Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi Latvijas ekonomiku? Centrālā statistikas pārvalde publisko datus par valsts IKP 6
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā – par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.
2020.gadā augkopības nozares attīstībai bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi, kas veicināja vēsturiski lielākās graudu kopražas iegūšanu (3,5 miljonus tonnu) un nodrošināja augkopības produkcijas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 5,1%. Savukārt lopkopības produkcijas apmēri samazinājās par 0,8%.
Izaugsme pērn bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nozares attīstībai piemērotos laika apstākļos uzrādot pieaugumu par 8,8%.
Apstrādes rūpniecībā (samazinājums par 0,9%) samazinājums pagājušajā gadā bija 14 no 22 apakšnozarēm. Tostarp pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – produkcijas izlaide pieauga par 4,5%, ko galvenokārt veicināja apmēru kāpums zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā.
Pieaugums bija arī elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 6,8%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 3,2%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 3,6%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.
Turpretī samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,4%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 3,3%, kā arī mēbeļu ražošanā – par 1,2%.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri 2020.gadā samazinājās par 6%.
Būvniecības produkcijas apmēru pieaugumu par 2,6% pērn veicināja izaugsme divās no trijām apakšnozarēm. Lielāko ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā deva specializētie būvdarbi, kur bija pieaugums par 8%, tostarp citi specializētie būvdarbi pieauga par 25,4%, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 5,8%, elektroinstalāciju ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības – par 4,7%, savukārt samazinājums par 2,6% bija vērojams ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas nozarē.
Savukārt ēku būvniecības apmēri pagājušā gada laikā pieauga par 0,9%, inženierbūvniecības apmēri samazinājās par 1,5%, tostarp būtiski saruka pārējā inženierbūvniecība (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta būvniecība) – par 22,9% un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība samazinājās par 0,4%, bet ceļu un dzelzceļu būvniecība pieauga par 0,4%.
Mazumtirdzniecība 2020.gada laikā palielinājās par 1,5%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 3,6%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā bija kritums par 2,4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 12,2%, bet vairumtirdzniecība – par 3%.
Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu par 14,9% ietekmēja kritums pasažieru transporta pārvadājumos par 53,3%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmēra samazinājums par 9,6%, kravu pārvadājumu – par 3,3%, kā arī pieaugums par 0,1% pasta un kurjeru darbībās.
Viena no vissmagāk Covid-19 krīzes skartajām nozarēm 2020.gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare, kurā bija samazinājums par 38,1%.
Pandēmijas seku mazināšanai noteiktie ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumi būtiski ietekmēja izmitināšanas nozares attīstību, kurā bija samazinājums par 53%, savukārt gada laikā, pakāpeniski pastiprinot pulcēšanās ierobežojumus un epidemioloģiskās prasības pakalpojumu sniegšanai, ēdināšanas nozarē apmēri samazinājās par 32,6%.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pagājušajā gadā samazinājās par 6,2%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 7,5%, bet telekomunikāciju pakalpojumos – par 10,3%.
2020.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 5,7%, ko noteica 15,9% samazinājums finanšu pakalpojumu darbībās.
Nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu samazinājums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumi. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 34,1% apmērā nodrošināja iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos, bruto parakstīto prēmiju pieaugums dzīvības apdrošināšanā un bruto izmaksāto atlīdzību samazinājums nedzīvības apdrošināšanā.
Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 8,7% apmērā veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmēra kritumu par 0,1% ietekmēja samazinājums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 0,2%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos – par 1,4%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā – par 2,7%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 4,8%.
Savukārt pozitīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas apjomu pieaugums par 3,7%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozare 2020.gada laikā samazinājās par 5,3%. Lielākā ietekme bija Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu smagi skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apakšnozarei, kurā samazinājums bija par 60%).
Samazinājums bija arī apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 12,5% un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 4,7%.
Atsevišķās darbību jomās sniegto pakalpojumu apmērs gada laikā palielinājās – iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana pieauga par 4,8%, bet ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumi – par 0,9%.
Saistībā ar valstī noteiktajiem infekcijas izplatīšanās ierobežojumiem viena no vissmagāk Covid-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 26,6%.
Lielākais samazinājums bija azartspēļu un derību nozarē – par 40,6%, bet būtiski apmēri samazinājās arī sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību sniegšanā un radošajās un mākslinieciskajās darbībās.
Produktu nodokļu – galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi – apmērs 2020.gadā samazinājies par 4,6%.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi samazinājās par 10,3%. To galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas sākās pirmā ceturkšņa beigās.
Valdības pieņemtie ierobežojošie pasākumi būtiski iespaidoja mājsaimniecību izdevumus vairākās patēriņa grupās, tostarp divās no tradicionāli lielākajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi minētajās grupās samazinājās par attiecīgi 13,7% un 51,4%.
Pandēmijas ietekmē par 39,6% mazāk mājsaimniecības tērēja arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Valdības ierobežojumu dēļ ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā daļa mājsaimniecību vairāk gatavoja maltītes mājās, kas veicināja mājsaimniecību tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 3,4%. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli palielinājās par 0,9%.
Valdības galapatēriņa izdevumi pagājušajā gadā palielinājās par 2,6%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā pērn uzrādīja nelielu pozitīvu tendenci, proti, pieauga par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1,5%.
Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transportlīdzekļos samazinājās par 2,2%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājās par 2,6%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pērn samazinājās par 2,7%.
Preču eksports palielinājās par 5,5%, sasniedzot līdz šim augstāko eksporta vērtību. Galvenās eksporta preces pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces.
Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja pakalpojumu eksportu, kas samazinājās par 21,3%. Kritumu uzrādīja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi) un datorpakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports pagājušajā gadā samazinājās par 3,3%.
Kopējais preču imports noturējās 2019.gada līmenī, turpretī pakalpojumu imports samazinājās par 19%. Galvenokārt tika importētas elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces; sauszemes transporta līdzekļi un to daļas.
Samazinājās transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu, datorpakalpojumu un finanšu pakalpojumu importa apmērs, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu imports.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 1,5%, tostarp kopējā darba alga auga par 1,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas saglabājās 2019.gada līmenī.
Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apmēra pieaugums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 10,4%, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā bija samazinājums par 5,6%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 9,7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājās par 4,9%.
