Aktuālā kino izlase. Kā Holivudas scenārists attapās Parīzes “zelta laikmetā” 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Pusnakts Parīzē” (“Midnight in Paris”, ASV, 2011, režisors Vūdijs Allens) – “TV3 Life” 4. janvārī plkst. 21 un 5. janvārī plkst. 11. Nostalģiskās komēdijas “Pusnakts Parīzē” (2011) pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, un tajā piedalījās Ouens Vilsons, Reičela Makādamsa, Ketija Beitsa, Mariona Kotijāra, Toms Hidlstons, Maikls Šīns, Karla Bruni, Adrians Broudijs un citi.
Gila un Ineses attiecību stāsts risināts uz Parīzes fona, un uz šo pilsētu pāris devies kopā ar Ineses vecākiem.
Veiksmīgs Holivudas scenārists rotaļājas ar domu, ka varētu pārcelties uz Francijas galvaspilsētu, un, kādu vakaru devies pastaigā, viņš attopas Parīzes “zelta laikmetā” – pagājušā gadsimta 20. gados.
Kā daudzi Vūdija Allena darbi, arī šo filmu pavada balvas un nominācijas – “Oskars” par oriģinālscenāriju un vēl trīs nominācijas –, un tajā skartās tēmas ir labi zināmas režisora talanta cienītājiem.
“Pusnakts debesis” (“The Midnight Sky”, ASV, 2020, režisors Džordžs Klūnijs) – “Netflix”. Dažus gadus pazudis no lielā ekrāna, Džordžs Klūnijs nespēja atteikt “Netflix” piedāvājumam un realizēja ambiciozāko projektu savā karjerā – postapokaliptisko drāmu “Pusnakts debesis”, kurā pats atveido galveno – ar vēzi mirstoša zinātnieka Augustīna – lomu.
Pārliecināts, ka viņš ir vienīgais dzīvais cilvēks uz zemeslodes, Augustīns gaida pasaules galu. Taču viņa plānus maina maza meitene, un abiem jādodas uz citu Antarktīdas zinātnisko staciju, lai par notikušo brīdinātu komandu, kas atgriežas no kosmosa. Dž. Klūnija atgriešanās zinātniskās fantastikas laukā septiņus gadus pēc “Gravitātes” pirmizrādes uzrāda, cik ļoti mainījušies specefekti un kā filmu scenārijus arvien uzstājīgāk diktē politkorektums.
Uzreiz pēc nonākšanas ierobežotā distribūcijā filmu pavadīja sajūsma, kas, “Pusnakts debesīm” nonākot “Netflix” piedāvājumā pie krietni daudzgalvaināka skatītāju pūļa, krietni piezemējusies, norādot uz trūkumiem Lilī-Bruksas Daltones grāmatas ekranizācijas notikumu attīstībā.
Savukārt stāsta vizualizācija un Dž. Klūnija darbs nav zaudējis augsto novērtējumu. Lomās iejutušies arī Felesitija Džonsa, Deivids Oijelovo, Demians Bīširs, Kails Čendlers un debitante Kaoilinna Springella.
“Mā Reinija: Blūza māte” (“Ma Rainey`s Black Bottom”, ASV, 2020, režisors Džordžs. K. Volfs) – “Netflix”. Par blūza māti dēvētās dziedātājas Mā Rei-nijas (1886–1939) stāsts atklāts, lielajam ekrānam adaptējot Pulicera prēmiju guvušā rakstnieka Augusta Vilsona lugu.
Filmas producents ir Denzels Vašingtons, kurš iepriekš spēlējis A. Vilsona lugas “Žogi” ekranizācijā (2016), kas bija izvirzīta “Oskaram” četrās kategorijās un nodrošināja balvu Violai Deivisai kā labākajai otrā plāna aktrisei.
V. Deivisa filmā “Mā Reinija: Blūza māte” spēlē titullomu – par savu darbu viņa izpelnījusies komplimentus un tiek uzskatīta par vienu no nākamā gada Amerikas Kinoakadēmijas balvas pretendentēm. 1927. gads, Čikāga, un uz ziemeļiem plūst Amerikas dienvidu štatu ekonomiskie bēgļi, lielākoties – melnādainie amerikāņi.
Vīlušies iespējās, kas solījumos izklausījās daudz cerīgāk, viņi meklē glābiņu mūzikā, un viena no dziedātājām, kurai precīzi izdodas uztvert notiekošā toni, ir Mā Reinija.
Pirmajā nedēļā, kad filma nonāca “Netflix” piedāvājumā, tā kļuva par visvairāk skatīto darbu, un ir viegli izskaidrot, kāpēc, – “Mā Reinija: Blūza māte” neatklāj tikai viena cilvēka stāstu, tā velk uzskatāmas paralēles, kā afroamerikāņu sabiedrību diskriminēja gan toreiz, 20. gados, gan simts gadus vēlāk – šodien.
