Kā dēls atgrieza savu māti dzīvē ar fotoprojekta palīdzību 0
“Dzīve nav nāves gaidīšana. Dzīve – tā ir vēlēšanās dzīvot,” tā secinājis fotogrāfs Tonijs Lučiani (Tony Luciani) pēc tam, kad piedāvāja savai mātei kļūst par savu fotostāstu varoni. Sieviete gados no sirds nopriecājās par šo iespēju. Tā pēc cimperlīga darba izdevās brīnišķīgas fotogrāfijas, viegli nostaļģiskas par jaunības dienām.
Atkal sirdī jauna: mīlošā dēla fotocikls mātei
Fotocikla ideja Tonijam Luciani radās, kad viņš praktiski visu brīvo laiku sāka pavadīt ar māti. Vecuma dēļ viņai vajadzēja palīdzēt un dēls kļuva par viņa aprūpētāju. Brīnišķīgi saprotot, ka mammai vajadzīga ne tikai fiziskā palīdzība, bet arī morālais atbalsts, viņš nolēma “reanimēt” viņas dvēselisko veselību, iesaistot viņu radošā projektā. Darbs kūsāja un ar katru jaunu ideja mīlošais cilvēks burtiski uzlādējās ar dzīves mīlestību.
Tonija māte jau ir nosvinējusi savu 90 gadu jubileju, tāpēc daudzas lietas viņai nebija vienkārši izpildīt. Neskatoties uz fizisko nogurumu, viņa tomēr ieteica idejas un Tonijs ar patiku redzēja, kā viņā atgriezās kaut kas no jaunības trakulības un ekscentrisma. Savas mātes fotogrāfijas Tonijs publicēja sociālajos tīklos un bija pārsteigts, ka uz viņa projektu atsaucās daudz jo daudz cilvēki. Fotogrāfiju sekotāji bija gatavi stāstīt par savu dzīvi, atbilstoši fotogrāfijai dalīties savā pieredzē, atbalstīt viens otru.
Apcerot sevi, fotogrāfiju varone ieraudzīja sevi gan kā jaunu meitenīti, kas lec ar lecamauklu un ir gatava runāt ar savu atspulgu vīna glāzē. Galvenais – viņa klausījās un dzirdēja savu iekšējo balsi. Un tas, bez šaubām, ir ļoti svarīgi jebkurā vecumā!
Avots: kulturologia.ru
