Kā gadiem zem kompetences centru izkārtnes Eiropas nauda dalīta savējiem 8
Autors: Lauris Pastars, Preiļu novada domes deputāts
Uzņēmēji neapmierināti ar CFLA – bet, vai pamatoti?
Publiskā telpā izskan uzņēmēju neapmierinātība ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbu – uzņēmēji aicina mainīt CFLA vadību un attiecīgās Finanšu ministrijas amatpersonas. Reaģējot uz šo neapmierinātību, CFLA direktore 6.aprīlī norāda: “ES fondu nauda ir visu mūsu līdzekļi, nav pieļaujamas jebkādas aizdomas par Eiropas Komisijas [..] noteikumiem neatbilstošu līdzekļu izlietojumu [..] Mūsu pienākums ir gūt pārliecību par ES fondu godprātīgu, tiesisku un pamatotu ieguldījumu, lai finansējuma saņēmēja neatbilstoši iztērētie līdzekļi nebūtu neplānoti jāsedz no valsts budžeta.”
21. aprīlī Finanšu ministrijai un CFLA tiekoties ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, tika konstatēts, ka “varētu būt dažādi interpretējamas interešu konflikta riska novēršanas metodes programmas izstrādātajā regulējumā”. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš 26.aprīļa raidījumā “Rīta Panorāma” norāda, ka “tā lieta [CFLA atveseļošanās plāna programmu kavēšanās] nav tikai melna un balta. Daži no tiem uzņēmējiem, kas sūdzas, ka naudu nepiešķir, paši ir tie, kas ir pie lēmējiem, kam piešķirt naudu. Tā nav normāla prakse Eiropā, tas nebūtu pieļaujams.” Par kompetences centru šaubīgo darbību maija sākumā autors jau publicēja savu viedokļa rakstu .
Apkopojot līdz šim publiski izskanējušo: (a) uzņēmēji sūdzas, ka CFLA nedod Eiropas naudu, (b) atbildīgās iestādes saka – jāpagaida, jo jābūt pārliecinātiem par godprātību, iespējams, ka regulējums ir dažādi interpretējams interešu konflikta novēršanai, (c) premjers saka – daži uzņēmēji ir lēmēji, kas paši piešķir sev naudu.
Ieskats kompetences centru darbības modelī
Saskaņā ar CFLA sniegto informāciju kompetences centru programmai laikā no 2014.-2020. gadam kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 63 150 605 eiro. Programma īstenota vairākās kārtās. Šobrīd kompetences centra programma ir ietverta Atveseļošanas fonda plānā. Kā norāda Finanšu ministrija, Atveseļošanas fonda ietvaros visu atbalsta grantu daļa ir 1,82 miljardu eiro apmērā.
Kārtību, kādā no 2010.gada Eiropas fondu naudu piešķir kompetences centriem regulē trīs Ministru kabineta noteikumi. Visu šo trīs noteikumu sagatavotājs ir Ekonomikas ministrija: 2010.gadā Artis Kampars un Gatis Silovs, 2016.gadā Dana Reizniece-Ozola un Gatis Silovs, 2022.gadā Ilze Indriksone. Vienkāršoti ilustrējot noteikumos aprakstīto Eiropas naudas piešķiršanu caur kompetences centriem:
• Pasākuma īstenošanu nodrošina CFLA un Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde.
• Kompetences centrs (vismaz 5 uzņēmēju izveidots privāts uzņēmums) sagatavo “lielā” projekta pieteikumu CFLA un saņem apstiprinājumu par “lielās” naudas piešķiršanu.
• Formāli jebkurš uzņēmums (noteikumos saukts – sadarbības partneris vai pētniecības projekta īstenotājs), kurš vēlas saņemt finansējumu “mazā” pētniecības projekta īstenošanai, var kompetences centrā iesniegt savu “mazā” projekta pieteikumu.
• Kompetences centrs izveido projektu atlases padomi “mazo” projektu atlasei. Projektu atlases padome lemj par “mazo” projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu.
Šeit gan jebkuram loģiski un tiesiski domājošam ierēdnim vajadzētu rasties jautājumam, kādēļ veidot šādu – sarežģītu, grūti izprotamu un grūti kontrolējamu Eiropas fondu naudas piešķiršanas kārtību, lai gan valstī jau ir vairākas iestādes (piemēram, LIAA, CFLA, LAD), kas lemj par fondu naudas sadali un pēc tam kontrolē īstenotos projektus? Tāpat vajadzētu rasties jautājumam, pēc cik pamatotiem un caurspīdīgiem kritērijiem, uzsākot kompetenču centra finansējumu, tika atlasīti “lielās” naudas dalītāji – privātās SIA, kas tagad sauc sevi par kompetences centriem? Ja 2016.gada noteikumos Ekonomikas ministrija definēja prasības, kādām ir jāatbilst, lai kļūtu par kompetences centru, tad 2022.gada noteikumos Ekonomikas ministrija jau skaidri pasaka, kuras tieši SIA ir “laimīgie” kompetences centri un Eiropas fondu naudas dalītājas. Acīmredzot, nevienam no atbildīgiem lēmējiem Ekonomikas ministrijā, CFLA un Ministru kabinetā kā kopš 2010.gada šādi jautājumi prātā nav ienākuši.
Informācija par kompetences centru tālāk piešķirto naudu nav pieejama
Pētot publiski pieejamo informāciju par ES fondu līdzekļu piešķiršanu astoņiem kompetences centriem, var konstatēt, ka Finanšu ministrijas administrētajā mājas lapā esfondi.lv nav pieejama informācija par piešķirtās ES fondu naudas sadalījumu gala saņēmējiem (“mazo” projektu īstenotājiem). Informācija ir pieejama tikai par ES fondu naudas sadalījumu pašiem kompetences centriem (“lielo” projektu īstenotājiem), bet nav redzams, kādiem tieši projektiem un kādos apmēros ES fondu naudu kompetences centrs tālāk ir piešķīris.
Kā tad tā – vai tiešām ES fondu līdzekļu saņēmēji nav jāpublisko? Vai sabiedrībai nav tiesības iegūt informāciju, kādā apmērā un kam ir piešķirts finansējums no ES fondu līdzekļiem? Eiropas Komisija savā mājas lapā norāda, ka “finanšu pārredzamības sistēma ir datubāze, kurā iekļauti atbalsta saņēmēji, kam ticis finansējums no ES budžeta”, pieejamai ir jābūt arī informācijai par izdevumu summu un veidu. Acīmredzot Latvijas atbildīgajām iestādēm šķiet, ka pietiekoši ir publicēt tikai informāciju par desmitiem miljonos mērāmu ES fondu līdzekļu piešķiršanu kompetences centriem – naudas dalītājiem, kāda starpība, kam kompetences centri naudu tālāk ir piešķīruši un kāda starpība, kas par to kompetences centru ietvaros ir lēmis? Galvenais, ka skanīgs nosaukums – kompetences centri.
Publiski nav pieejami arī dati par kompetences centru izveidoto “neatkarīgo” ekspertu atlases padomēm, kas kompetences centru paspārnē lemj par naudas piešķiršanu konkrētiem “mazajiem” projektiem. Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 9.majā CFLA direktore norādīja, ka šobrīd pusei no “mazajiem” projektiem ir konstatējams interešu konflikts, tā kā atlases padomes locekļi ir saistīti ar uzņēmumiem, kas, īstenojot “mazo” projektu, saņem Eiropas naudu.
Savukārt autors vērš uzmanību uz to, ka ir augsta iespējamība, ka ar pašu kompetences centru ir saistīti gandrīz visi fondu līdzekļu saņēmēji. Tiešām, kā gan vispār būtu iespējams, ka atlases padome nav saistīta ar naudas saņēmējiem, ja projektu atlases padomes darbs, piemēram, uzņēmēja Berga pārstāvētā kompetences centrā SIA “LEO PĒTĪJUMU CENTRS”, ir BEZATLĪDZĪBAS (kā to vēsta 18.08.2022. ekspertu atlases sludinājums centra mājas lapā ). Tāds pats 15.08.2022. bezatlīdzības “darba” sludinājums ir redzams, piemēram, Enerģētikas un transporta kompetences centra mājas lapā. Bezatlīdzības “darba” sludinājumi ir publicēti arī šogad, piemēram, Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs vēlas saņemt bezatlīdzības eksperta pakalpojumus , arī Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs vēlas izmantot projektu atlases padomes locekļu ar doktora grādu bezmaksas darbu.
Kurš saprātīgs eksperts ar inženierzinātņu doktora grādu, vai vismaz piecu gadu darba pieredzi optisko iekārtu ražošanas, biotehnoloģiju, farmācijas vai biomedicīnas uzņēmuma vadībā strādās par baltu velti, lai godīgi vērtētu ar sevi nesaistītus uzņēmumus un lemtu par Eiropas naudas piešķiršanu (nevis sev, bet citiem)? Tas tiešām nevienam ierēdnim nerada jautājumus?
Ko tālāk?
Uzņēmējs Normunds Bergs 9.maija raidījumā “Krustpunktā”, pārmetot CFLA, norādīja, ka interešu konflikta interpretācija aiziet tālu pāri jebkurām normām – uzņēmēji burts burtā ir pildījuši Ministru kabineta noteikumus. Savukārt CFLA direktore izteica viedokli, ka valdības noteikumi ir interpretējami. Nav pamata abiem šiem apgalvojumiem neticēt. Ja Ekonomikas ministrijas izstrādātais kompetences centru regulējums likumīgi pieļauj kārtību, ka par ES finansējumu “tie paši lemj” un “tie paši saņem”, tad tas ir milzīgs akmens Ekonomikas ministrijas dārziņā, kas draud ar liela apmēra jau piešķirto līdzekļu atmaksas pieprasījumu no Eiropas Komisijas.
Vēl jo vairāk, – vai papildus ES fondu naudas apguves pārkāpumiem, te nav vērojama brīvu konkurenci apdraudoša karteļa vienošanās: piedalās savējie, bet tie, kas ārpus izredzēto loka, lai “stāv pie ratiem”? Kuri būs tie atbildīgie ierēdņi un tie atbildīgie ministri, kuri no savas kabatas segs valsts un uzņēmumu zaudējumus? Vai tie, kas vieglprātīgi, vai apzināti neprofesionāli izstrādāja kompetences centru regulējumu? Gatis Silovs, kas šobrīd Ekonomikas ministrijā ieņem departamenta direktora amatu un ir norādīts kā regulējumu sagatavotājs? Ekonomikas ministri Artis Kampars, Dana Reizniece-Ozola vai Ilze Indriksone, kas vairākus sagatavotos noteikumus gadu gaitā parakstīja?
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis 9.maija raidījumā “Krustpunktā” norāda, ka diskusijas un viedokļu atšķirības ir, jo īpaši tādēļ, ka “šis ir jauns instruments” (autora piebilde – no 2010! gada) un “mēs turpināsim diskusijas ar Eiropas Komisiju, mēs neatzīstam par to, ka šeit ir bijušas problēmas, mēs kā valsts uzsveram kopā ar valdību, ka šeit interešu konflikta nav bijis ”. 14.maija Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto” ekonomikas ministre Ilze Indriksone pauž: “Mēs uzskatām, ka programma ir ļoti labi īstenota”. No atbildīgo amatpersonu teiktā izriet, ka gan Finanšu ministrija, gan Ekonomikas ministrija nekādu lielu problēmu, kā vien dažus neprecīzi aizpildītus dokumentus, nesaredz.
Tomēr, skatoties uz faktiem no malas, nav jābūt ne korupcijas novēršanas ekspertam, ne Eiropas Komisijas auditoram, lai saprastu, ka kaut kas nav lāga jau pašā saknē un ne jau ar dažu dokumentu izlabošanu šo problēmu var labot. Ir jāveic pamatīgas izmaiņas Ekonomikas ministrijas kā kopš 2010.gada regulāri nekvalitatīvi gatavotos noteikumos, lai kompetences centru sistēmu padarīt efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu, kā to jau kopš 2007.gada nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums.
Reaģējot uz pēdējo mēnešu aktivitātēm, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu šobrīd spēkā esošajos kompetences centru darbību regulējošos noteikumos , ar mērķi noteikt skaidrus nosacījumus kompetences centru pētniecības projektu atlasei un uzraudzībai, lai tiktu ievēroti Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie interešu konflikta novēršanas nosacījumi. Ministrijas prāt, interešu konflikts būs novēršams, ja padomes locekļi nevis atturēsies no lemšanas par projektu apstiprināšanu attiecībā uz savu uzņēmumu (kā tas ir šobrīd), bet brīdī, kad tiek lemts par sava uzņēmuma projektu, ir izslēgti no dalības padomē.
Varētu padomāt, ka no tā, vai esi vienkārši atturējies, vai izslēgts, mainās interešu konflikta būtība, ievērojot, ka padomes locekļi strādā par baltu velti. Tas būtu līdzīgi, ka kāds bankas aplaupītāju bandas dalībnieks mēģinātu pārliecināt tiesu, ka laupīšanas brīdī, lai arī stāvēja seifam blakus, nevis vienkārši ir atturējies no seifa iztukšošanas, bet ar bandas vadoņa rakstisku lēmumu ir bijis izslēgts no bandas. Autora prāt, arī šobrīd sagatavotie grozījumi, kas attiecināmi uz nākotnes projektiem, absurdo situāciju pēc būtības nemainīs. Tādēļ par esošo situāciju autors plāno oficiāli informēt un ar sūdzību vērsties Eiropas Komisijā un Eiropas Prokuratūrā, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības saistībā ar nelikumībām pret ES budžetu.
