Kā iekārtot omulīgu mājokli, ņemot vērā psihologu padomus? 0
Pietiekams plašums
Cilvēks ir bioloģiska būtne, kas izjūt diskomfortu šaurībā. Šo faktu apstiprina socioloģiskie pētījumi, kas veikti, novērojot sabiedriskā transporta pasažierus – ik viens no viņiem eksperimenta laikā, vienalga, vai sēdēja vai stāvēja, centās maksimāli paplašināt brīvu telpu ap sevi.
Līdz ar to secinājums, ko ņem vērā gan dizaineri, gan arhitekti, ir – dzīvojamajai telpai jābūt pietiekami plašai, lai tajā varētu brīvi pārvietoties, neuzgrūžoties priekšmetiem un nesaskaroties ar citiem iemītniekiem.
Simetrija- plānošanas atslēgvārds
Psihologi apgalvo, ka informāciju, ko sniedz redze, cilvēka smadzenes apstrādā kā vienotu veselumu, nevis caur detaļām. Tāpēc, ienākot telpā, vispirms reaģējam uz telpas plānojumu un noskaņu kopumā, tikai pēc tam pievēršot uzmanību atsevišķām detaļām.
Smadzenēm tīk sabalansētas kompozīcijas, kas ļauj tās ātrāk uztvert un apstrādāt. Tieši tāpēc cilvēki komfortablāk jūtas telpās, kurās ievērots simetrijas princips.
Kā to ieviest mājoklī?
Lai iegūtu simetrisku kompozīciju, svarīgi akcentēt koordinējošo centru – objektu, kas ir tieši saistīts ar telpas funkciju un uzreiz piesaista uzmanību: liels ēdamgalds viesistabā, plaša gulta guļamistabā, darba sala vai galds virtuvē utt. Ap šo objektu tiek veidota pārējā kompozīcija.
Speciālisti šim nolūkam iesaka izmantot pāra elementus vai priekšmetus, ko izvieto pēc spoguļattēla principa un kas atkārtojas, piemēram: virtuvē – trīs vai četri vienmērīgi izkārtoti krēsli, dzīvojamajā istabā – divi dīvāni vai dīvāns + divi krēsli katrā tā pusē, guļamistabā – vienādi naktsskapīši vai gaismas ķermeņi abpus gultai.
Šāds paņēmiens rada telpā vizuālu harmoniju un līdzsvaru. Tomēr tas nenozīmē, ka simetrijai jāvalda absolūti visur, jo tas var radīt vienmuļības efektu. Šad un tad der aizmirst par spoguļattēla principu un atkāpties no tā, īpaši aksesuāru un detaļu izvietojumā. Tad telpā valdīs harmonija, bet tā nebūs garlaicīga.
Labs apgaismojums
Psihologi uzskata, ka veiksmīgu telpas iekārtojumu rada arī pareizi izvēlēts apgaismojums. Saules gaisma palīdz uzlabot cirkādes ritmu (cilvēka bioloģiskais miega ritms, kas saistīts ar dienas un nakts maiņu), novērš depresiju, uzlabo smadzeņu augstāko funkciju ( atmiņa, domāšana, orientācija, plānošana) darbību.
Nav brīnums, ka saulainā dienā mēs esam daudz uzmanīgāki un spējam labāk koncentrēties. Savukārt, dienasgaismas trūkums rada nogurumu, spēku izsīkumu. To labi var pamanīt ziemas mēnešos, kad no rītiem daudz grūtāk pamosties nekā vasarā.
Izvēloties mājokli, noteikti vajadzētu pievērst uzmanību tam, cik lieli ir logi, pret kādām debespusēm tie vērsti un kāds ir telpu izsauļojums. Bet iekārtojot telpas, logu ailas nevajag aizklāt ar masīviem aizkariem un tuvu tām novietot masīvas mēbeles.
Logiem jābūt noformētiem tā, lai maksimāli ielaistu telpās dienasgaismu. Mūsdienu apgaismes ķermeņi spēj imitēt dienasgaismu gan intensitātes, gan spektra ziņā, tomēr mūsu smadzenes ir tik gudras, ka spēj atpazīt šo viltojumu, un tas negatīvi ietekmē gan mūsu noskaņojumu, gan enerģijas līmeni.
Mājoklī nevajadzētu aizrauties ar vēsā spektra diožu gaismām, bet darbam un lasīšanai labāk izvēlēties siltā spektra dienasgaismas spuldzes. Vispārējo apgaismojumu telpā palīdz uzlabot arī spoguļi, kas gaismu atstaro.
Pārdomāta priekšmetu forma un kontūras
Tiek uzskatīts, ka, atrodoties tādu objektu un mēbeļu tuvumā, kam ir spici stūri, neregulāra forma un asas malas, mūsu smadzenes dod komandu ķermenim – uzmanies! Savukārt, ieraugot biezu paklāju vai mīkstu atpūtas krēslu, nostrādā pretēja komanda – atslābsti!
Šāda reakciju ķēde notiek acumirklī – zemapziņas līmenī, un to var izmantot, lai telpām piešķirtu nepieciešamo noskaņu.
Dzīvās dabas klātbūtne
Dzīvās dabas formas un krāsas ļoti nomierina mūsu nervu sistēmu, jo smadzenes tos atpazīst, nepieliekot īpaši lielas pūles. Tieši tāpēc mūsdienu arhitektūrā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta zaļo augu klātbūtnei gan ēkas apkārtnē un ainavā, kas paveras caur logiem, gan iekštelpu noformējumā.
Šim nolūkam var izmantot gan jau ierastos telpaugus, gan veidot ziemas dārzus un modernās zaļās augu sienas.
3 ieteikumi, kas palīdzēs izdarīt pareizās izvēles
1. Vispirms katrai telpai paredzēt noteiktu funkciju, kas tajā būs galvenā, un aptuveno diennakts laiku, kad šī telpa visintensīvāk tiks izmantota. Piemēram, ja guļamistaba tiks izmantota tikai vakara stundās un naktī, to var noformēt tumšākā tonī, veidojot uz sienām izteiksmīgus rakstus – tie puskrēslā izskatīsies silti un dekoratīvi.
Savukārt, ja šo telpu paredzēts izmantot arī dienas laikā kā, piemēram, darbistabu, tad dienasgaismā šāds noformējums šķitīs vizuāli smags un nederēs; jāizmanto gaišāki toņi un mazāk rakstu.
2. Pajautāt sev – kā šajā telpā gribu justies. Mierīgs vai sakoncentrējies, atslābinājies, omulīgs un drošībā, enerģijas pilns, priecīgs, možs? Atbildes palīdzēs atrast pareizo noskaņu un piemeklēt atbilstošu apdari un mēbelējumu.
3. Pievērst uzmanību detaļu krāsām. Ieteicams padomāt, kādā krāsā vēlamies aizkarus, tekstilu, sienas dekorus un kāds tonis būs vislabākais fons šiem elementiem. Šādi plānojot, telpā valdošā krāsu palete būs vienmērīgāka un izteiksmīgāka.
