Papīra grāmatas: plusi un mīnusi 15
Kopš Johanness Gūtenbergs gandrīz pirms 600 gadiem Vācijā izgudroja tipogrāfiju, grāmatu ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē.
Saskaņā ar Google pētījumu, no 1440. gada līdz 2010. gadam tika publicēti aptuveni 130 miljoni drukāto grāmatu.
Neraugoties uz digitālās lasīšanas pieaugumu, papīra grāmatas joprojām ir populāras visas pasaules mērogā. Bet šo grāmatu ražošanai ir bijis vajadzīgs daudz koku. Koki no mežiem, kuros mīt dzīvnieki, kas rada tīru gaisu un palīdz uzglabāt oglekli, kas, atbrīvojoties, izraisa klimata pārmaiņas.
Izdevniecības mēģina izmantot ilgtspējīgu papīru, īpaši sertificējot to. Tomēr vienalga vides aizsardzības grupa Greenpeace pret šiem centieniem uztur apsūdzībass ka tā vis neesot, jo vismaz liela ietekme uz klimatu ir no tipogrāfijām un papīra rūpnīcām.
Viena grāmata rada aptuveni 330 gramus oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ietver visas siltumnīcefekta gāzes. Tas ir aptuveni tas pats, kas tase kafijas.
Šis skaitlis atspoguļo visu grāmatas izgatavošanas dzīves ciklu, tostarp iekārtu efektivitāti, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tintes veidus un transportēšanu no printera uz noliktavām un pie klienta.
Vidējai grāmatai mīkstajos vākos ir aptuveni trīs reizes lielāka ietekme uz klimatu, proti, aptuveni 1 kilograms ekvivalenta CO2.
Tas ir tas pats, kas uzlādēt 122 viedtālruņus vai pagatavot divas latte kafejnīcā.
Lai gan papīra ražošanas inovācijas ir samazinājušas drukāto grāmatu oglekļa pēdas nospiedumu, klimata ietekme ir ievērojama, ja sarēķina aptuveni 2,2 miljardi fizisko grāmatu, kas katru gadu tiek pārdoti visā pasaulē.
Pat ja pieņemam, ka katra grāmata ģenerē 0,33 kilogramus CO2 ekvivalenta, tas ir ievērojami – 726 000 tonnu CO2, kas ir aptuveni tikpat, cik ik gadu tiek nodrošināta elektrība 141 261 mājai vai 161 500 automašīnām.
