Kā dzīvo Siāmas dvīnes, kuras pirms 30 gadiem atdalīja padomju ārsti 0
Taņa un Aņa Korkinas bija pirmie Siāmas dvīņi toreizējā Padomju Savienībā, kurus veiksmīgi un bez sekām veselībai atdalīja vienu no otra, raksta zen.yandex.ru.
Vera Korkina un viņas vīrs sestajā grūtniecības mēnesī uzzināja, ka viņiem būs neparasti mazuļi. Verdikts bija redzams ultrasonogrāfijas ekrānā – gaidāmi Siāmas dvīņi.
Gan Veru, gan viņas vīru ļoti biedēja šāda situācija. Drīzumā 1990. gads, jau par vēlu veikt abortu. Tā maijā piedzima Taņa un Aņa Korkinas.
Siāmas dvīnītes bija saaugušas kopā ar vēderiem.
Viena akna uz divām un pilnīga nenoteiktība, ko darīt ar šādiem mazuļiem turpmāk. Pirmās divas dienas Verai meitas nerādīja, lai māti varētu morāli sagatavot.
Kad kļuva iespējams jaundzimušās apskatīt, Taņas un Aņas tēvs ieradās slimnīcā. Sievai Verai vīrietis atnesa ziedu pušķi. Viņš cerēja, ka ārstu diagnoze izrādīsies nepamatota un viņa meitas būs parasti zīdaiņi, bet diemžēl tā nebija.
Vīrietis iemeta ziedu pušķi Verai sejā, ieraugot Taņu un Aņu. Apgriezās un aizgāja. Viņš nespēja pārdzīvot, ka viņa ģimenē piedzimušas Siāmas dvīnes. Sāka “plostot”. Drīz viņš iesniedza šķiršanās pieteikumu un nepiedalījās savu meitu dzīvē.
Tikmēr slimnīcā tika sasaukts medicīniskais konsīlijs. Bija jāizlemj, kā atdalīt mazulītes vienu no otras ar minimāliem zaudējumiem viņu veselībai. Darbu uzsāka ķirurgs Ļevs Novokresčenovs.
Operāciju veica Čeļabinskā, jo neviena Maskavas klīnika nevēlējās uzņemt Taņu un Aņu. Letāla iznākuma riski bija pārāk lieli, un tas nozīmētu arī ārstniecības iestādes reputācijas zaudēšanu.
Ārstu un medicīniskā personāla komanda operācijai gatavojās mēnesi.
Viņi izmēģināja, kā viss notiks. Pakāpeniski, apspriežot operācijas gaitu, pārdomāja zāļu devu. Slimnīcas personāls izplānoja, ko darīs, ja pasliktināsies dvīnīšu stāvoklis un iestāsies neparedzami apstākļi. Ķirurgs Novokresčenovs pat domās nepieļāva negatīvu operācijas iznākumu. Un viņa mediķu komandai izdevās labākais iespējamais risinājums. Neviena no meitenēm necieta, bet katrai no viņām par atmiņu palika rēta uz vēdera.
Vera Korkina meitas audzināja viena pati. Ņemot vērā deviņdesmito gadu smago situāciju, viņai klājās ļoti grūti un trūka naudas. Pēc dažiem gadiem uzradās bijušais vīrs, kas bija atstājis viņu vienu rokās ar diviem bērniem. Viņš parādījās ar mērķi atgriezties atpakaļ. Ne Vera, ne Taņa un Aņa nevēlējās ņemt nodevēju atpakaļ ģimenē. Pēc dažiem gadiem viņš beidzot pilnīgi nodzērās un nomira vienatnē.
Tikmēr meitenes auga. Ārstu bažas nepiepildījās – viņas attīstījās par veselīgiem bērniem bez jebkādām novirzēm. Tiesa, vairākas reizes gadā līdz pat 14. dzimšanas dienai dvīnītēm veica dažāda veida medicīniskās pārbaudes.
Līdz desmit gadu vecumam Taņai un Aņai pat nebija aizdomu, ka viņas ir Siāmas dvīnes. Kad situācija Krievijā uzlabojās, Verai izdevās “izsist” sev un meitenēm dzīvokli, kas apkārtējiem bija kā vērsim sarkana lupata.
Skolā meitenes sāka apvainot, uzskatot, ka,pateicoties valsts subsīdijām, viņas “peldas naudā”. Bet tas bija tālu no patiesības. Visas trīs dzīvoja no Veras algas. Meitenēm invaliditāte nekad nav piešķirta.
Tagad māsas ir pieaugušas sievietes, turklāt radikāli atšķirīgas. Taņai patīk vīrišķīgāks ģērbšanās stils un izturēšanās, viņai pat ir īss matu griezums.Sievietes raksturs ir stingrāks un apņēmīgāks.
Savukārt Aņa ir izvēlējusies sievišķīgu tēlu – bieži nēsā kleitas un augstpapēžu kurpes, veido modernas frizūras. Pēc rakstura viņa ir maiga un elastīga. Dvīnes daudz laika pavada kopā, abas pat strādā vietējā zivju fabrikā.
Māsas vēl nav precējušās, abām pagaidām nav bērnu.
