Kā Eiropā nonāk sankcijām pakļauta koksne 5
Aigars Roga, žurnāls “Baltijas Koks”
Neatkarīgais Baltkrievijas Izmeklēšanas centrs (BIC) sadarbībā ar Polijas laikrakstu Gazeta Wyborcza un Radio Brīvība Ukraina realizēja projektu Skhemy, kur atklāts, ka baltkrievu kokmateriāli, iespējams, apejot ES sankcijas, tiek ievesti reģionā kā Vidusāzijas produkti.
Baltkrievijas Izmeklēšanas centra rīcībā nonāca meža nozares pārstāvošo uzņēmumu dokumenti, kas liecina, ka Baltkrievijas uzņēmumi ir atraduši veidu, kā koksnei nonākt Eiropas Savienības tirgū. Kokmateriālu izcelsme tiek deklarēta Vidusāzijas valstīs, tādējādi neradot ne aizliegumu, ne aizdomas, kas būtu k iemesls kravu neielaišanai Eiropā.
Sankcijas stājās spēkā 2022. gada jūnijā, bet projekta autori tā paša gada decembrī atklāja shēmu, kurā tika viltoti dokumenti. Interesi pastiprināja arī tas, ka būtiski pieauga Vidusāzijas valstu imports uz Eiropu. Piemēram, imports no Kazahstānas palielinājās 74 reizes, bet imports no Kirgizstānas pieauga pat 18 000 reižu. Daļa no šī pieaugošā apjoma ir Baltkrievijā izstrādāti kokmateriāli, kas tiek eksportēti uz Eiropu, izmantojot netiešās reeksporta shēmas. Lai arī pēc pirmajām problēmas indikācijām, tika pastiprināta muitas kontrole un ir notikušas diskusijas ar Vidusāzijas valstu pārstāvjiem, pirmie rezultāti jau ir vērojami 2023. gada statistikā. Kirgizstānas izcelsmes kokmateriālu imports uz Eiropu 2023. gadā samazinājās par 50%. Tomēr piegāžu apjoms no Kazahstānas nav būtiski mainījies.
Lielākā daļa piegāžu uz ES notiek caur Poliju. Imports uz Poliju pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās gandrīz piecas reizes – no 14 miljoniem līdz gandrīz 68 miljoniem eiro. Arī Polijas Kokrūpniecības tirdzniecības un rūpniecības kamera pēdējo divu gadu laikā ir novērojusi ievērojamu kokmateriālu importa pieaugumu no Kazahstānas. Tas varētu liecināt par to, ka Krievija un Baltkrievija apiet sankcijas, komentārā mūsu kolēģiem Gazeta Wyborcza sacīja aģentūras pārstāvis Pjotrs Garstka. Viņš minēja saplākšņa piemēru. Kazahstāna līdz šim nekad nebija ražojusi saplāksni, bet divu gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu piegādātāju.
«Mūsu biedru uzņēmumi ziņojuši, ka ir saņēmuši koksnes izstrādājumu piedāvājumus par ārkārtīgi zemām cenām. Vai arī par sugām, kas norāda uz Krievijas izcelsmi, piemēram, Sibīrijas lapegle. Kad mēs uzzinājām par sekmīgiem konkursiem valsts uzņēmumiem par kokmateriālu piegādi par nenormāli zemām cenām (pat zem izejmateriālu izmaksām!), mēs vērsāmies Valsts īpašuma ministrijā ar aicinājumu veikt attiecīgus korektīvus pasākumus, taču atbildi vēl neesam saņēmuši,» informēja Garstka.
2023. gadā Kazahstāna uz Latviju eksportēja koksni 11 miljonu eiro vērtībā, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad imports bija 3,5 miljonu eiro apmērā. Lietuvā 2022. gadā tie bija 10 miljoni eiro, bet 2023. gadā – 5,5 miljoni eiro. Iepriekšējos gados šīs summas bija nenozīmīgas. Kazahstānas mežu platība ir tikai 5% no tās kopējās teritorijas. Jāatzīmē, ka Kazahstāna 2022. gadā aizliedza dažu koksnes veidu eksportu. Ierobežojums joprojām ir spēkā.
Viltoti dokumenti
Meža produktu nozares avoti sniedza BIC dokumentus, kas, iespējams, bija viltoti. Ja to viltojums apstiprināsies, tas nozīmē, ka vismaz daļa no Kazahstānas kravām uz ES ir saistītas ar Baltkrievijas kokmateriālu kontrabandu, uz kuru attiecas sankcijas.
Dokumenti liecina, ka 2023. gada februārī no Kazahstānas uz Eiropu tika nosūtītas palisādes, ko bieži izmantoja žogiem. Šis darījums bija daļa no sūtījuma aptuveni viena miljona eiro vērtībā. Uz šiem dokumentiem ir piegādātāja Kazahstānas uzņēmuma Nurr-Electro un saņēmēja Polijas uzņēmuma PLRBL zīmogi. Šā materiāla sagatavošanas laikā Nurr-Electro ir izplatījis plašsaziņas līdzekļiem informāciju par likvidāciju.
Zīmogi uz pavadzīmes bija viltoti, un darījuma nebija. Nurr-Electro jurists Armans Tulijevičs BIC teica: «Darījumam nebija nekādu finanšu līdzekļu, nemaz nerunājot par precēm. Tāpēc nebija naudas, nebija darījuma.» Viņš atzina, ka uzņēmums nav piegādājis koksni Polijas uzņēmumam PLRBL.
Arī bijušais PLRBL izpilddirektors Vitālijs Lešiks apstiprināja viltojuma faktu. Tas ir viņa paraksts uz dokumentiem. Lešiks sacīja BIC, ka viņš nav parakstījis dokumentus. Viņš teica, ka plāno sazināties ar Polijas policiju, lai noskaidrotu iegūto pavadzīmju un līgumu izcelsmi.
Lai pārbaudītu dokumentos redzamo abu uzņēmumu pārstāvju apgalvojumus, tika lūgts, lai objektīvi grafiskā dizaina speciālisti novērtē dokumentu autentiskumu.
«Tas (Nurr-Electro zīmogs) ir nepārprotams viltojums. Šķiet, zīmogs ir skenēts un izgriezts no cita dokumenta, par ko liecina punktiņu raksts ap burtiem. Oriģinālajam zīmogam nevajadzētu būt ar šādām pazīmēm. Tas pats attiecas uz (PLRBL izpilddirektora Lešika) parakstu. Punktu raksts ir neregulārs. Tas ir ņemts no skenēta dokumenta un ievietots šeit, izmantojot Photoshop,» paskaidroja dizainers Vladimirs (vārds mainīts drošības apsvērumu dēļ).
Arī viņa kolēģis Dmitrijs (drošības apsvērumu dēļ vārds mainīts) apstiprināja, ka zīmogi un paraksti ir viltoti:
«Mēs esam pilnīgi vienādi – līdzīgi kā divi zirņi. Neraugoties uz visām pūlēm, ir gandrīz neiespējami panākt pilnīgi vienmērīgu zīmoga nospiedumu visā dokumentā. Pat mazākā slīpuma vai leņķa kļūda var radīt ievērojamas atšķirības. Tas ir slikts viltojums.»
Grafiskā dizaina eksperti arī konstatēja, ka zīmogs uz Kazahstānas Republikas Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu komitejas pavadzīmes ir viltots. «Ar 220% tālummaiņu zīmogs ir pilnīgi nesalasāms. Ja zīmogs būtu [īsts], tas būtu nedaudz slīps un nospiedums būtu kaut kādā veidā nepilnīgs. Tas ir 100% viltojums,» teica Dmitrijs.
Tas varētu liecināt, ka preces netika eksportētas no Kazahstānas. To apstiprina fakts, ka eksporta datubāzē netika atrasts neviens ieraksts par šādu sūtījumu.
Saņemtajos dokumentos pārvadātājs ir Baltkrievijas uzņēmums OOO Gallardo. Saskaņā ar kravas pavadzīmēm tieši šis uzņēmums ieveda palisādi Eiropā. Projekta ietvaros notika saziņa ar OOO Gallardo, uzdodoties par Polijas uzņēmuma PLRBL darbinieku, lai noskaidrotu sīkāku informāciju par sūtījumu.
«Mēs to (kokmateriālus) nevedām no Kazahstānas. Mēs to vedām no Baltkrievijas; tur tika uzkrautas kravas automašīnas. Mēs izmantojām dokumentus, kas mums tika uzrādīti. Tas viss. Tas ir tas, kas tas ir. Mēs darījām godīgu darbu, mēs nebraucām uz Kazahstānu, un ne mēs bijām tie, kas noformēja šos dokumentus,» skaidroja Gallardo darbinieks.
Viņš minēja Baltkrievijā bāzēto uzņēmumu OOO SO RBL. Ir pamats uzskatīt, ka kokmateriāli tika nosūtīti no šā uzņēmuma noliktavas Baltkrievijā. Tas specializējas kokmateriālu zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Alehs Janovičs. Viņš ir arī prezidents Polijas uzņēmumā PLRBL, kam vajadzēja saņemt palisādes, kas it kā bija ievestas no Kazahstānas.
BIC sazinājās ar Janoviču. Viņš atbildēja, ka BIC ir nepatiesa informācija un ka viņš Polijā nestrādā. Viņš atteicās atbildēt uz citiem jautājumiem:
«Vai jūs vispār saprotat, ko jūs man jautājat? Es nesaprotu. Vai mēs esam draugi vai kaut kas tāds? Vai varbūt jūs esat mana mīļākā vai ģimenes loceklis? Vai tu apzinies, kāda rakstura jautājumus tu man uzdod?»
Kirgizstāna atkal uz skatuves
2023. gadā Polijas uzņēmums PLRBL parakstīja līgumus par Baltkrievijas izcelsmes kokmateriālu piegādi ES, kas maskēti kā Kirgizstānas izcelsmes preces. BIC rīcībā ir 2023. gada dokumenti, taču tajos nav norādīti darījuma produkti. Tomēr līdzīgos līgumos un ar tiem saistītajos rēķinos par 2022. gadu, kas iegūti no avotiem meža produktu nozarē, kokmateriāli ir iekļauti. Norādīts, ka preču izcelsme ir Kirgizstānā un PLRBL ir saņēmējs. Aptuvenā darījumu vērtība ir aptuveni 15 miljoni eiro.
Saskaņā ar šiem līgumiem piegādes 2022.–2023. gadam attiecas uz vairākām valstīm, tostarp Poliju, Lietuvu, Latviju, Slovēniju, Ungāriju, Franciju, Vāciju, Beļģiju, Čehiju un Igauniju. Tas notiek, neraugoties uz to, ka Lietuva ir gandrīz pilnībā bloķējusi baltkrievu koksnes importu no Kirgizstānas. Imports uz Latviju samazinājās gandrīz 7,5 reizes – no 2 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 273 tūkstošiem eiro 2023. gadā. Bet divus gadus pēc kārtas kokmateriālu piegādes no Kirgizstānas uz Poliju sasniedza aptuveni 1,2 miljonus eiro gadā. 2021. gadā tādu vispār nebija.
Iespējams, darījumos ir iesaistīti starpniecības uzņēmumi. Tas izskatās pēc shēmām, kuru mērķis ir apiet ierobežojumus attiecībā uz Baltkrievijas kokmateriāliem. Piemēram, 2022. gada decembrī PLRBL parakstīja līgumu ar Kirgizstānas uzņēmumu Dezis. Mēnesi vēlāk, 2023. gada janvārī, tā pārdeva preces Lietuvas AS Etoris.
PLRBL 2023. gada februārī un martā iegādājās preces no Polijas uzņēmuma Pelina. Pelina iegādājās preces arī no Kirgizstānas uzņēmuma Dezis. Pavels Bisļuks ir gan Lietuvas AS Etoris, gan Polijas uzņēmuma Pelina direktors. Gandrīz visos rēķinos par Polijas PLRBL kokmateriālu piegādēm citiem Eiropas uzņēmumiem Kirgizstāna ir norādīta kā koksnes izcelsmes valsts.
BIC atklāja arī viltojumus starp šiem darījumu dokumentiem. Grafiskā dizaina eksperti analizēja līgumu ar Lietuvas AS Etoris. Viņi atklāja, ka bijušā PLRBL izpilddirektora Lešika paraksts ir viltots. Lešiks uzstāj, ka viņš nav parakstījis nevienu no šiem līgumiem.
Vēl tika atklāts, ka Polijas uzņēmums Pelina jau ir pārkāpis sankciju likumus. Kazfanera, Kazahstānā reģistrēts uzņēmums, 2023. gadā izmantoja Pelina pakalpojumus, lai piegādātu saplāksni no Krievijas uz Poliju. Krievijas saplāksni ir aizliegts importēt ES.
Jesets Aitzhanovs ir gan Kazfanera, gan iepriekš minētā uzņēmuma Nurr-Electro vadītājs. Pelina arī piegādāja saplākšņa izstrādājumus Beļģijai. Informācija par sūtījumiem tika atrasta Pasaules eksporta datubāzē.
OOO ChRK-Bishkek ir partneris PLRBL darījumos. BIC ir identificējusi OOO ChRK-Bishkek kā potenciālo ierobežotas pieejamības kokmateriālu piegādātāju ES. Tā ir iekļauta 2022. gada piegādes līgumā, kura vērtība ir 500 000 eiro.
ChRK-Bishkek pieder bijušajam Baltkrievijas militārajam virsniekam Usevaladam Ļabetskim. Viņam ir arī uzņēmums Baltkrievijā, OOO ChRK-Group. Tas tirgo aviācijas rezerves daļas, rezerves daļas glābšanas transportlīdzekļiem un citu aprīkojumu, tostarp kaujas transportlīdzekļiem MT-LB un traktoriem GT-T un GT-S ar kāpurķēdēm. Tas ir lidaparātu un bezpilota lidaparātu dzinēju ražotāja Limbach preču izplatītājs.
Muita nevar visu kontrolēt
Projekta ietvaros tika noskaidrots, ka Polijas uzņēmums PLRBL, iespējams, piegādā kokmateriālus, slēpjoties zem Kazahstānas un Kirgizstānas kokmateriālu aizsega. Vismaz vienā darījumā pirmā ES valsts, uz kuru šī produkcija eksportēta, ir Polija. Ar viltotiem dokumentiem kokmateriāli tika nogādāti pāri ES robežai.
Polijas Iekšlietu ministrijai, Robežsardzes dienestam, Ārlietu ministrijai un Muitas dienestam (kas darbojas Finanšu ministrijas pakļautībā) ir pieprasīts veikt Polijas uzņēmuma PLRBL un tā īpašnieku pārbaudi. Interesi radīja, kā notiek rēķinu pārbaude uz robežas, vai tie nav viltoti un vai tiek plānots vienkāršot jaunu uzņēmumu un personu iekļaušanu sankciju sarakstos.
Polijas Ārlietu ministrija un Robežsardzes dienests atbildēja, ka jautājums par sankciju apiešanu nav to kompetencē. Muitas dienests sniedza detalizētu atbildi, kas apkopota dažos galvenajos punktos:
- informācija par revīzijām tiek pakļauta nodokļu slepenības prasībām;
- Polijas muitas iestādēm nav fizisku iespēju pārbaudīt visas muitas deklarācijas un faktūrrēķinus, un kopumā ES pāriet uz elektronisku, nevis papīra dokumentu kontroli;
- sankciju sarakstus veido Polijas Iekšlietu ministrija; šo procedūru var vienkāršot tikai ar grozījumiem likumā, ko Muitas dienests nevar ietekmēt.
Polijas Iekšlietu ministrija ir uzsākusi izmeklēšanu, bet līdz šim tā atturējās no komentāriem.
Gazeta Wyborcza pārstāvji saņēma Polijas Vides aizsardzības, dabas resursu un mežsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieces Darjas Gosekas-Popiolekas komentāru:
«Žurnālistu atklātā lieta parāda, cik viegli iespējams sankcijas pārkāpt. Šis darbs nebūtu jāveic žurnālistiem, bet gan atbildīgo institūciju pārstāvjiem. Kopā ar Seima deputātu [Macieju] Koniečni mēs sazināsimies ar Iekšlietu ministriju un administrāciju, lai pārskatītu ar sankcijām saistītās procedūras. Mums ir jāpārliecinās, ka noteikumi tiek stingri ievēroti un ka robežas ir noslēgtas, kad runa ir par sankcijām pakļauto preču pārvadāšanu.»
BIC arī nosūtīja pieprasījumus Iekšlietu ministrijai un Lietuvas Finanšu ministrijas Muitas departamentam. BIC tika paziņots, ka tās ir sākušas izmeklēšanu. Vēl nav saņemta atbilde uz pieprasījumiem Kazahstānas Republikas Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu komitejai.
Pilnais pētījuma teksts un dokumenti ir pieejami: https://investigatebel.org/en/investigations/fake-documents-belarus-timber-smuggling-eu
