Kopumā, vērojot virzienu, kādā šobrīd attīstās latviešu literatūras popularizēšana, noteicošais šķiet: cik lielā mērā paši rakstnieki, tulkotāji, izdevēji būs gatavi iesaistīties, veicināt un kontrolēt notiekošo. Jo Latvijas Literatūras centra likteni lielā mērā noteica tieši tā dibinātāju un citu rakstnieku neieinteresētība. Vai kopīgu interešu vārdā izdosies pārvarēt vienaldzību, iekšējās intrigas un pretstāves?

Savukārt no Kultūras ministrijas un Latvijas Grāmatniecības padomes jāprasa skaidrība un mērķtiecība ilgtermiņā. 2018. gads un Londonas grāmatu tirgus pienāks un paies, bet jau līdz tam ir jāsaprot, ko tieši no tā gaidām – konkrētu tuvākajos desmit gados tulkoto latviešu grāmatu skaitu, programmu ārvalstu tulkotāju sagatavošanai vai vēl ko citu. Jo grāmatniecības popularizēšanā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un par to pretī viņi pelnījuši vismaz gandarījuma sajūtu.

Dzejniekiem nav jāsēž kastītēs

Atklāta atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros

Kā vasara saderas ar grāmatu: 20 burvīgi tvīti par lasīšanu

Beidzot pierādīts: tiem, kas lasa labu literatūru, emocionālā inteliģence augstāka

Vai gaidāms apvērsums kultūras finansēšanā?

Latvija atteiksies no dalības Viļņas un Gēteborgas grāmatu tirgū

Finanšu juceklim vēl neredz galu

Rainim galvā spainis un Čaks – kosmonauts?! “LA” diskusija par skeletiem dižgaru skapjos