Kā dārzā atbrīvoties no pienenēm bez herbicīdiem un citiem ķīmiskiem līdzekļiem 0
Pienenes priecē acis agrā pavasarī ar saviem spilgti dzeltenajiem un piesātinātajiem ziediem. Taču tās rada ne mazums raižu, kad izplatās dārzā.
Pieneņu klātbūtne dobēs apgrūtina citu augu augšanu, tās paņem no augsnes barības vielas un mitrumu, kas nepieciešams kultūraugiem.
Neraugoties uz skaistajiem ziediem, pienenes ir problemātiska nezāle. Ja neķeras pie cīņas ar tām uzreiz, turpmāk būs grūti tikt vaļā no šī nevēlamā auga, stāsta kāda dārzkopības entuziaste vietnē “lifehack.sait-pro-dachu.ru”.
Pastāv daudz dažādu veidu cīņai ar pienenēm. Lūk, trīs galvenie:
– mehāniska likvidēšana;
– herbicīdu izmantošana;
– tautas metodes.
1. Mehāniska likvidēšana
Mehāniska likvidēšana nozīmē dārza instrumentu izmantošanu – kaplis un lāpsta, ar kuriem var pilnībā likvidēt auga sakni. “Vecai” pienenei, kam palaimējies izdzīvot vairākus gadus pēc kārtas, var būt spēcīga sakne līdz pat 30 centimetru garumā.
Mehāniska likvidēšana ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem cīņai ar pienenēm, taču tai ir savas īpatnības. Par tām mazliet vēlāk.
2. Herbicīdu izmantošana
Es herbicīdus neizmantoju, jo līdztekus pienenēm tie var iznīcināt arī citus augus. Pat tad, ja citas kultūras necietīs, izmantotās indes nepazudīs vienkārši tāpat. Kopā ar lietu tās iesūksies zemē, no kurienes ar gruntsūdeņiem izplatīsies pa visu zemes gabalu.
Neraugoties uz to, ka esmu dabīgu metožu piekritēja, nevaru nepiekrist tam, ka herbicīdi ir patiešām efektīvi. Lai gan esmu pret to izmantošanu.
3. Tautas metodes
Tautā pastāv ļoti daudz veidu cīņai ar pienenēm. Paši izplatītākie un pieejamākie balstās uz šādu līdzekļu izmantošanu:
– parastā sāls;
– verdošs ūdens;
– etiķa esence.
Es ne reizi vien esmu izmantojusi tautas metodes, tomēr vēlamo efektu tās nesniedza. Rezultāti bija pārāk viduvēji un pilnībā nekad neatrisināja problēmas.
Mana metode cīņai ar pienenēm
Es izmantoju mehānisku metodi pieneņu apkarošanai ar nelielām īpatnībām.
Pēc lietus zemes gabalā jaunās pienenes viegli ir izraut ar visu sakni. “Vecu” augu man nav, jo pirms ziemas iestāšanās sakņu dārzs vienmēr tiek uzarts, bet pavasarī kultivēts. Izdzīvot šādos apstākļos vairākus gadus pēc kārtas pienenes nespēj.
Galvenais nosacījums, mehāniski likvidējot pienenes, ir tāds, ka izrautās nezāles nedrīkst atstāt zemē, jo sēklas tajās nobriedīs vēl ātrāk nekā augošās pienenēs. Tās vajag aiznest uz komposta kaudzi un apbērt ar zemi.
Grūtāk ar pienenēm cīnīties puķu dārzā, kur lāpstu nevar izmantot, jo var nejauši izrakt noziedējušo tulpju, narcišu, hiacinšu un citus sīpolaugus, kuriem vasarā lapotnes vairs nav. Šeit es izmantoju garu kaltu – to var viegli iedurt augsnē, un atšķirībā no naža tas neliecas.
Bet tur, kur neizdodas izvilkt sakni, cenšos nepieļaut pieneņu ziedēšanu, noraujot ziedus. Sanāk kaut kas līdzīgs izsmelšanas metodei.
Uzskatu, ka šāds mehānisks veids ir efektīvākais un drošākais gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.
Sagatavots pēc WomanWay
