Sezona iet uz beigām. Kā gudrāk pasargāt tomātus 1
Tomātu sezona lēnām iet uz beigām. Ja vēl nesen augi bija pakļauti pārliekam karstumam, tagad, iestājoties miglainajām naktīm, tos apdraudēs aukstums, mitruma pārbagātība, slimības… Lai pasargātu tomātus, kolekcionārs Valdis Pūliņš liek lietā pārbaudītus, videi drošus cīņas ieročus. No pieredzes mācoties, jau var plānot nākamā gada tomātu stādīšanu.
Bioloģiskais fungicīds – sinepes
Lai uzlabotu auglību, kā arī dezinficētu augsni,
>> pirms ražošanas beigām starp tomātiem ieteicams iesēt baltās sinepes. Tās nevajag iestrādāt augsnē un apbērt – pietiek, ja pēc sēklu izkaisīšanas augsni salaista. Sezonas beigās tomātu stublājus nogriež, bet sinepju zaļmasu ierok zemē (nav ieteicams sinepes atstāt augam līdz pavasarim, jo ziemā tās izsalst). Vēlu rudenī augsni pārrok, tomātu saknes izrauj, bet, pavasarī stādot tomātus, katrā bedrītē der pamatmēslojumā nedaudz iebērt Krievijā ražotā granulētā organominerālā mēslošanas līdzekļa Ispolin (NPK 2,5-4,5-9);
>> zem tomātiem veido sinepju un auzu zaļo paklāju, kas ar savām saknēm atveseļo augsni. To dara, kad augi atbrīvoti no apakšējām lapām. Auzas izkaisa un pēc iesēšanas pārber ar kūdras kārtiņu. Tām pa virsu uzsēj sinepes (neierušinot augsnē), samitrina augsni. Vēlāk zaļmēslojumu iestrādā augsnē, ja nepieciešams, reizē ar kaļķojamo materiālu;
>> starp tomātiem iesēj baltās sinepes. Rudenī zaļmēslojuma augu segu reizē ar noražojušajiem tomātiem nopļauj, sinepju masu atstāj turpat, bet tomātu stublājus izvāc no siltumnīcas. Tad nopļautās sinepes vienmērīgi aplaista ar mikrobioloģiskā mēslojuma Baikāls EM1 darba šķīdumu (koncentrācijā 1:100). Kompostēšanas procesā tomātu saknes tiek saēstas (tās nav jāizrauj), augsne kļūst mīksta, tāpēc to nevajag pārrakt.
Pieredze citam gadam
Tomātiem siltumnīcā ļoti patīk, un tie labi ražo, ja augus mulčē ar sienu (var izmantot arī salmus, ko klāj divas nedēļas pēc tomātu iestādīšanas) un mitrina ar pilienveida laistīšanas sistēmu. Bet pēc tomātu izraušanas rudenī salmi noteikti jāizvāc no siltumnīcas, tos nevajag ierakt zemē, jo novērots, ka tomāti salmu pūšanas procesa ietekmē slimo.
Audzējot monokultūrā, palaikam augsnei siltumnīcā jāļauj atpūsties. Tad tomātus var stādīt 15 litru plastmasas podos, arī cukura vai plastmasas maisos. Šādi tomātus var audzēt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa: uz balkona vai lodžijas, vien jāpiemeklē apstākļiem piemērotas šķirnes.
Ja augsne noplicināta vai iepriekšējā sezonā siltumnīcā izplatījušās slimības, augsnes virskārtu vajadzētu nomainīt. To norok un izved no siltumnīcas, nevis papildina ar svaigu substrātu.
Alternatīva – augsnes nomaiņa siltumnīcā prasa lielu darbu, tāpēc nākamajā gadā tomātus var pamēģināt stādīt plēves desās (kūdras desās). Šim nolūkam jāsagādā melnbaltā plēve (baltā krāsa pasargās augu saknes no pārliekas sakaršanas) un melnā plēve, ar ko nosegt visu platību. Par to, kā veido plēves desas, Praktiskajā Latvietī rakstīsim pavasarī.
Ar ko dezinficēt siltumnīcu
Pēc ražas novākšanas siltumnīcas attīrīšanai ieteicams segumu apsmidzināt ar dezinficējošu līdzekli, piemēram, Okson (100 ml uz 10 l ūdens). Pēc apstrādes ar šo līdzekli siltumnīca nav jānoskalo ar ūdens strūklu, jo preparāts pats likvidējas.
Ja siltumnīcā savairojušies kaitēkļi, tukšo siltumnīcu vēlams apstrādāt ar sēru. Taču to var darīt tikai tad, ja konstrukcija ir no koka. Pēc 2–3 dienām sēra dūmus izvēdina.
Kā apturēt slimības
Nereti cerībā kavēt iespējamu slimību izplatīšanos dārzkopji diezgan nesaudzīgi atlapo tomātus. Taču, pirms ķeras pie šā darba, jāatceras, ka lapas palīdz barības vielas no saknēm aizvadīt augļiem. Tāpēc ar atlapošanu nevajag pārspīlēt, citādi mazinās raža, arī augļi ir mazāki. Tās sāk noraut vai nogriezt, kad sāk gatavoties augļi pirmajā ķekarā, vēlāk – arī starp citiem ziedķekariem. Vienā reizē augam izlauž ne vairāk par 2–4 lapām.
Tomātus vērojot, jau redzams, kuras lapas ir liekas, jo mainījušas krāsu – kļuvušas bālganas, plankumainas. Bojātās lapas ieteicams nogriezt ar tīru, spirtā nodezinficētu nazi, nevis nolauzt (laužot brūce parasti veidojas plašāka nekā griežot).
Ja slimība sākusi bojāt tomāta stumbru, ar nazi izgriež bojāto vietu līdz dzīvajiem audiem un tūlīt nosmērē ar biezu pelnu putriņu (lapukoku pelnus sajauc ar siltu vārītu ūdeni). Ja bojājumu pamana laikus, augu var izdoties glābt.
Lai apturētu slimības attīstību, arī aizdomīgās lapas laikus apsmidzina ar Krievijas ražojuma bioloģiskajiem preparātiem Alirin-B (pret fitoftorozēm, pelēko puvi) vai Gamair (pret baktēriju izraisītām slimībām).
Sēklu iegūšana
Sēklu ieguvei jācenšas tomātus vākt augļu dienās, kas tiek norādītas sējas un ražas kalendāros. Augļus parasti iesaka ņemt no otrā vai trešā ķekara, taču kolekcionārs praksē pārbaudījis, ka sēklas, kas ņemtas no pirmā ķekara augļiem, arī atbilst šķirnes parametriem.
Vislabāk, ja sēklas iegūst no augļiem, kas jau kļuvuši mīksti un pilnībā nogatavojušies zarā. Taču var izmantot arī tomātus, kuri sākuši mainīt krāsu. Šos augļus nogatavina siltā telpā. Sēklu izņemšanai tomātu pārgriež uz pusēm, šķidro sēklu masu salej glāzē un novieto raudzēšanai siltā telpā uz 2–5 dienām. Šajā laikā šķidrumu katru dienu kārtīgi samaisa. Raudzējamajai masai nedrīkst pieliet ūdeni, citādi sēklas var sākt dīgt. Kad gļotainā masa sadalās (tā peld trauka virspusē), bet pilnvērtīgās sēklas nogrimst glāzes dibenā, tās ir gatavas. Tad sēkliņas pārliek uz smalka sieta un skalo tekošā ūdenī, līdz kļūst tīras.
Noskalotās sēklas Valdis Pūliņš strauji (2 stundas) žāvē speciālā aparātā 35 oC temperatūrā. Ja šādas iespējas nav, sēklas var arī izklāt plānā kārtiņā uz papīra un žāvēt istabas temperatūrā labi vēdināmā telpā. Pēc tam tās uzglabā papīra vai auduma maisiņos. Sēklas saglabā normālu dīgtspēju 3–4 gadus.
Pavasarī pirms sēšanas šādas pašu ievāktas sēklas vajadzētu dezinficēt kālija permanganāta šķīdumā (0,5 g zilo graudiņu izšķīdina puslitrā ūdens). Šķīdumu pārlej sēklām, patur 20 minūtes, tad nolej, sēklas apžāvē un izsēj.
> Šajā sezonā karstuma dēļ tomātiem novēroja kālija trūkumu. Par to liecina augļu nevienmērīga iekrāsošanās, pie kātiņa rozā un sarkano augļu šķirnēm mīkstumā veidojas dzeltens plankums, bet dzeltenaugļu šķirnēm – balts ciets plankums. Lai novērstu kālija deficītu, mēslo ar kālija sulfāta šķīdumu.
