Kā Covid-19 pandēmija mainīja tūrisma nozari un paradumus – ko tagad izvēlas ceļotājs un cik daudz gatavs maksāt? 24
Covid-19 pandēmija varbūt ir beigusies, taču tā ir atstājusi paliekošas pēdas zīmi ceļošanas paradumos un viesmīlības nozarē. Ir pagājis laiks, taču pandēmija nevarēja uz visiem laikiem mazināt vāciešu mīlestību pret ceļošanu. Gluži pretēji, atvaļinājumi joprojām daudziem ir galvenā prioritāte, liecina nesen veiktā Vācijas Brīvdienu un ceļojumu izpētes asociācijas aptauja, par to raksta DeutscheWelle.
Vācieši nemaz nav gatavi atteikties no relaksācijas, atpūtas no ikdienas, atteikties baudīt jaunu pieredzi, sauli, pludmali un okeānu, DW sacīja tūrisma pētnieks, profesors Ulrihs Reinhards, kurš vada Nākotnes studiju fondu.
Arī iekšzemes tūrisms ir Vācijā atguvies. Vācijas viesmīlības nozare šā gada maijā reģistrēja 47 miljonus nakšņojumu, kas iezīmē 5,8% pieaugumu salīdzinājumā ar periodu pirms COVID-19.
Vācijas Ceļojumu asociācija arī ziņo, ka ceļošanas paradumi atgriežas pirmspandēmijas līmenī. Atkal ir ievērojami lielāks pieprasījums pēc ārzemju ceļojumiem. Ir arī tendence brīvdienas rezervēt ilgāku laiku uz priekšu.
Aviācijas nozare vēl nav pilnībā atguvusies kopš pandēmijas, tikmēr daudzi vācieši labprāt brauc ar vilcieniem.
Koronavīrusa izraisītās izmaiņas ir visredzamākās un, iespējams, ilgstošākās biznesa ceļojumu jomā – jo īpaši digitalizācija un videokonferenču izmantošana ir parādījusi, ka šobrīd ir ievērojami mazāk darījumu braucienu nekā pirms Covid-19 pandēmijas.
Pandēmija aizsāka strauju digitalizācijas virzību ceļojumu un viesmīlības nozarē. Mūsdienās ir daudz vairāk iespēju meklēt tiešsaistes klientu apkalpošanu, rezervēt galdiņus restorānos vai biļetes uz tūrisma objektiem internetā. Turklāt daudzi uzņēmumi ir ievērojami uzlabojuši savu vispārējo klātbūtni tiešsaistē.
Pandēmijas ilgtermiņa ietekme ir jūtama arī aviācijas nozarē. Saskaņā ar jaunākajiem Vācijas lidostu asociācijas (ADV) statistikas datiem, pasažieru skaits Vācijas lidostās 2023. gada pirmajos piecos mēnešos joprojām bija par 27% mazāks nekā tajā pašā periodā 2019. gadā.
Visvairāk skartie ir iekšzemes lidojumi. Lai gan 2023. gada maijā iekšzemes lidojumus uzsāka 2,1 miljons pasažieru, 2019. gada maijā šis skaitlis bija vairāk nekā divas reizes lielāks. Cita starpā šajā iztrūkumā ir vainojams samazināts lidojumu savienojumu skaits Vācijā, norāda ADV. Turklāt arvien vairāk cilvēku tā vietā izvēlas dzelzceļa pakalpojumus.
Visā aviācijas nozarē šobrīd tiek piedāvāts mazāk lidojumu savienojumu nekā 2019. gadā. Tajā pašā laikā pieprasījums ir strauji pieaudzis, palielinot lidojumu cenas.
Saskaņā ar Vācijas Federālā statistikas biroja datiem 2023. gada pirmajā pusē biļetes bija par 52,6% dārgākas nekā 2021. gada pirmajā pusē.
Dārgākas ir kļuvušas arī kompleksās brīvdienas. Šādi darījumi 2023. gada pirmajā pusē izmaksāja par aptuveni 10,2% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Neraugoties uz tik pieaugošajām izmaksām un inflāciju, cilvēki joprojām vēlas ceļot. Tas atspoguļojas, piemēram, brīvdienu ilgumā.
2022. gadā vācieši atvaļinājumā pavadīja vidēji 13 dienas, kas ir gandrīz divas dienas ilgāk nekā 2021. gadā. Gados pirms pandēmijas vācieši brīvdienas pavadīja īsākā laikā.
Pēc pandēmijas atpūtnieki daudz lielāku nozīmi piešķir drošai ceļošanai, saka Reinhards. Nišas tirgi, piemēram, brīvdienas kempingos, kas kopš pandēmijas ir kļuvuši ļoti populāri, varētu gūt labumu no tā.
No otras puses, tas, vai pieprasījums pēc tālsatiksmes ceļojumiem saglabāsies tik liels, kā tas ir pašlaik, ir apšaubāms, viņš saka.
Augstās cenas un diskusijas par dabas resursiem un piesārņojumu nākotnē vairāk ietekmēs starptautiskos ceļojumus.
