Agresijas gadījumā zemessargiem būtu grūti stāties pretim agresoram 28
Zemessargiem ir būtiski, lai viņi mājās varētu glabāt savus ieročus un vienības spētu ātri sapulcēties, ja būtu jāstājas pretim agresoram.
Tās ir galvenās domas, kas tika uzsvērtas biedrības “Tēvijas sargi” ierosinātajā diskusijā “Vai zemessardze spētu stāties pretim ienaidnieka agresijai?”. Tajā piedalījās arī Aizsardzības ministrijas pārstāvji un zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš.
Iespējamo spēku samēru tēlaini raksturoja zemessargs Juris Ķiploks, norādot, ka agresijas gadījumā Dāvids (Latvijas NBS) stātos pret Goliātu. Kā uzvarēt šādā šķietami nevienlīdzīgā cīņā? Dāvidam tas izdevās ar pareizi izvēlēta ieroča – lingas – palīdzību, bet Latvijas zemessargiem ar ieročiem esot problēmas. Zemessargs Jānis Sils secināja, ka krīzes situācijā zemessargiem pēc saviem ieročiem ir jādodas uz bataljoniem, kuri no viņu dzīvesvietas var atrasties 50 vai pat 80 kilometru attālumā, un tas ir pārāk liels laika patēriņš. Tomēr diskusijā L. Kalniņš iebilda, ka ieročus zemessargi drīkstot glabāt arī mājās īpašos seifos. Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš piebilda, ka zemessargiem mājās jāglabājas ne tikai ieročiem, bet arī pietiekamam daudzumam munīcijas – ap 300 patronām.
M. Vērdiņš zemessardzi uzskata par Nacionālo bruņoto spēku mugurkaulu. “Ukrainā pret tā saucamajiem nemierniekiem karo regulārā armija un nacionālā gvarde. Zaudējumi ukraiņiem ir neadekvāti lieli, jo viņu karaspēks ir slikti apgādāts, kaut arī kaujas spējas ir ļoti labas. No viņu piemēra jāizdara secinājumi,” teica M. Vērdiņš.
Velkot paralēles ar Ukrainu, viņš aicināja nodrošināt zemessargus ar kaujas apstākļiem piemērotu transportu, jo pašlaik pārvietošanās notiekot ar viegli ievainojamu transportu – zemessargus no lodes šķir vien automašīnas brezenta apvalks, kā arī transportam var uzbrukt ar rokas mīnmetējiem. Pēc M. Vērdiņa domām, vienmēr, kad Krievijas pusē netālu no Latvijas robežas notiek mācības, vajag izsludināt paaugstinātu kaujas gatavību zemessardzes bataljonos.
Diskusijā tika uzsvērts, ka nesen notikušajās starptautiskajās militārajās mācībās Latvijā atklājies vēl viens NBS trūkums – tiem ir grūti stāties pretim tanku uzbrukumam, un mācībās šajā vingrinājuma daļā Latvijas spēki zaudēja. J. Sils arī uzsvēra, ka zemessardzei vajadzētu ne tikai trenēties mežos, bet arī pilsētu rajonos, jo tā zemessargi varētu izkopt papildu spējas. Komentāru no zāles izteica aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš, aicinot vērtēt dažādus scenārijus – Krimas, Doņeckas, Harkivas un Odesas. J. Kažociņš gan uzskata, ka Doņeckas vai Krimas scenārija Latvijā nebūs, jo Latvija ir NATO dalībvalsts. Tāpat J. Kažociņš sacīja, ka būtiska valsts drošībai ir sabiedrības integrācija, jo liela daļa krievvalodīgo Latvijas pilsoņu ir lojāli un viņu intereses ir tādas pašas kā latviešiem. Tāpat bijušais SAB vadītājs norādīja, ka zemessardze valstij ir lielisks informācijas vākšanas resurss visā Latvijā, un tai ir labāki avoti nekā Drošības policijas reģionālajām daļām. Runājot par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem, ka divu nedēļu laikā viņš var ieņemt Baltijas valstu galvaspilsētas un Poliju, J. Kažociņš uzsvēra: “Labi, viņa armija tiks līdz šīm vietām, taču pēc tam viņus ātri sakaus. Mums šeit ir mūsu karaspēks un NATO sabiedroto karaspēka klātbūtne, kā arī varam paļauties uz saviem kaimiņiem.”
