Kā dzīvot siltumā un komfortā: konkursā meklē energoefektīvāko ēku Latvijā 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katru gadu Latvijā uzbūvē un atjauno daudzas ēkas. Tomēr – kura no tām ir pati energoefektīvākā un ilgtspējīgākā? Lai to noskaidrotu, jau 11. reizi Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros izsludina konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Konkursa mērķis ir, analizējot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, veicināt labo būvniecības praksi speciālistu vidū un izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību un telpu mikroklimatu sabiedrībā. Piedevām būvniecības procesa laikā iespējams atjaunot arī apkārtni un radīt kvalitatīvu jaunu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Kad sākām konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”, daudzdzīvokļu ēku renovāciju bija uzņēmušies tikai daži desmiti drosminieku. Šodien atjaunoto ēku skaits jau mērāms tūkstošos. Un visās šajās ēkās ir panākts pozitīvs efekts, daudzos gadījumos tas ir izrādījies pat lielāks par gaidīto. Tas nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpēc konkursa lielākā vērtība ir pieredzes apmaiņa un iespēja kļūt par iedvesmotāju citiem ēku atjaunotājiem un jaunu ēku būvētājiem, lai padarītu katram savu un mūsu kopējo māju – Latviju – taupīgāku, tīrāku un skaistāku,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošana ir īpaši aktuāla laikā, kad straujais energoresursu cenas pieaugums ietekmē ikvienu no mums. Ir nepieciešama enerģijas patēriņa mazināšana un resursu dažādošana. Sabiedrības informēšanas pasākumi un pieredzes popularizēšana šobrīd ir vitāli svarīga, tādēļ aicinām ikvienu aktīvi dalīties ar savu pieredzi, gan sniedzot pozitīvos piemērus, gan iedvesmojot arī citus, īstenot energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus ēkās,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Lai noskaidrotu, kura ir pati energoefektīvākā ēka, sākta pieteikumu pieņemšana piecās ēku kategorijās. Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” nolikums, žūrijas sastāvs, pieteikuma veidlapa un cita derīga informācija publicēta konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2022. gada 17. jūnijam, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi [email protected].
Talsu piemērs – laureātu vidū
Pagājušā gada konkursā godalgotu vietu kategorijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” ieguva astoņu dzīvokļu ēka Talsos, Ezeru ielā 3. Nelielās mājas iedzīvotāji ir savstarpēji pazīstami. Viņi paši bija nonākuši pie slēdziena par mājas renovācijas nepieciešamību un spējuši vienoties. Septiņdesmitajos gados celtā ēka bija pelēka un nolaista. Uz divu plākšņu plakanā jumta bagātīgi krājās gruži. Mājas siltumnoturības pārbaude ar termogrāfu parādīja, ka daudzi logi slikti notur siltumu. Ūdensvadu caurules bija pamatīgi aizkaļķotas, un vietām ūdens caurtecei bija palikusi tikai pāris milimetru liela sprauga. Remontdarbu veicējs “Adax2” tika izraudzīts, balstoties uz tā labo slavu par citviet veikto renovāciju.
“Ēkas veiksmīgai renovācijai sākumā daudzi neticēja. Tomēr, kad sākās reāli atjaunošanas darbi, iedzīvotāji redzēja – viss notiek, kā nākas. Viņi sāka izteikt savas vēlmes un aktīvi līdzdarboties. Galu galā, pašu māja vien ir. Uzņēmums šīs iniciatīvas atbalstīja un veica arī nepieciešamās izmaiņas projektos,” atzīmē Aivars Maķevics, “Adax2” valdes priekšsēdētājs.
Ēkā tika nomainītas ārdurvis, koka dubultlogi un balkona durvis, uzlabota siltumizolācija un novērsti termiskie tilti. Pagraba griesti un sienas nosiltināti ar 100 mm siltumizolāciju. Ēka bija uzbūvēta vēl uz citiem, slikti izolētiem pamatiem. Lai defektu risinātu, pa perimetru tika atrakti pamati 1,2 m dziļumā un kopā ar virszemes daļu siltināti ar 100 mm biezu siltumizolāciju. Mājai bija divdaļīgs plakanais jumts. Savietotā jumta vietā tika izbūvēts divslīpju jumts ar aukstiem bēniņiem, papildus tos siltinot ar 200 mm biezu siltumizolāciju.
Ēkai agrāk bija centralizēta apkure ar garām, slikti izolētām trasēm, kas radīja milzīgus siltuma zudumus. Tagad mājas pagrabā ir izveidota lokālā siltumapgāde ar automatizētu kokskaidu granulu katlu. Siltummezglā tiek uzskaitīta piegādātā siltumenerģija apkures nodrošināšanai un atsevišķi siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai. Atliek tikai regulāri uzpildīt bunkuru ar vietējās izcelsmes granulām.
“Agrāk mājas iedzīvotāji par siltumu (pat pie lētākās gāzes) maksāja 3 eiro/m2, bet tagad, lai arī granulu cena ir pieaugusi, siltums izmaksā 50–60 centi/m2. Iepriekšējās augstās izmaksas saistītas ar ievērojamiem siltuma zudumiem ēkas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Kāda gan summa būtu jāmaksā iedzīvotājiem, ja netiktu veikta mājas atjaunošana un būtu jāsilda māja par pašreizējo gāzes cenu! Iedzīvotāji arī iestājas ne tikai par klimatu un “maciņu”, bet arī par mūsdienām atbilstošu mājokļa komfortu. Piemēram, objektā Ezeru ielā 3 iespējams mājokli apkurināt jebkurā brīdī, kad dzīvokļa temperatūra pazeminās. Nav nepatīkamo paužu pirms apkures ieslēgšanas un pēc tās izslēgšanas, kad dzīvokļos reizēm ir pārāk zema temperatūra. Automatizēts granulu katls var tik precīzi piesildīt mājokli, ka gadalaiku maiņu var pamanīt, tikai paskatoties pa logu,” atzīmē A. Maķevics.
Mājā izveidota izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar siltuma regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju katram dzīvoklim. Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā un sadalīta uz dzīvokļiem. No karstā ūdens uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts cauruļvads. Karstā ūdens temperatūru var regulēt. Daudzi iedzīvotāji nesaprot cauruļvadu nomaiņas nozīmi. Caurule vēl turas, liekas, viss ir kārtībā. Tomēr cauruļvadi ir aizkaļķoti un kuru katru brīdi avarēs. Jāatgādina arī normatīvi, kuri nosaka cauruļvadu nomaiņu ik pēc 30 gadiem. Čuguna kanalizācijas caurulēm ir 60 gadu kalpošanas laiks. Savukārt padomjlaikā liktās metāla kanalizācijas caurules kalpos tikai 30 gadu.
Ventilācijai tiek izmantota dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Tika iztīrītas esošās nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas. Energoefektivitātes novērtējums apkurei atbilstoši izmērītajiem datiem ir 58,54 kWh/m2 gadā.
Aug gan būvmateriālu cenas, gan uzturēšanas izmaksas
Būvnieks novērojis, ka daudzi iedzīvotāji ir sapratuši māju renovācijas nepieciešamību. “Pašlaik attīstām sešus projektus, kas ir dažādās attīstības stadijās. Tomēr ir viens ārkārtējs apstāklis. Politiskās nestabilitātes dēļ pasaulē strauji aug izejmateriālu cenas. Piemēram, mēs savos darbos daudz izmantojam metālu,” skaidro A. Maķevics. “Slēdzot līgumus ar māju iedzīvotājiem, mums jāieraksta kopējās izmaksas. Tomēr pašlaik būvmateriāliem ir ļoti liela cenu dinamika. Vienojoties par izejmateriāliem, reizēm piegādātājs cenas stabilitāti var garantēt tikai četras stundas! Pēc tam jau cena ir mainījusies, parasti tas nozīmē to, ka tā ir kāpusi. Augot materiālu cenām, pieaug arī kopējā līguma summa, bet šīs izmaiņas ir jāapstiprina kopsapulcei. Turklāt šāda operācija jāveic atkārtoti, jo darbu gaitā būvmateriālu izmaksas var pieaugt pat vairākkārt. Cilvēki to var nesaprast… Tiesa, vēl straujāk aug arī energoresursu cenas mājas apsildei. Jādomā, ko darīt, lai šajos ārkārtas apstākļos darbus nevilktu garumā, jo nekas nav trakāks kā pa pusei pabeigts objekts.”
Iespējas pieteikties
* Konkurss “Energoefektīvākā ēka” notiek piecās kategorijās:
• energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka,
• energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve,
• energoefektīvākā publiskā ēka,
• energoefektīvākā vienģimenes ēka,
• energoefektīvākā rūpnieciskā ēka.
* Pieteikšanās konkursam ir sākta un notiek līdz 17. jūnijam.
