Kā dzīvo Skultes pagasta bibliotēkas gadu pēc darbalaika saīsināšanas? 2
Pagājis gads, kopš rakstnieks Aivars Kļavis pievērsa uzmanību situācijai vairākās mazajās bibliotēkās Skultes pusē – trim bibliotēkām tika ievērojami samazināts darba laiks, raisot bažas par šo lauku gaismas piļu likteni arī visas valsts mērogā. Pērn šim jautājumam pievērsāmies vairākās publikācijās (“Lauku bibliotēkas – “medījamo” sugu sarakstā”, “KZ”, 21.03.2018., “Mainies vai nebrīnies, ja tevi nomainīs”, “KZ”, 15.04.2018.), tādēļ vēlējāmies noskaidrot, kas konkrētajās Skultes puses bibliotēkās mainījies gada laikā. Tāpēc februāra nogalē apmeklēju Skultes, Straumes un Stienes bibliotēku.
Cilvēki cenšas pielāgoties
Pirmdienas rīts, kad iebraucam Skultes pagasta Mandegās izvietotajā pagastmājā, ir kluss. Te iekārtotas gan pagasta pārvaldes telpas, gan Sabiedrības integrācijas centrs, gan Skultes bibliotēka, te darbojas “Latvijas Pasta” filiāle un doktorāts, reizi nedēļā atbrauc bāriņtiesas darbiniece, tomēr nesatiekam nevienu cilvēku – visi darbā vai mājās.
Bibliotēkas vadītāja Danuta Eglīte teic: pirmdienas rīts apmeklētāju ziņā ierasti ir rāmāks. Patiešām: aptuveni stundas laikā, ko pavadām bibliotēkā, te ienāk tikai viens apmeklētājs.
Kopš darba laika izmaiņām pagājušajā gadā – samazinājums bijis no pilnas līdz 0,7 slodzēm – Skultes bibliotēkas pieejamība pagasta iedzīvotājiem, protams, sarukusi. Tā tagad trīs dienas nedēļā strādā no 8.30 līdz četriem pēcpusdienā, bet vienu, proti, ceturtdienu – no 8 līdz 12.
“Iedzīvotāji, protams, bija ļoti neapmierināti, tomēr gada laikā ir mazliet pielāgojušies izmaiņām, un, kaut arī lietotāju skaits ir mazliet samazinājies, apmeklētība kļuvusi pat lielāka,” stāsta vadītāja.
Patlaban pēc grāmatām cilvēki lielākoties cenšoties iegriezties agri no rīta, vedot bērnus uz līdzās esošo bērnudārzu.
Arī paši bērnudārza bērni regulāri viesojas bibliotēkā, kur viņiem notiek dažādas tematiskas nodarbības, audzinot nākamos lasītājus. Tāpat, kārtojot citus jautājumus pagasta pārvaldē, pie viena var iegriezties bibliotēkā apmainīt iepriekš paņemtās grāmatas.
Danute Eglīte atzīst – diezgan daudzi skultieši vietējo bibliotēku neapmeklē, jo strādā tikai 50 kilometrus attālajā Rīgā: no rīta prombraucot tā vēl ir ciet, vakarā atgriežoties – darbalaiks jau beidzies.
Tomēr tie, kuri šeit iegriežas, novērtē, ka pēc daudzām galvaspilsētā vai novada centrā pieprasītām grāmatām nav jāstāv rindā, turklāt arī tās grāmatas, kuras nav pašas Skultes bibliotēkas krājumā, triju dienu laikā ar starpbibliotēku abonementa palīdzību iespējams saņemt lasīšanai mājās, kas daudzkārt nebūtu iespējams Rīgā, īpaši – specializēto literatūru.
Grāmatu izsniegšana ir tikai daļa bibliotekāra darba, un tiem, kas izmanto Danutas Eglītes palīdzību, lai saņemtu kādu no daudzajiem e-pakalpojumiem, dzīve sarežģījusies, jo gājiens uz bibliotēku īpaši jāieplāno.
“Ir ļoti daudz dažādu e-pakalpojumu, un ne jau katram, īpaši pensionāriem, mājās ir internets, dators un prasmes ar tiem apieties,” atgādina Danuta Eglīte, atgādinot, ka gan e-veselība, gan Valsts ieņēmumu dienesta atskaites, gan daudzi citi jautājumi saziņā ar valsti mūsdienās tiek kārtoti elektroniski.
Pašai bibliotēkas vadītājai dzīve kļuvusi sarežģītāka tādēļ, ka gadumijā Skultes bibliotēka, tāpat kā Straumes un Stienes bibliotēkas, kļuvusi par Limbažu Galvenās bibliotēkas filiāli. Visi dokumenti jāved saskaņot uz novada centru, kas, pirmkārt, ir pietiekami dārgi, otrkārt, prasa rūpīgu laika organizēšanu, jo Danutai Eglītei nav mašīnas.
Autobusi no Mandegām uz Limbažiem kursē trīsreiz dienā, un, pat ja Limbažos visu izdodas izdarīt ļoti ātri, katrs šāds brauciens prasa vismaz 3,5 stundas un četrus eiro no bibliotēkas vadītājas nepilnus 350 eiro lielās algas.
Pēdējais bastions
Kad ierodamies Straumes bibliotēkā, pulkstenis tuvojas pusdienlaikam, un tās vadītājai Broņislavai Keišai pēc četru dienu prombūtnes izdevies akmens ēku (bibliotēka darbojas tikai trīs dienas nedēļā – no pirmdienas līdz trešdienai) iesildīt līdz plus 13 grādiem.
Bibliotēka izvietota Skultes muižas bijušā kroga “Gaiļi” staļļa otrajā stāvā, kāpnes ir stāvas, labierīcību bibliotēkā nav. Malku trim krāsnīm reizi nedēļā pa kāpnēm pēc pagasta pārvaldes vadītāja rīkojuma sanes vietējie bezdarbnieki, agrāk vadītāja arī to darījusi pati.
Broņislava Keiša atzīst: bibliotēkas ēka šim mērķim nav pati piemērotākā, tomēr pirms pāris gadiem pagasts telpas izremontējis, izveidota pat neliela zālīte, kur pulcēties vietējiem iedzīvotājiem. Bibliotēkas klientes uzdāvinājušas bibliotēkai kafijas automātu, lai, šeit atnākot, varētu ne tikai apmainīt grāmatas, bet arī omulīgi pasēdēt un aprunāties.
Nekādu citu socializēšanās iespēju Straumē nav, palicis tikai veikals, autobusa pietura un bibliotēka.
“Tas jau ir vienīgais, kas sagādā gandarījumu un liek turpināt strādāt – ka jūtos cilvēkiem vajadzīga,” saka bibliotēkas vadītāja, norādot – nupat pirms mūsu ierašanās aizgājis viens no pastāvīgajiem bibliotēkas apmeklētājiem, paņēmis grāmatas gan sev, gan meitai, gan vēl kaimiņam.
“Mūsu lasītāji jau nebrauks ne uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, ne uz Limbažiem, visticamāk, arī uz Skulti netiks – ja šo bibliotēku slēgs, viņi paliks bez grāmatām,” pārliecināta Broņislava Keiša.
Arī Straumes bibliotēkas pastāvīgais lasītājs rakstnieks Aivars Kļavis norāda uz lauku specifiku: tie nedaudzie, kas šeit vēl palikuši, jūtas varas pamesti un aizmirsti. “Tas ir pirmais, kas jāsaprot: laukos bibliotēka sen vairs nav tikai vieta, kur apmainīt grāmatas, bet gan pēdējā vieta, kur iespējams socializēties – pasta nav, skolu nav, pat veikali slēgti – bibliotēka ir vienīgā sabiedriskā vieta.
Turklāt tagad, kad ir e-valsts, daudziem šie pakalpojumi bez bibliotēkas nemaz nebūtu pieejami.
Jaunie pilsētas snobi jau var teikt – kam vajag bibliotēku, viss atrodams internetā! Bet, pirmkārt, ne viss tiešām ir internetā, otrkārt, kurš laukos var atļauties maksāt par datoru un internetu, ja viņam tas nav katru dienu nepieciešams?!” emocionāli jautā rakstnieks.
Taisnība: arī Straumes bibliotēkas vadītāja par savu pusslodzes algu no dzīvokļa 16 kilometrus attālajos Vidrižos uz Gaiļiem, kur atrodas bibliotēka, braukā ar automašīnu. No Gaiļiem uz Skulti ar sabiedrisko transportu var aizbraukt trīsreiz dienā, uz Stieni, kur tuvākā bibliotēka, vai Limbažiem, autobusi kursē trīs reizes dienā, taču, lai aizbrauktu turp un atgrieztos atpakaļ, paies vai visa diena.
Labi, ka divas darbavietas
Stienes bibliotēkas vadītāju Lieni Unguri sastopam otrā viņas darbavietā – sabiedriskajā centrā “Lādes Vītoli”, kur iekārtota arī gaišā un mūsdienīgā Lādes bibliotēka. Bibliotēkas vadītāja smej, ka otrajā darbavietā Stienē tik silti runāties vis nebūtu – arī šo, tāpat kā Straumes bibliotēku, apkurina malkas krāsnis, un ziemā īsais darbalaiks nekad neļauj izsildīt telpas vienmērīgi. Darbs pamīšus Stienē un Lādē Lienei Ungurei ļāvis saglabāt pilnu slodzi.
Stienē lasītāju skaits pēc darbalaika samazināšanas krities neesot, bet apmeklējums gan – agrāk strādāts arī sestdienās, kas bijis ļoti ērti skolēniem, tagad šādas iespējas vairs nav.
Līdz arī to tieši mazo lasītāju skaits būtiski krities – nu viņi vietējo bibliotēku var apmeklēt tikai brīvlaikā.
Stienes bibliotēka bijusi viena no piecām, kurās šoziem noticis koncerts mazo bibliotēku atbalstam – muzicēja grupa “Nielslens Lielsliens”, dzeju lasīja Guntars Godiņš.
Pēc sarīkojuma grupas dalībnieki sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja: “Uzrakstījām iesniegumu pagasta pārvaldei, kas apsaimnieko telpas. Lūdzām sakārtot to lietu, lai nav jāsalst ne apmeklētājiem, ne bibliotekārei, ne arī grāmatām, tehnikai jābojājas mitrumā. Parakstījāmies. Šonedēļ nosūtījām parakstus pagasta pārvaldes vadītājam. Laipnā telefona sarunā viņš apstiprināja, ka problēma pastāv, un teica, ka drīzumā to risinās. Aktīvi iesaistījās Limbažu bibliotēka, kuras pārziņā ir Stienes bibliotēka, un saņēma ziņu, ka divu nedēļu laikā taps priekšlikumi, kā telpās nodrošināt konstantu temperatūru normālam darbam.”
Diemžēl labie nodomi tā arī vismaz pagaidām palikuši tikai nodomu līmenī. “Reizēm pārmet, ka bibliotēkā ir maz sarīkojumu, bet kā lai cilvēkus aicinu aukstās telpās, vēl saslims,” raizējas Liene Ungure.
Jauni plāni
Piezvanījusi Skultes pagasta pārvaldes vadītājam Artim Ārgalim, uzzināju – tuvākā gada laikā trīs bibliotēkas un to apmeklētāji, visticamāk, piedzīvos vēl būtiskākas pārmaiņas, jo vēsturiskajā Skultes centrā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētās rīcības programmas ietvaros plānots būvēt multifunkcionālu centru, kurā atradīsies arī mūsdienīga bibliotēka – pirmajā stāvā, tādēļ pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Līgums par būvprojekta izstrādi un būvniecības uzraudzību jau noslēgts, patlaban konkursa ceļā tiek meklēts būvnieks, un jau 2020. gada aprīlī ēku plānots sākt apdzīvot. Par pašreizējo triju bibliotēku likteni pagasta pārvaldes vadītājs bija mazrunīgs, norādot, ka par to nelems viņš.
Var saprast vēsturiskā Skultes centra iedzīvotājus, kuri jau ilgus gadus palikuši bez jebkādas sabiedriskas ēkas. Artis Ārgalis arī piebilst – tieši vēsturiskajam centram esot labākās attīstības perspektīvas, tam cauri ved vairāki tūrisma maršruti, tostarp starptautiski, tādēļ jaunajā ēkā tikšot izvietots arī pilnvērtīgs tūrisma informācijas centrs.
Tomēr pirms šādu lēmumu pieņemšanas šķistu vismaz pieklājīgi veikt sabiedrisko apspriešanu visa pagasta mērogā un informēt iedzīvotājus par visām plānotajām izmaiņām, kuras centra celtniecība nesīs sev līdzi. Tas neesot darīts, apstiprināja pagasta pārvaldes vadītājs, norādot, ka ieceri atbalstījusi iedzīvotāju padome sešu cilvēku sastāvā.
UZZIŅA
• Iedzīvotāju skaita un pašvaldību budžeta samazinājuma dēļ katru gadu tiek reorganizētas četras piecas pašvaldību publiskās bibliotēkas.
• Laikā no 2007. līdz 2017. gadam pavisam reorganizētas 63 pašvaldību publiskās bibliotēkas, 30 no tām pārveidotas par ārējās apkalpošanas punktiem.
• Daudzām bibliotēkām tiek samazināts darbalaiks un bibliotekāra slodze.
