim izdodas gana daudz laika veltīt kvalitatīvam miegam vai vienkārši mierā būšanai? Tas ir vēl viens būtisks faktors, kam ir jāpievērš uzmanība. Seko līdzi suņa emociju kausiņa piepildījumam un atbilstoši menedžē suņa ikdienu – aktivitāšu daudzumu un veidus, kā arī miera un miega kvantitāti un kvalitāti. Suņa emociju kausiņš pavisam tīrās tikai miega laikā! Tāpēc kvalitatīvs un pietiekami ilgs miega daudzums (10-16h diennaktī) ir ļoti svarīga suņa ikdienas sastāvdaļa.
6. Brīdī, kad suns lec virsū, nevis ielieciet savu enerģiju atreaģējot savas emocijas, bet gan pilnīgā mierā komunicējiet caur suņa ķermeņa valodas nomierinošajiem signāliem. Uz lēkšanu virsū vislieliskāk strādās mierīga aizgriešanās prom no suņa – pagriežot viņam muguru un tas arī viss. Nedaudz pacietības un suns norespektēs jūsu pieklājīgo komunikācijas signālu.
Svarīgi apzināties, ka suns atkārto uzvedību, kas viņam izdodas!
Un pie tam, ja šai īstenotajai darbībai ir bijusi vērtība (patīkamas emocijas) un jebkāda veida atgriezeniskā saite (noglaudīšana, komunikācija, jā, arī pagrūšana vai uzkliegšana), viņš šo uzvedību atkārtos atkal un atkal ar apzinātu mērķi – gūt šīs emocijas vai komunikāciju ar Jums.
Padoms!
Jebkuru suņa “uzvedības problēmu” var apturēt, ja ieguldām laiku veiksmīgā un pareizā apmācībā, kā arī suņa ikdienas menedžmentā.
*Vārdu savienojumu jeb terminu “uzvedības problēmas” pēdiņās lieku tāpēc, ka jebkura suņa uzvedība ir vai nu dabiska, kuru motivē konkrēti apstākļi, kādiem mēs paši dzīvniekus esam pakļāvuši, vai arī daudz darbības, ko suns veic ir mūsu pašu neapzināti iemācītas. Līdz ar to, šķiet nekorekti izmantot apzīmējumu “uzvedības problēmas”, it īpaši, ja konkrētās darbības, kas tā tiek definētas, mājdzīvnieks nemaz neīstenotu, ja mēs būtu izpratuši viņa dabiskās nepieciešamības, ķermeņa valodu un limitus!
