Kā dubļi valsts sejā 0
Sestdien Rīgā Maskavas namā notika Krievijas “tautiešu” organizāciju 5. konference “Vienlīdzīgas tiesības – galvenais priekšnoteikums Krievu pasaules saglabāšanai Latvijā”, kuras gaisotni vistrāpīgāk izteica bēdīgi slavenais Latvijas apvienotā krievu kopienu kongresa pārstāvis Aleksandrs Gapoņenko – konference esot “politiskās neapmierinātības izpausmes forma”.
Ir jau pierasts, kā savu neapmierinātību ar Latvijas valsts politiku dažādās jomās diezgan agresīvi pauž Viktora Guščina koordinētās tā dēvētās Sabiedrisko organizāciju padomes dalībnieki – ždanokieši, plinerieši, buzajevieši, tā dēvētie antifašisti un vēl citi, arī šis saiets nebija izņēmums. Tajā apspriesto rezolūciju nosaukumi – “Par totalitāro tendenču pastiprināšanos Latvijas valsts ideoloģijā un praksē”, “Par neonacistisko noskaņojumu pieaugumu Latvijā” – rāda, ar kādu “ceļamaizi” jeb ideoloģisko bagāžu 18 Latvijas “tautieši” brauks uz Vispasaules tautiešu kongresu, kas notiks Sanktpēterburgā 26. un 27. oktobrī. Viņu vidū – Viktors Guščins, eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, Vladimirs Buzajevs, “Latvijas antifašistiskās komitejas pārstāvis” Josifs Korens, kurš saietā bārstījās ar “atklājumiem” par neonacistiskām tendencēm; organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” vadītāja Tatjana Favorska (atgādināšu, ka šīs organizācijas darbību aizsardzības ministrs Artis Pabriks tika lūdzis izvērtēt Drošības policijai, norādot, ka šī organizācija apzināti manipulē ar vēstures faktiem un terminoloģiju, mēģinot šķelt Latvijas sabiedrību).
Kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis politologs Einārs Graudiņš, runājot par nepilsonības institūta likvidēšanas nepieciešamību, lamāja Latvijas valdību, kā arī paziņoja, ka pilnīgs absurds un amorāli meli esot tas, ka šī valsts ir 1940. gada jūnija Latvijas tiesību mantiniece.
Savukārt žurnālists Aleksandrs Malnačs, pretendējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa šāgada iniciatīvu “politisku vērtējumu”, nāca klajā ar visai savdabīgiem prātojumiem. Proti – esot pat grūti noticēt, ka “Labas gribas manifesta” iedvesmotājs esot kristīgs mācītājs Juris Rubenis, jo tajā tiekot piedāvāts visiem bez izņēmuma mīlēt veselu rindu “jaunizdomātu elku” – kā “unikālo Latvijas vēsturi”, “kultūrtelpu” utt. Neatkārtošu te A. Malnača apvainojumus prezidentam, kuros bija runa par kursu uz vēstures falsifikāciju un “tālāku neonacistikās ideoloģijas ekspansiju”.
Lai nu kā V. Guščins žēlojās, ka, viņaprāt, valdošā elite uzbrūkot “vārda brīvībai”, konferencē šī “vārda brīvība” izpaudās pilnā mērā – kā manipulācijas ar vēstures faktiem, nepatiesības, tendenciozi izdomājumi, kā arī apvainojumi Latvijas valstij un amatpersonām. Vārdu sakot, plaši lietots polittehnoloģijas ieroču arsenāls informatīvajā un propagandas karā. Tas viss kā dubļu šļakatas šķīda gan saieta dalībnieku uzstāšanās laikā, gan tika ietverts rezolūcijās. Tajās Latvija salīdzināta ar nacistisko Vāciju un Rodēzijas aparteīda režīmu (“aparteīds” – iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskās piederības, kādu to daļu padarot sociāli, ekonomiski un politiski beztiesīgu vai mazāk tiesīgu); stāstīts, ka šeit valsts ideoloģijā un praksē arvien ir vērojamas rusofobijas un antisemītisma izpausmes; ka latviešu un nelatviešu sociālajā aizsardzībā ir ievērojamas atšķirības; ka krīzē pirmie darbu zaudējot nelatvieši; ka nepilsoņi nav varējuši piedalīties privatizācijā; ka likums atļauj atbalstīt tikai latviešu kultūru; ka krievu valodas statuss “esot pazemojošs” utt.
Kas gan atliek cilvēkam, kurš, to visu dzirdot vai lasot, krīt panikā? Protams, raudzīties pēc uzticama aizstāvja! Un tā ļaudis ir sagatavoti uzklausīt gan eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas, gan citu “PCTVL” politiķu V. Buzajeva un A. Tolmačeva solījumus.
Konferencē bija runa par līdzšinējo parakstu vākšanas gaitu referenduma ierosināšanai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Izskanēja, ka pietrūcis naudas, lai “izpirktu vēl divus tūkstošus parakstu no notāriem”, tāpēc ziedojumu vākšana šim pasākumam turpināšoties. Tikšot veidota koordinācijas padome parakstu vākšanas otrajam posmam. Bez “Saskaņas centra” tajā būšot grūti uzvarēt, A. Gapoņenko sacīja un sprieda, ka šis politiskais spēks “PCTVL” iniciatīvu tieši neatbalstīšot, bet netieši gan varot atbalstīt.
