Kā ģērbt mazuli, kurš mācās staigāt? 0
Mazulim, kurš tikko iemācījies staigāt, pastaiga svaigā gaisā var izvērsties par diezgan lielu izaicinājumu, jo viņa solīši ir neveikli un neizbēgt no kritieniem. Kā ģērbt mazuli, lai viņam nebūtu ne par karstu, ne par aukstu, iesaka “Rimi Bērniem” eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.
Mitrumu uzsūcoša veļa
“Mazulis, kurš tikko iemācījies staigāt, daļu pastaigas pavada ratiņos, taču noteikti izrādīs vēlmi no tiem izkāpt un nedaudz pastaigāt. Scenārijs šādai pastaigai zināms ikvienam vecākam, kurš to pieredzējis: mazais sāk skriet, solīši sajūk, un gājējs nokrīt zemē. Ja ārā ir sniegs vai peļķes, mazais pēc kritiena ir slapjš un netīrs, bet no aktīvas kustēšanās var būt arī sasvīdis. Kad bērniņš nogurst, vecāki iesēdina viņu ratos, lai atpūšas un paguļ, kur viņš ilgāku laiku atrodas miera stāvoklī. Ja bērniņš ir bijis sasvīdis, ilgstoša atrašanās miera stāvoklī var veicināt saaukstēšanos,” stāsta S.Mitenberga.
Lai no tā izvairītos, būtu jāievēro jau zināmais pareizas bērna ģērbšanas princips – ieģērbjam kā sīpoliņu, kārtu pa kārtiņai, lai tad, ja ir karsti, kādu kārtu varētu novilkt. Kā pirmo apģērba kārtu vienmēr vajadzētu izvēlēties tādu, kas labi uzsūc mitrumu, ja gadās sasvīst, piemēram, plānu vilnas veļu vai speciālu termoveļu.
Pareiza kombinezona izvēle
Pēdējai apģērba kārtai jeb virsdrēbēm jābūt no ūdensnecaurlaidīga materiāla. S. Mitenberga iesaka mazajam staigātājam izvēlēties viendaļīgu kombinezonu. Tā kā mazulis, sperot neveiklus soļus, varētu diezgan bieži krist sniegā un, arī sēžot ratos, aktīvi kustēties un dauzīties, ļoti būtiski, lai ne vējš, ne sals un sniegs nevarētu iekļūt zem apģērba. Nebūtu vēlams, ka sniegs skartu pēdiņas, tāpēc labi, ja kombinezona galos ir piešūtas gumijas vai arī papildu odere ar gumiju, kas cieši pieguļ kājām.
Kombinezonu izvēle ir plaša, bet bērnam, kas mācās staigāt un stabilizēt savu gaitu, vispiemērotākais ir termokombinezons. Tas ir silts, nelaiž cauri ne mitrumu, ne vēju un ir no materiāla, kurā var ērti kustēties.
Pēdiņu labsajūtai
Ziemas periodā 10 līdz 18 mēnešus veciem bērniem zem kombinezona vislabāk vilkt zeķubikses, nevis bikses un zeķītes. Tas tādēļ, ka bikses un tāpat arī kombinezons var savilkties uz augšu, īpaši tad, ja bērns apsēžas. Izvēloties ziemas apavus, būtiski, lai tie ir ērti un stabili. Ja zābaciņiem ir siltā odere, pietiek, ja kājās ir zeķubikses. Bet, ja apavi plānāki, vēlams virs zeķubiksēm uzvilkt siltākas zeķes. Galvenais, lai kāju pirksti zābakos nav saspiesti un var brīvi kustēties.
Līdzi ņemam rezerves apģērbu
Tikpat būtiski kā domāt par bērna pēdiņu siltumu un labsajūtu ir domāt arī par galvu, ausīm un rokām. Tātad cepure, cimdi un šalle ir obligāta prasība, jo seja, rokas un ausis ir visvairāk pakļautas salam. Turklāt mazais, kurš tik tikko staigā un vēl brien pa sniegu, noteikti kritīs, visdrīzāk, ar rokām sniegā. Sniegs ir mīksts un kritiens arī būs mīksts, tomēr rokas noteikti nosals, ja būs izvēlēti vilnas cimdi, kas ātri vien samirkst.” Tāpēc, ja plānota pastaiga ne tikai ratos, jāvelk ūdensnecaurlaidīgi cimdi ar garu valnīti, kas stabili turas uz plaukstas. Savukārt cepurei jābūt ar sasienamām auklām, lai ausis vienmēr būtu nosegtas.
Pastaiga ragavās
S.Mitenberga aicina bērnu, kurš jau sēž, sniegotā un saulainā laikā vizināt nevis ratiņos, bet ragavās. Apģērba izvēles ziņā – tie paši ieteikumi, kas minēti iepriekš, bet jāņem vērā: ragavas ir tuvāk aukstajai zemei, tādēļ vēlams tajās ieklāt vilnas segu vai, vēl labāk, aitas vilnas guļammaisu. Jāatceras, ka bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, nevajadzētu vest pastaigā, ja gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -10ºC. Taču, ja temperatūra ir augstāka, uzmanība jāpievērš arī gaisa mitrumam, vēja virzienam un stiprumam – lielā vējā un slapjā sniegā labāk ārā neiet.