Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu? 0
Ņemot vērā klimatiskos apstākļus Eiropā, tieši ēkas ir viens no lielākajiem siltumenerģijas patērētājiem Eiropas Savienībā (ES). Lai saražoto šo siltumu, tiek radīta vairāk nekā trešdaļa no kopējām ES siltumnīcas efekta gāzu emisijām. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, nepieciešams ne tikai rūpēties par jaunbūvju energoefektivitāti, bet arī renovēt un atjaunot esošās ēkas.
Pieaugot energoresursu cenām un vides prasībām, ikviens meklē risinājumus, kā samazināt neefektīvos tēriņus – ikviens taču vēlas dzīvot energoefektīvā un ērtā ēkā, kas nodrošina gan zemus rēķinus, gan mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi un vienlaikus labu dzīves kvalitāti.
Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu? Uz šo jautājumu atbildi varēja gūt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā 23. februāra vebinārā “Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu?”.
Trīs ceturtdaļas Latvijas ēku joprojām nav energoefektīvas
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsvēra, ka energoresursu cenas šobrīd ir augstas un tās nenoliedzami ietekmēs arī šī brīža situācija Eiropā, īpaši Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.
“Renovācija sniedz vairākus praktiskus ieguvumus. Daudzas ēkas ir novecojušas, slikti ventilētas un arī nepietiekami apsildītas un ar paaugstinātu mitrumu. Tas viss kaitē iedzīvotāju veselībai un drošībai. Savukārt energoefektīvu ēku uzturēšana ir krietni lētāka, atjaunojot mājokli tiek palielināta arī īpašuma vērtība. Ēku atjaunošana ļauj siltumenerģijas patēriņu samazināt vairāk nekā uz pusi. Tāpat tā ļauj samazināt atkarību no agresīvās kaimiņvalsts dabas resursiem – dabas gāzes. Ēku renovācija tāpat ir nozīmīga Eiropas Zaļā kursa daļa. Tāpat svarīgi, lai Eiropā noteiktās ēku energoefektivitātes prasības nekļūtu par nepanesamu Latvijas iedzīvotājiem, īpaši ar zemākiem ienākumiem. Par spīti ieguvumiem no renovācijas, ¾ Latvijas ēku joprojām nav energoefektīvas, trūkst pietiekama valsts atbalsta vēsturisko ēku renovācijai,” tā Inese Vaidere.
Kur ņemt finansējumu?
Lai ēkas renovētu, nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Par to, kādu atbalstu iespējams saņemt, vebināra dalībniekiem stāstīja Ekonomikas ministrijas speciālists Gatis Silovs:
“No Eiropas Savienības struktūrfondiem pieejamas četras prioritātes: klimats un energoefektivitāte (698,5 milj.eiro), ekonomikas transformācija un produktivitāte (520,8 milj. eiro), nevienlīdzības mazināšana (205,5 milj. eiro) un digitālā transformācija (183,5 milj. eiro).
Klimata un energoefektivitātes sadaļā ir vairākas programmas, kas ir domātas energoefektivitātes uzlabošanai dažāda tipa ēkās un uzņēmumos. Papildu Ekonomikas ministrijas atbalstam ir arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalsts, taču VARAM programmas lielākoties paredzētas pašvaldībām.
Eiropas prasības nosaka, ka īstenojot ēkas renovāciju, jāpanāk vismaz 30% siltumenerģijas ietaupījums. Statistika liecina, ka šādu ietaupījumu sasniedz visas renovētās ēkas. Taču tas atkarīgs no tā, cik sliktā stāvoklī ir ēkas pirms renovācijas. Būtiski saprast, ka Eiropas finansējums tiek dots tieši siltuma patēriņa samazināšanai.
Programmā “Komersantu energoefektivitātes paaugstināšana” paredzēts vairāk nekā 166,9 miljonus liels finansējums no trim dažādiem fondiem. Finansējums 2022. gada vidū būs pieejams ar attīstības finanšu institūciju ALTUM. Atbalsts būs pieejams aizdevumu formā. Aizdevuma summa līdz 5 miljoniem eiro ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Projekta veiksmīgas īstenošanas gadījumā paredzēta kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas dzēšanai līdz 30%, bet ne vairāk kā 1,5 miljons eiro. Programmas mērķa auditorija – komersanti un rūpniecības uzņēmumi. Plānots atbalstīt aptuveni 790 komersantu. Finansējumu varēs iegūt iekārtu iegādei energoefektivitātes paaugstināšanai, esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšanai, uzstādot energoefektīvākas un atjaunīgoenergoresursu (AER) tehnoloģijas izmantojošas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas, ražošanas teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām, atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai.
Tāpat 2022. gada vidū programmā “Energoefektivitāte dzīvojamās ēkās – daudzdzīvokļu ēkās un privātmājās” ar ALTUM būs pieejams 229,6 miljonu finansējums dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem. Arī šie būs aizdevumi vai garantijas ar kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas dzēšanai. Tie paredzēti siltummezglu un radiatoru, logu nomaiņai, bēniņu, pagraba pārsegumu siltināšanai, fasādes renovācijai un siltināšanai un citām līdzvērtīgām darbībām.
Šajā pašā laikā būs pieejami granti programmā “Energoefektivitāte valsts ēkās” 176,1 miljona eiro apmērā. Atbalsta sniedzējs šajā gadījumā būs CFLA. Finansējums būs pieejams energoefektivitātes uzlabošanai, viedas energovadības un atjaunīgo energoresursu izmantošanas pasākumiem valsts īpašumā esošajās ēkās.
Centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, pašvaldības un mājsaimniecības ar ALTUM atbalstu varēs pretendēt uz 56,5 miljonu lielu finansējumu programmā “Siltumapgāde un aukstumapgāde” kombinētā finanšu instrumenta veidā, kas paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai centralizētajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, AER un ne-emisiju tehnoloģijas izmantojošu iekārtu ieviešanai centralizētajā un individuālajā siltumapgādē.
Savukārt elektroenerģijas ražošanas komersanti, pašvaldības, elektroenerģijas energokopienas un mājsaimniecības ar ALTUM varēs pretendēt uz 23,49 miljoniem eiro programmā “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c.”. Finansējums paredzēts saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu, akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu uzstādīšanai, kompetences un kapacitātes celšanai atjaunojamo energoresursu un gaisa piesārņojuma jautājumos.
Kliedē vairākus mītus
Kā atjaunot ēku Rīgā? Kur vērsties pēc palīdzības? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedza Jānis Ikaunieks no “Rīgas enerģētikas aģentūras”. Rīga ir izvirzījusi visai ambiciozus mērķus – atjaunot vismaz 2000 ēku līdz 2030. gadam.
Jānis Ikaunieks atklāj, ka pēc atjaunošanas tipveida ēkām Latvijā siltumenerģijas patēriņš samazinās vidēji par 55%. Ēkā pēc renovācijas samazinās izdevumi siltumenerģijai, remontdarbiem, Rīgā, ja ēkai ir atjaunotas un siltinātas visas fasādes, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. Ēkas konstrukcijas vairs netiek bojātas un tiek pagarināts ēkas mūžs, pieaug ēkas iemītnieku komforta līmenis, tā kļūst vizuāli pievilcīgāka, pieaug īpašuma vērtība. Iekštelpās nav aukstu sienu, samazināts pelējuma veidošanās risks.
Jānis Ikaunieks kliedēja arī vairākus mītus. Piemēram, “kredītsaistības ir lielas un palielina maksājumus”. Energoefektivitātes projektu rezultātā ir iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu ēkas apkurei par 50–60%, kas tiek izmantoti investīciju un kredīta maksājuma atmaksai. Tāpēc iedzīvotāju ikmēneša maksājums nepalielinās vai pieaugums ir neliels. Atjaunojot ēku rodas citi ieguvumi, kaut vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90 % apmērā.
Vēl viens mīts: “pēc atjaunošanas palielināsies pelējums”. Savulaik tas tā patiešām bija, jo darbi netika veikti, ņemot vērā padomju laikā celto māju ventilācijas sistēmu īpatnības. Šobrīd ēkas atjaunošanas procesā tiek sakārtota ventilācijas sistēma, samazinās kondensāta veidošanās risks, temperatūra uz sienas virsmas un stūros palielinās, pieaug komforta temperatūra un tiek nodrošinās optimāls telpas mikroklimats.
Vēl cits mīts: “ēka nav jāatjauno, jo ir labā stāvoklī”. Būvinženieri jau sen brīdina, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir novecojis un ir sliktā tehniskā stāvoklī. Atjaunojot ēku kompleksi, norobežojošās konstrukcijas, šuves un plaisas tiek atjaunotos un iekonservētas zem siltumizolācijas slāņa – tās vairs netiek pakļautas ārējo laika apstākļu ietekmei. Tāpēc pieaug prognozētais ēkas dzīves cikla ilgums. Ēka kļūst skaistāka un ievērojami pieaug tās vērtība. Ieguldījums ēkas atjaunošanā ir līdzvērtīgs ēkas vērtības pieaugumam.
Vēl kāds mīts: “ēkas atjaunošanas kvalitāte ir slikta”. Latvijā kopš 2009. gada atjaunots ap 1000 ēku. Ēku atjaunošanas process tiek īstenots atbilstoši būvniecības likumam, tiek pilnveidoti būvnormatīvi kvalitatīvu projektu ieviešanai. Tāpat būvniecības konkurss ierobežo materiāli izvēli, speciālistu atlasi un citas ar būvniecību saistītās lietas. Savukārt būvuzraugs nodrošina labu būvniecības rezultātu. Arī mājas iedzīvotāji var iesaistīties būvniecības procesā un ziņot būvuzraugam par pamanīto.
“Rīgas enerģētikas aģentūra” piedāvā tiešsaistes konsultācijas, klātienes tikšanas un apmācības, atbalstu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, un pilna cikla energoefektivitātes projektu vadību, no idejas līdz ēkas atjaunošanai.
Nākotnes standarts – uzlāde pie katras ēkas
AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis skaidroja, ka pieaugot elektroauto skaitam, nepieciešams arvien vairāk uzlādes punktu. Taču uzlādes vietas visbiežāk ir pie lielajiem autoceļiem, tirdzniecības vietām, sporta centriem . “Latvenergo” izveidojis jau 71 publisku pieslēgvietu, tajā skaitā Rīgas mikrorajonos.
Lai izveidotu uzlādes vietu nepieciešamas iegūt visai daudz saskaņojumu. Saskaņā ar dzīvokļu īpašuma likumu var būt nepieciešami pat trīs lēmumi – atļauja par kopīgās uzlādes stacijas izmantošanu, atļauja uzlādes stacijas izbūvei, noteikumu sagatavošana, kā starp īpašniekiem izmantot kopīgu zemi. Tāpat iespējamas problēmas ar uzlādes punktu pieslēgumu, jo daudzām ēkām ir nepietiekoša pieslēguma jauda, ir pilsētu politikas veidotāju viedoklis, ka vajag aizliegt auto novietošanu pie dzīvojamam ēkām, nav skaidrs, kas pārvaldīs un kas būs atbildīgs par uzlādes staciju un tās infrastruktūru, kā tiks veikti norēķini un citas problēmas.
Protams, tās visas iespējams atrisināt un uzlādes vietas ierīkošanu var iekļaut mājas renovācijas projektā. Var izvietot uzlādes vietas blakus daudzīvokļu mājām jau esošajos stāvlaukumos, vai arī var veidot tā saucamos uzlādes stāvlaukumus jeb “charging hubs”.
Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā
Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 24 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem – 9. martā “Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu“, 16. martā “Solārās sarunas” un 27. aprīlī “Kā paaugstināt ražošanas uzņēmuma energoefektivitāti?”.
