Kā es jutos Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā 0
Kad beidzot sapratu, ka manai kājai nekas cits nelīdzēs kā tikai operācija, sāku meklēt dakteri Pēteri Studeru. Tā sagadījies, ka dakteris ir operējis daudzus koknesiešus. Turklāt veiksmīgi. Un kāpēc lai man nepaveiktos?
Pateicoties laipnajām Studera darbiniecēm, māsiņai Silvijai un Līgai, tiku pie viņa vizītē Pērnavas ielā. Pārsteidza lielais cilvēku daudzums.
Blakus sēdošais vīrietis no Bolderājas laikam manīja manu satraukumu un teica: “Ja esi ticis Studera rokās, tad nav ko baidīties. Viss būs labi.” Vīrietis izstāstīja savu lielo bēdu un veiksmīgās beigas.
Un tā 12. aprīlī dakteris Studers izoperēja man gūžu. Dažas dienas pēc tam konstatēju, ka vienkopus esam trīs Studera “meitenes”. Ilga no Kokneses, Skaidrīte no Vilces un es, Broņislava no Kokneses. Lai arī neviena nebijām īpaši ticīgas, visas bijām gatavas lūgt Dievu par dakteri Studeru. Vēl vairāk! Viņš pats mums bija kā Dievs.
Dakter! Mēs, jūsu pacientes, esam laimīgas, ka varam saukt jūs, augsti kvalificētu ķirurgu, par savu dakteri.
Paldies par profesionālo meistarību, izcilo talantu, iejūtību un cilvēcību un atsaucību! Vēlam jums stipru veselību, lai pavada jūs mīlestība un veiksme, lai nebūtu jums ienaidnieku un skauģu!
Paldies intensīvās palātas māsiņām! Tur mēs pavadījām savu grūtāko laiku. Pateicamies mūsu sargeņģeļiem Maijai, Signei, Guntai, Silvijai, Vikai, Elīnai un Natālijai. Un visām, visām, ja kādu neminēju.
Jauka un zinoša bija vingrošanas pasniedzēja. Viņas klātbūtnē pat visgrūtākie vingrojumi veicās. Paldies!
Smags būtu bijis laiks bez mūsu mīļajām sanitārītēm. Bez Ingas, Lienītes, Anniņas, Allas un Svetas. Īpašs paldies Ilonai par pēcoperācijas laiku.
Bezgala simpātiski un jauki bija puiši, kas mūs vizināja augšā un lejā. Te manas domas dalījās ar Ilgas domām. Ilgai likās, ka viņi brauc par ātru. Bet man patika. Jūti, ka dzīvo! Jaunie cilvēki bija rūpīgi, pieklājīgi, sveicināja un uzsmaidīja.
Paldies mūsu ēdināšanas personālam. Ēdiens garšoja – daudz salātu, mazliet par lielu porcijas.
Pēc visa pārdzīvotā prātā nāk Imanta Ziedoņa dzejas rindas:
“Un tādas lielas laimes nemaz nav,
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Tā lielā laime taču veidojas
No ikdienišķi mazajām, man liekas.”
Latvijā ir fantastiski dakteri un brīnišķīgas māsiņas. Pasaulē viņus pieņems ar atplestām rokām. Nosargāsim viņus!
Redakcijas piezīme Ja arī jums ir jaukas atmiņas, jauki vārdi, ko veltīt savam ārstam, labprāt tos publicēsim.
|
