Kurš der zupai, kurš − Helovīnam 0
Kulinārijā modīgi ir zupu pasniegt ķirbja terīnē. Šim nolūkam der ķirbis, kam ir plāns mīkstums, cieta miza un kas iztur karstumu. Piemēroti ir tā sauktie krūmu ķirbji (neveido stīgas) un vasarnīcas ķirbji.
Ķirbi, kam izņemtas sēklas, vienkārši lieto kā terīni vai ieliek krāsnī un mazliet apcep. Pirms tam der ierīvēt ar olīvu eļļu vai pastu, kas nopērkama lielveikalos.
Ķirbji, kas der zupai, der arī Helovīna ērmu grebšanai.
Kāpēc nākamgad citāda šķirne
• Ķirbi noturēt šķirnes robežās ir grūti, skaidro audzētāji. Tas sarežģīti pat profesionāļiem, tādēļ, pērkot sēklas, jāsamierinās, ka var izaugt pat dažādi brīnumi. Cik šķirņu izstādē, grūti noteikt, jo daudzām ir vairāki nosaukumi.
• Ja šogad dārzā bijuši šķirnīgi resnīši, nākamgad tādus velti gaidīt. Ķirbis ir liels krustošanās entuziasts, nesmādē ne savus radus, ne kabačus no blakusdobes. Šķirni var mēģināt saglabāt, audzējot vietā, kur apmēram 3 km rādiusā nav citas ķirbju vai kabaču šķirnes. Tomēr nākamajā gadā tāpat var gadīties brīnumi – ģenētiski izskaldīties kaut kas neraksturīgs no tāliem senčiem. Šādi gadās ne tikai mazajiem, bet arī lielajiem sēklu ražotājiem.
• Taču sēklas no šķirnes ķirbjiem var vākt, jo nākamgad pirmā līmeņa krustojumi būs gana labi un būs interesanti vērot, kādi raibuļi izaugs. Garšas īpašības gan var pasliktināties, taču kulinārijā noder visi ķirbji.
! Ir vērts vienu gadu papūlēties un atstāt vairāk šķirnes ķirbju sēklu. Tās dīdzību saglabā aptuveni desmit gadu.
! Audzētāji nereti sūdzas, ka nesadīgst kailsēklu ķirbji. Šīm sēklām nav biezā apvalciņa, tāpēc tās nevajag mērcēt, bet tūliņ guldīt mitrā augsnē un nodrošināt siltumu.
