Kā efektīvi var ārstēt atvilni? 5
Tevi moka dedzinošas sāpes pakrūtē, grēmas, hronisks rīkles gļotādas iekaisums jeb faringīts? Tās var būt barības vada kairinājuma pazīmes, ko izraisa kuņģa skābe, kas nonākusi barības vadā. Tā var notikt, ja cieši nenoslēdzas vārstulis, kas atdala barības vadu no kuņģa, stāsta pieredzējušais «Aiwa Clinic» virsārsts, ķirurgs, proktologs Igors Troickis.
Vaina vārstulī vai diafragmas atverē
Atviļņa slimība sastopama samērā bieži, un tikpat bieži ir gadījumi, kad pacienti ar sūdzībām par ilgstošu sausu klepu, kakla sāpēm vai hronisku laringītu (balsenes gļotādas iekaisumu) palīdzību meklē pie otolaringologa jeb ausu, kakla, deguna ārsta. Bet šie simptomi ir raksturīgi atviļņa slimībai, un to cēlonis ir muskuļa, kas atrodas starp kuņģi un barības vadu, darbības traucējumi.
Ja šis vārstulis nedarbojas, kā nākas, daļa kuņģa satura nonāk atpakaļ barības vadā. Sūdzībasvar pastiprināties, kad cilvēks atrodas horizontālā stāvoklī, piemēram, naktī – skābe nonāk līdz elpvadiem, kaklam, mutes dobumam, izraisot kairinājumu un iekaisumu. Nereti tā notiek, arī veicot fiziski smagu darbu vai ko smagu nesot, jo uz kuņģa augšējo daļu rodas liels spiediens, un skābe virzās uz augšu.
Otrs atviļņa slimības cēlonis ir palielināta diafragmas atvere, kas veido tā saukto trūci. Rezultātā ir traucēta vārstuļa jeb slēdzējmuskuļa darbība, kuņģa skābe iekļūst barības vadā un izraisa tā iekaisumu.
Kuņģa gļotāda skābi labi panes, jo pati to izstrādā, bet, nonākot barības vadā, var radīt nopietnu barības vada iekaisumu jeb ezofagītu. Ja sūdzības kļūst regulāras un traucējošas, pasliktina pacienta dzīve kvalitāti, noteikti jādodas pie ārsta, lai veiktu sīkākus izmeklējumus. Ar barības vadu un kuņģi saistītas sāpes jebkurā gadījumā jāuztver nopietni – lai novērstu neatgriezenisku bojājumu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.
Ilgu laiku ignorējot šos simptomus un kuņģa sulai pastāvīgi iekļūstot barības vadā, kairinājuma un ilgstoša iekaisuma procesa dēļ tiek bojātas barības vada šūnas, palielinās to mutācijas risks, un barības vadā var attīstīties audzējs.
Kā ārstē atviļņa slimību
1. Ar medikamentiem, kas mazina kuņģa sulas skābumu. To izvēle pašlaik ir ļoti plaša. Pat ja kuņģa saturs iekļūst barības vadā, elpvados vai mutes dobumā, tas vairs neizraisa iekaisumu, jo nav skābes komponentu. Taču, uzsākot medikamentozu ārstēšanu, tā jāturpina visu mūžu. Ja pacients to pārtrauc, skābes līmenis kuņģī atjaunojas.
Ņem vērā! Zāles tikai neitralizē kuņģa skābi, tā novēršot simptomus, bet neārstē. Deformētu trūci ar zālēm nav iespējams izārstēt.
2. Laparoskopiski, veicot fundoplikāciju – barības vada apakšējā sfinktera nostiprināšanu. Tā notiek vispārējā narkozē, anesteziologa uzraudzībā. Endoskopiski izdara piecus nelielus griezienus, caur kuriem ievada videokameru (laparoskopu) un kuņģī ap barības vadu izveido tādu kā manšeti jeb mākslīgu papildu vārstuli, kas neļauj kuņģa skābei ieplūst barības vadā. Operācija ilgst apmēram stundu, pusotru.
Par šo operāciju vērts padomāt gados jauniem pacientiem, jo tā ir efektīva alternatīva medikamentiem, kas pacientiem ar šādu problēmu būs jālieto visu mūžu. Medicīnā gan nevar garantēt simtprocentīgu rezultātu, un, iespējams, kādam pacientam vajadzēs turpināt lietot medikamentus, bet samazinātā devā. Taču 80–90% gadījumu rezultāts ir labs, un pacienti atzīst, ka nepatīkamie simptomi – gan dedzināšanas sajūta, gan sāpes – ir izzuduši.
Vai konkrētajam pacientam laparoskopiska ārstēšana ir optimālais veids, izvērtē ārsts pēc endoskopijas veikšanas, novērtējot pacienta barības vada gļotādas bojājuma pakāpi.
Pēc laparoskopiskas operācijas var būt minimālas sāpes. Pacientam stacionārā ir jāpavada viena diennakts, kuras laikā viņam intravenozi ievada šķidrumu, jo pirmajā dienā pēc operācijas šķidruma uzņemšana un ēšana var būt apgrūtināta. Trīs nedēļas pēc operācijas jāievēro šķidra diēta, jāizvairās no fiziskām aktivitātēm un smagumu celšanas.
