Rolands Repša: “Valdība savu darba daļu ir izdarījusi – tā ir vasarā pievedusi zirgu pie vakcīnu upes.” 37
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diskusijas medijos un soctīklos par pandēmiju un mēriem tās ierobežošanā ir tik nokaitētas, it kā Zemei tuvotos nāvējošs asteroīds ar uzrakstu Covid-19 un mēs visi tūliņ iesim bojā.
Mediķu un ekspertu apvienotais koris izmisīgi sauc pēc vēl stingrākiem ierobežojumiem un pilnīga lokdauna. Kultūras darbinieki, lielveikali un restorāni jauno ierobežojumu dēļ skumji noraugās uz savām dziestošajām atkopšanās cerībām. Ugunsdzēsēji piketē pret vakcināciju, tikmēr vakcinācijas centros veidojas garas rindas uz poti. Parlaments un daļēji arī valdība, glābjoties no kovida, nolien mājas režīmā. Valsts prezidents, par spīti vakcinācijai, saķēris vīrusu un spiests komandēt parādi attālināti.
Kā tagad derētu malks vēsa saprāta!
Atzīsim, ka valdība savu darba daļu ir izdarījusi – tā ir vasarā pievedusi zirgu (lasi – Latvijas sabiedrību) pie vakcīnu upes. Tālāk jau zirga ziņā – dzert vai nedzert. Puse zirgu dzer, otra puse ir iespītējusies – ni un ni. Valdība var, protams, laist darbā pātagu, lai spītīgos “motivētu”, bet tas lielu efektu nedos un vakcinācijas aptvere tik un tā labākajā gadījumā sasniegs kādus 60% ap Ziemassvētkiem.
Ko valdībai šādā bezcerīgā situācijā darīt? Vienkārši atslābt. Nu nedzer tas velna zirgs, nu i vilks ar viņu! Pieņemt šo kā faktu, ko valdība pilnībā ietekmēt nevar. Galu galā latvieši pieder “Homo sapiens” sugai un labi apzinās, ko dara, un arī savas rīcības iespējamās sekas.
Iedomājieties, ģimene dzīvo laukos. Vīrs visu dienu uz traktora, sieva ar maziem bērniem, kas vēl neiet skolā, ņemas pa māju. Visi uzvedas maksimāli piesardzīgi, apkārt lieki neblandās. Nu kāda viņiem var būt vajadzība tieši šobrīd “durt suslu”? Paskatīsies, kas notiek, tad jau vēlāk izdomās. Un tādu ir daudz, kurus tieša vajadzība vakcinēties, lai turpinātu darbu vai brauktu uz ārzemēm, neskar.
Tagad paskatīsimies uz šo sanošo lapseņu pūzni no citas puses. Mediķu nometnē noskaņojums ir tāds, it kā viņi trauslā laiviņā tuvotos Niagāras ūdenskritumam. Draudot veselības aprūpes sistēmas pārslodze un sabrukums! Vienu mirklīti, lūdzu. Vai kāds no veselības aprūpes vadītājiem un speciālistiem var paskaidrot, kā šāds “sabrukums” konkrēti, tā sacīt, dabā, varētu izskatīties?
Protams, ka jūs to nevarat aprakstīt. Jo, kamēr turpināsies finansējums un cilvēki, lai arī uz izdegšanas robežas, turpinās nākt uz darbu, nekāds veselības aprūpes sistēmas sabrukums neiestāsies. Tā ir vienkārši tukša metafora bezjēdzīgās vārdu kaujās.
Tomēr sabrukums var iestāties vienam otram nevakcinētam cilvēkam, kas, kovida iedzīts stūrī un cīnīdamies ar elpas trūkumu, zvanīs uz “ātrajiem” un pretī saņems atbildi, ka mums ļoti žēl, bet jūsu izsaukumu nevaram pieņemt, jo slimnīcās nav vietu, kur jūs ievietot. Slimnīcu vietas tiek primāri rezervētas akūtajiem dažādu kaišu slimniekiem, tad vakcinētajiem kovidsirdzējiem, kam nepieciešama hospitalizācija, un tikai pēc tam nevakcinētajiem kovidslimniekiem. Nevakcinācijas bumerangs būs atgriezies pie sviedēja.
Kāds teiks – pacientu šķirošana ir pret Hipokrata zvērestu! Bet praksē tā jau notiek, plānveida pacientus aizbīdot līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Vēl pēdējā piebilde. Es nebūtu ierobežojis kultūras dzīvi vakcinētajiem zaļajā režīmā, lielveikalu un restorānu āra terašu apmeklējumus nevakcinētajiem. Būtu ļāvis kultūras un viesmīlības uzņēmumiem normāli strādāt un pašiem sevi uzturēt. Tos miljonus, ko Ekonomikas ministrija tagad katru mēnesi taisās izmaksāt šo nozaru atbalstam, varētu labāk izmantot dzelzsbetona sētas būvei uz Baltkrievijas robežas, lai dzeloņdrātis nebūtu jāmeklē pa visu pasauli, bet visu varētu saražot tepat, Latvijā.
