Kā Gerikes kungs savās muižās ik gadus iz zemes izcēla līdz vienam miljonam pudu ģipša 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem “Baltijas Vēstnesis” ziņoja: “Par ģipsi (rakstā lieto vārdu “jipss”. – Aut.), kas Rīgas tuvumā top lauzts, atrodam dažas interesantas ziņas.
Profesors Grēvinka kungs (ģeologs Konstantīns Grēvinks. – Aut.) raksta, ka Līves muižas īpašnieka E. F. Gerikes kunga abās muižās netālu no Ikšķiles, tagad darbojoties 150–200 strādnieku ar ģipša laušanu un kādas 100 laivas ar viņa novešanu uz Rīgu; no šejienes tad ar liellaivām ģipsis topot izvadāts uz Pērnavu, Rēveli un Kundu, bet it īpaši uz Pēterburgu, kur Gerikes kungam esot paša tvaika dzirnavas priekš ģipša malšanas.
Ģipša daudzums, ko Gerikes kungs savās muižās ik gadus iz zemes izceļot, sniedzoties līdz 1 miljonam pudu. Bet ģipsis esot ne vien šinīs muižās atrodams, bet ejot, no Juglas sākoties, divi jūdžu platā strēķī, pāri pār Daugavu, uz Baldoni, Bārbeli līdz pat Birzei (Biržiem) un pa daļai arī tālāk.
Grēvinka kungs, šo lielo ģipša apgabalu pētīdams, atradis, ka ģipša kārtā it bieži atrodoties trekterveidīgas, ar zemi pildītas dobes un plaisas. Viņš domā, ka tās ģipsī no laika gala būs no ūdens izskalotas tikušas un tad ar zemi pildījušās, un tādēļ neesot brīnums, ka ūdenim tālāk sūcoties, nereti šādās dobēs zeme sabrūk.
Tā ne visai sen Biržu tuvumā sabrukusi lielā dobē vesela lopu kūts.” Latvijas derīgā izrakteņa – ģipša – izmantošana rūpnieciskos apjomos Daugavas krastos sākās 18. gadsimta beigās, bet intensificējās 19. gadsimtā.
Pieminētā Līves muiža atradās tagadējā Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāvessalas. Tur iegūto ģipsi plaši eksportēja un izmantoja kaļķa ražošanā. 20. gadsimtā sistemātiska ģipšakmens iegūšana sākās arī Saulkalnē.
