“Mēs varam apturēt meža ugunsgrēka izplatību!” Latvijas uzņēmums piedāvā sensorus ugunsgrēka savlaicīgai noteikšanai 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mēs varam apturēt meža ugunsgrēka izplatību!” ar šādu ambiciozu saukli tirgū ienāk Latvijas jaunuzņēmums SIA “Sebelo”, piedāvājot meža īpašniekiem un citiem interesentiem sensoru ugunsgrēka savlaicīgai noteikšanai.
“Ideja par meža ugunsgrēku sensoriem nav jauna, taču šobrīd tirgū tāda masveidīga un akceptēta risinājuma nav,” saka uzņēmuma līdzīpašnieks Oļegs Smirnovs. Viņš norāda, ka “Sebelo” ir ambīcijas šo nišu aizpildīt. Pati iecere radusies salīdzinoši nesen, tikai pagājušā gada oktobrī. Viss sācies ar to, ka Oļegs uzzinājis par iespējām, kādas piedāvā decentralizēts mazo enerģijas daudzumu patērējošs internets (t. s.LoRaWan tehnoloģija). Ideja slēpjas tajā, ka katrs mājās novieto mazu rūteri ar antenu un tālāk patērētājs maksā par internetu nevis uzņēmumam, bet kādam citam iedzīvotājam, kura datus viņš patērē. Visas antenas kopā veido tīklu lietu interneta ierīcēm – sensoriem. Savukārt lietu interneta sensoriem ir zināmas priekšrocības – tiem ir ilgs baterijas darbības mūžs un nav nepieciešamas SIM kartes autorizācijai.
Šāds tīkls jau izpleties visā pasaulē, un arī Oļegs mājās uzlicis šādu antenu.
“Tad radās ideja, ka sensori ar tik ilgu darbības mūžu (līdz 15 gadiem) ir rentabli cenas ziņā. Ja mājās lēts dūmu detektors spēj sajust dūmus, kāpēc lai ar attiecīgu tehnoloģiju tas nestrādātu mežā? Šobrīd pieejamie risinājumi tirgū ir kameras vai cilvēki skatu torņos, kā arī satelīti. Visi šie risinājumi spēj konstatēt meža ugunsgrēku vienlīdz ātri. Taču ir būtiski trūkumi – ir gadījumi, kad dūmi nepaceļas virs koku galotnēm, bet klājas pa apakšu, tādā gadījumā ugunsgrēks var nepamanīts izplesties lielos apmēros.
Šādā situācijā dūmu sensors būtu labākais risinājums, jo tas ir blakus ugunij un zemei,” stāsta Oļegs, piebilstot, ka ugunsgrēka izplatības ierobežošanā svarīga ir katra sekunde. “Ir tāds nerakstīts meža ugunsgrēku likums, kas saka – ja no gruzdēšanas sākuma brīža ir pagājusi viena minūte, nodzēšanai pietiks ar krūzi ūdens. Ja pagājušas divas minūtes, būs vajadzīgi 100 litri, bet ja 10 minūtes – nepieciešami jau 1000 litri. Vienīgais veids, kā cīnīties ar ugunsgrēkiem, ir tos laikus atklāt. Tad ir jātērē mazāk resursu un ir krietni mazāki zaudējumi – gan ekoloģiskie, gan ekonomiskie,” teic O. Smirnovs.
Kā tas darbojas
Sensors nosaka temperatūru, mitrumu, gaisa spiedienu un gaisa kvalitātes indeksu – tas ir skaitlis no 0 līdz 500, kur 0 ir supertīrs gaiss un 500 – dramatiski slikts. “Šie dati regulāri tiek sūtīti uz mūsu platformu un tur uzglabāti. Ja mežā radies sadūmojums, atnāk paziņojums un brīdina dežurantu. Ar šādiem sensoriem var ne tikai atklāt meža ugunsgrēkus, bet arī tos prognozēt, vadoties pēc temperatūras, mitruma un citiem meteoroloģiskajiem datiem.”
Smirnovs stāsta, ka sensori tiek veidoti ļoti mazi, lai viens cilvēks spētu paņemt uz mežu un uzstādīt pēc iespējas vairāk. “Jāsaprot tas, ka liela daudzuma sensoru uzstādīšana prasīs lielus cilvēkresursus, tādēļ tā darba mūža ilgums ir ļoti svarīgs. Sensori veidoti tā, lai darbotos bez apkalpošanas līdz 15 gadiem, tāpēc tos atliek tikai vienreiz uzstādīt un sekot līdzi datiem platformā. Pati uzstādīšana nav sarežģīts process, fiziski tie tiek piestiprināti pie koka ar lenti, kas stiepjas, tādēļ koka izplešanos augot netraucē,” stāsta uzņēmējs.
“Sebelo” sensori izstrādāti sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūtu, kuram jau ir pieredze līdzīgas tehnoloģijas sensoru izveidē. “RTU visu paveica ļoti ātri un izcilā kvalitātē. Tā ir lieliska iespēja, ka jebkurš iedzīvotājs var īstenot savu ideju kopā ar universitātes profesionāļiem,” sadarbības pieredzi ar RTU slavē Oļegs Smirnovs.
Akcents ne tikai uz lielajiem
Šobrīd uzņēmums koncentrējas uz lielākiem klientiem un valstīm, kur postošo meža ugunsgrēku problēma ir visaktuālākā. Tādas ir ASV, Austrālija, Portugāle u. c. valstis. “Drīzumā ar savu risinājumu dosimies uz “Fire&Climate” konferenci/izstādi Pasadenā, Kalifornijā. Kalifornijas pavalsts ir meža ugunsgrēku visvairāk plosītā vieta ASV, iespējams, arī pasaulē. Centīsimies vienoties par pilotprojektu tieši Kalifornijā, kā arī Austrālijā, paralēli strādājot arī pie Eiropas tirgus,” tā Oļegs.
Uzņēmējs akcentē – lai gan produkts ir izstrādāts speciāli meža ugunsgrēkiem, pielietojums ir krietni plašāks. “Piemēram, to iespējams izmantot celtniecībā. Atcerieties ugunsgrēkus celtniecības darbu laikā Parīzes Dievmātes katedrālē vai Rīgas pilī pirms dažiem gadiem. Ja ugunsgrēka sensoru uzlikšana celtniecības laikā kļūtu par standarta praksi, pat niecīgākais sadūmojums tiktu laikus atklāts un novērsts.
Dūmu sensorus pēc katra objekta pabeigšanas var noņemt un nest uz nākamo, turklāt nebūs nepieciešams interneta un elektrības pieslēgums. Tas ir kā gudrais mājas dūmu detektors, tikai darbojas āra apstākļos gan mīnus 30, gan plus 50 grādos. Varat to nolikt savā lauku īpašumā pagalmā vai istabā un, atrodoties citur, laikus uzzināt, ka kaut kas nav labi. Un, ja tā notiek, tad zvanīt kaimiņam vai ugunsdzēsējiem, lai pārbauda, kas notiek. Man istabā stāv šāds sensors – un varu redzēt, kā pasliktinās gaisa kvalitāte, ja ilgāku laiku neesmu vēdinājis telpu. Sensoru pielietojums ir plašs, taču šobrīd koncentrējamies tieši uz meža ugunsgrēku problēmas risināšanu,” stāsta Oļegs.
Īstais laiks
Smirnovs atzīst, ka nav iespējams pilnībā izskaust meža ugunsgrēkus. Tomēr lielākoties tie notiek cilvēka faktora dēļ un katru gadu tie atmosfērā izdala 20–30% no visas ogļskābās gāzes, kas tiek radīta. Tā, piemēram, pat visu pasaules iekšdedzes dzinēja automašīnu aizvietošana ar elektriskajām nedotu tik lielu efektu CO2 izmešu samazināšanā kā savvaļas ugunsgrēku izskaušana.
“Mežu pasaulē ir ļoti daudz – tikai Kalifornijas štatā vien ir ap 13 miljoniem hektāru! Un ik gadu tos regulāri posta ugunsgrēki. Ja Kalifornijā katrā meža hektārā uzliktu pa sensoram, būtu nepieciešami 2,6 miljardi dolāru, rēķinot, ka sensora cena būtu 200 dolāru. Salīdzinājumam – 2018. gada meža ugunsgrēks Kalifornijā nogalināja 85 cilvēkus, iznīcināja 18 000 ēku un radīja ekonomiskos zaudējumus 16,5 miljardu dolāru apmērā. Un meža ugunsgrēki ar katru gadu globālās sasilšanas dēļ kļūst arvien postošāki. Turklāt degot mežs izdala CO2, veicina globālo sasilšanu un jaunus meža ugunsgrēkus, veidojot tādu kā apburto loku. Līdz šim nebija iespējams laikus noteikt ugunsnelaimes sākumu, jo vienkārši nebija nepieciešamo tehnoloģiju. Bet šobrīd ir īstais laiks. Pasaule strauji ieiet digitalizācijas laikmetā – parādās viedās pilsētas, roboti un citi risinājumi. Kāpēc gan nedigitalizēt arī pasaules plaušas – mežus?” vaicā Oļegs.
VĒRTĒJUMS
Ilgtermiņā labas izredzes
Kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” valdes loceklis, Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga daļas vadītājs Andis Malējs: “Klimata pārmaiņas ir izaicinājums, ar ko jau šobrīd saskaras ne tikai Latvijas meža īpašnieki. Nākotnē šie izaicinājumi kļūs tikai lielāki un par to neviens vairs nediskutē. Klimatiskie apstākļi kļūst arvien ekstrēmāki – lielāki vēji, lielākas lietusgāzes un lielāki sausuma periodi.
Taču vislielākos zaudējumus mežā rada ugunsgrēki. Tādēļ ir prieks redzēt inovatīvas idejas, kas mēģina risināt vismaz daļu no šīm problēmām. Vai šādam produktam ir vieta Latvijā? Ugunsgrēki pie mums nav retums, vidēji nopostot ap 500 ha gadā, kas rada ap trim miljoniem eiro zaudējumu, kuru varētu arī nebūt. Statistiski varbūtība, ka manā mežā var notikt ugunsgrēks vienā apsaimniekošanas ciklā (rēķinot to 70 gadus ilgu), nav liela – ap 1,17%. Neieslīgstot dziļos aprēķinos – vidējā Latvijas mežā ar šobrīd esošo cenu produkts varētu nebūt izdevīgs. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka ugunsgrēki pārsvarā ir ap lielpilsētām – Rīgu, Jelgavu, Daugavpili, līdz ar to tuvākā nākotnē šis var būt interesants produkts tieši lielajiem piepilsētu meža apsaimniekotājiem. Savukārt tālākā nākotnē, ja produkts sevi pierādīs praksē, ja samazināsies cena un vēl vairāk palielināsies monitorēto rādītāju skaits, tas var kļūt par neatņemamu mežsaimniecības sastāvdaļu.”
Pārkāpuma būtība
Sēkla
Ideja – sensoru izstrāde savvaļas meža ugunsgrēku noteikšanai.
SIA “Sebelo” reģistrēts 2021. g. Aizkraukles novada Neretā ar 3000 eiro pamatkapitālu.
Dīgsts
LIAA līdzfinansējums 25 000 eiro programmā “Atbalsts tehnoloģiju sistēmas pilnveidošanai” (inovāciju vaučeri). Radīti pirmie sensori eksportam.
Augļi
Vēl procesā, taču uzņēmums plāno tos piedāvāt lielākajos šādas specializācijas forumos un konferencēs.
