Egils Līcītis: Premjera amata kandidātam smadzeņu reģistrā noderētu vairāk realitātes izjūtas 1
Tikai prātā maitājušies notikumu vērotāji politiķu klārētās pasaciņas, cik ražīgi un konstruktīvi tie satikušies valdības veidošanas pārrunās pilnas saprašanās gaisotnē, uztvers par tīru mantu un līdz galam godīgām atbildēm. Tā teikt, nu gan labi pasēdējām pie valmiermuiženieka vai pilzenieša, beigās bijām tīri silti. Pat ezim skaidrs, ka īstenībā potenciālās koalīcijas dalībnieku kontakti ievirzīti gluži citā – neticības un neuzticības gultnē, un savstarpējās attiecības ir asākas par vasabi mārrutkiem.
Acu priekšā iztēlojiet ainu, ar cik piesardzīgu attieksmi pa biroja šaujamlūkām viena partijas izstrādājuma vadonis ar bisi plecos nopēta tuvojošos draudzīgā grupējuma barvedi ar svītu, kura nes olīvzarus, ziedu vītnes, ziežamās eļļas, baltmaizi un citas dāvanas. Nešaubieties, ka ar daudz mīļāku prātu kontaktpersonas otru sadarbības partneru ofisā ienestu un zem apaļā galda paslēptu portfeli ar tikšķošu bumbu, kas uzvilkta eksplozijai pēc miera sarunu delegācijas promiešanas. TV ekrānā laipnību izstarojošie politikas aroda cilvēki slimo ar kādu no ksenofobijas paveidiem, neiecietību pret jaunpienākušiem kolēģīšiem, veco politiķu nīšanu, bet par krēsliem gatavi savstarpēji cīnīties un vilkties kā knīpstangas.
Politiskie veikalveži, viltīgie lapsas par konkurentiem labprāt nodod ziņas, ka tie čaļi saistīti ar jakudzām, izdabā rusofiliem, tiek uzpirkti ar Indijas nabobu miljoniem vai vienkārši zaguši mājputnus no vistu fermām. To arī der publicēt, ka partijas ar stāžu ir vasks sponsoru, kasieru, pastnieku, pelēko kardinālu rokās, kamēr jaunuzņēmumu pamatsastāvu veido personas, kuras patlaban ir dekriminalizētas un atlaistas brīvē, taču kuru katru brīdi var atgriezties pelnītā Probācijas dienesta uzraudzībā. Tais stāstos būs kāds kriksis neviltotas patiesības.
Taču vēlētāju atsaucību nedrīkstētu pārbaudīt ar nez cik ilgu gumijas stiepšanu. Latvijas ļaudis jau tā sašutuši, ka vēlēšanu sestdienā dotie solījumi varen ilgi noturējušies spēkā – proti, grandiozās idejas izgaisušas kā dūmi pēc nākamās ceturtdienas. Jāsāk sadarboties un strādāt, lai ielīksmotu tautu. Jāizlīdzina iebildumi, jāatsauc protestējošās masas no riepu dedzināšanas ielās un citās nemieru izcelšanās lokācijas vietās sakarā ar kinoaktiera Kaimiņa neievēlēšanu par prezidija locekli.
Kad Valsts prezidents ir izvirzījis politiskā amatierteātra virsvadītāju, politiķiem jānāk ciešākā saskarsmē un jāpārtrauc riešanās vau–vau toņkārtās. Kādu valsts pārvaldes konstrukciju vēlētos miermīlīgie iedzīvotāji?
Premjera amata kandidāts ir visu mīlēts politiķis Jānis Bordāns, kuram gan smadzeņu reģistrā noderētu vairāk realitātes izjūtas.
Valdības būvdarbos jāveidojas gravitācijas centram, kā pieturvietai ar veselo saprātu apbalvotiem partneriem, nedaudziem, uz kuriem nedroši paļauties. (Varbūt vicepremjera amatvieta stabilizē pozīciju.) Kāds no JKP profesionāļiem varētu uzņemties iekšlietu vai tieslietu ministra pienākumu, un šai partijai pietiek amatu. Jo daži konservatīvie ir jaunības maksimālisti, tādi kovboji, kas nošauj pianistu, ja JKP par godu neatskaņo odas un ditirambus. Par citu īpatnēju jaunuzņēmumu jāsaka, ka “KPV LV” galaktika ir gaismas gadiem tālu no Saules sistēmas, un arī šiem atnācējiem, kas katapultējušies parsekiem garā ceļā uz mūsu mazo planētu, ir raksturīgi viegli apvainoties un grūti pielāgoties spēles noteikumiem. Partneriem būs smagas pārrunas ar 16 vēlēšanu uzvarētāju frakciju, kura turklāt apbruņota ar citplanētiešu nāves staru. Ar citām frakcijām puslīdz ir okei noregulēšanās, ja neņem vērā uzņēmēja Ulda Pīlēna teikto un uz visiem Latvijas politiskajiem spēkiem attiecināto, ka “nav pietiekama politiskā menedžmenta kapacitāte un efektivitāte”. Par Pīlēna kungu mazāk pieklājīgi komentētāji piemetinātu, ka partiju profesionalitāte, gudrība vadīt valsti – tuva nullei.–
Tad šaura valdības būvlaukuma spaidīgos apstākļos paliek jautājums, kā mainīsies Bordāna attieksme krāsu spektrā pret bijušo varas partiju ZZS? Vai līnijas mīkstināsies secībā – sarkanā, sārtā, dziestoša ultravioletā, rozā, rozā ar bantīti – lūdzu, jums ministra portfelis? Daba ir radījusi politiķus lidošanai no augstiem krēsliem, un aculiecinieki stāsta, ka Saeimas prezidija vēlēšanu dienas finālā zaļzemnieku kontingents sēdējis vēl bēdīgāks par bezpajumtes kaķīšiem. Sērās par aizgājušiem ziedu laikiem, par draudiem nonākt izolācijā, par brūkošu reitingu un stāvokli, kad ir nokāries viss, kas var nokārties. Lai tad līderpozīcijās esošie neatgrūžamie koalīcijas paju turētāji un Bordāna kungs izdomā, vai saldināt ZZS rūgto dzērienu ar cukura graudu, un vai līdzcietība ielīksmos Latvijas ļaudis.
