Kā dabūt labumu no tējas un sulas. Bauskas puses “Dabas dotais” dzēriens 0
Šoruden industrijas izstādē “Riga Food 2017” tika demonstrēti vairāki jauni produkti , kurus uzņēmēji izstrādājuši sadarbībā ar zinātniekiem. Viens no tiem ir tējas un augļu dzēriens “Dabas dots”.
Kā stāsta idejas autors Rolands Briņķis, pirms trim gadiem radās doma izveidot produktu no Latvijas dabiskajām izejvielām. “Latvija ir bagāta ar pļavām un mežiem, tāpēc vēlējos kopā salikt tējas un ogas. Tāda koncepta dzēriena Latvijā nebija. Izdomāju, ka vēlos tēju un sulu, lai dabūtu labumu no abiem,” saka uzņēmējs.
Ar ideju vērsušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, u kopā ar zinātniekiem divu gadu laikā tapa produkts – tējas dzēriens, kas pozicionēts kā dabisks augļu dzēriens. Tēja dzērienā ir vismaz 76%, atkarībā no veida pievienoti 10–20% sulas un pavisam nedaudz saldinātāja, ko pērk Lietuvā, jo Latvijā augļu cukuru nevar dabūt.
“Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem pierādījām produkta vērtību – 0,5 litru iepakojumā ir vienai dienai nepieciešamā antioksidantu deva. Tie cīnās ar brīvajiem radikāļiem, upeņu un aroniju tējas dzēriens palīdz stiprināt organisma imūnsistēmu un cīnīties ar stresa radītajām sekām. No vienkārša dzēriena ir sanācis kaut kas labāks. Patlaban to pozicionējam kā veselīgu dzērienu imūnsistēmas stiprināšanai, īpaši rudenī un ziemā, kad jāuzņem C un D vitamīna deva,” stāsta R.Briņķis.
Dzērienu sadarbībā ar LLU ražo Bauskas pusē 200 litru maisos. Dzērienam nav pievienoti nekādi konservanti. Lai dabūtu dabisko tēju ilgi svaigu, vajadzīga aseptiskā pildīšana, ko var nodrošināt tetrapaka. Pildīšana tetrapakā gan notiek Vācijā, jo Latvijā nav iespēju pildīt tetrapakās, kas dotu dabiskajam produktam 12 mēnešu ilgu derīguma termiņu.
Skandināvijas valstīs un rietumvalstīs jau ražo tāda koncepta dzērienus. Angļu valodā – natural herbal drink. “Latvijas patērētāju vēl nepazīstam, jo dzērienu Latvijā pārdodam vien kopš šā gada 1. jūnija. Trijos mēnešos esam tikuši aptuveni 70 pārdošanas vietās,” stāsta uzņēmējs.
Ar šo projektu strādāja LLU zinātniece Solvita Kampuse, jaunā pētniece Una Ozoliņa par to veidoja bakalaura darbu. Stradiņa universitātē ar produktu strādāja Alise Silava.
Vairāk par līdzīgiem projektiem lasiet šeit
