Kā Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju? 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No pirmdienas lielākajā daļā ministriju un to pakļautības iestāžu ir notikusi pāreja uz attālināto darba režīmu, tā sacīja “Latvijas Avīzes” aptaujātie Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvji.
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) aicinājuma tiem, kam ir iespēja strādāt attālināti, ministriju valsts sekretāri ir izdevuši speciālu rīkojumu par pāriešanu uz attālināto darbu.
Vēl piektdien darbinieki varējuši paņemt darbam mājās nepieciešamos dokumentus, sakārtot tehnisko nodrošinājumu, bet jau pirmdien daudzi no viņiem uz darbu birojā vairs nav devušies. Aicinājumu strādāt no mājām šonedēļ atkārtoja arī veselības ministre Ilze Viņķele (“AP”).
Šim pamudinājumam dažādu iemeslu dēļ ir sekojusi tikai daļa valsts pārvaldē strādājošo. Taču arī tā tiekot mazināti Covid-19 izplatības riski.
Oktobra pirmajā pusē Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sagatavoja vadlīnijas darba organizēšanai valsts pārvaldes iestādēs Covid-19 pandēmijas laikā. To viena sadaļa veltīta arī attālinātajam darbam.
Tajā atgādināts, ka darbiniekiem, kuri strādā no mājām, ir jāuzņemas atbildība arī par darba drošības noteikumu ievērošanu, jābūt darba laikā pieejamiem iestādes vai struktūrvienības vadītājam. Savukārt darba devējam ir jāparūpējas, lai visiem ir piekļuve darba e-pastam, datubāzēm un ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.
Katrā kabinetā viens cilvēks
Tieslietu ministrijā klātienē strādā aptuveni puse darbinieku, kas katrs sēž savā kabinetā, bet gaiteņos iziet, izmantojot sejas aizsegus, “Latvijas Avīzei” sacīja ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš ir viens no tiem, kas atrodas ministrijā.
Uz vietas darbā ir arī zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), kurš tāpat norādīja, ka katrā kabinetā esot tikai pa vienam darbiniekam, kas ikdienas gaitās tā arī nesatiekoties – pat ja notiktu neplānota saslimšana, tā netiktu nodota tālāk.
Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka klātienē strādā 38% nodarbināto, attālināti – 44%, bet prombūtnē, ieskaitot atvaļinājumu, atrodas 18%. Aptuveni 7% jeb 29 darbinieki savus amata pienākumus darba specifikas dēļ, piemēram, dokumentu arhivāri, nevarot veikt attālināti, informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Savukārt VARAM telpās varot sastapt tikai dažus cilvēkus, apgalvoja ministra padomnieks Madars Lasmanis, kuru “Latvijas Avīze” sazvanīja tieši tobrīd, kad viņš bija “uz brīdi ienācis ministrijā”. Gandrīz visu ministriju priekšrocība ir tā, ka tās izvietotas ēkās, kurās nav plašu atvērto biroju, bet darbinieki lielākoties strādā kabinetos, kas piemēroti nelielam cilvēku skaitam.
M. Lasmanis atzina, ka zināmas problēmas ir – darbinieki mājās izmanto privāto interneta pieslēgumu, maksā par elektroenerģiju un veic vēl citus maksājumus, kurus darbavietā sedz iestāde. Taču citādi VARAM ir radījis visus priekšnoteikumus, lai 99% cilvēku varētu strādāt attālināti, – viņiem ir piekļuve arī visām datubāzēm. Arī Tieslietu ministrijā jau iepriekš bija notikusi pāreja uz elektronisko lietvedības sistēmu un “papīrā vairs nekas nenotiek”.
Ar tiem, kam mājās nebija kvalitatīvas datortehnikas, ir noslēgts materiālās atbildības līgums un izsniegts darbavietas dators, skaidroja R. Kronbergs. Lai mazinātu saskarsmi ar svešiem cilvēkiem, arī pakalpojumi tiek sniegti attālināti, bet, kur tas nav iespējams, satiekoties ar klientu, tiek lietota sejas maska un abus šķir stikla aizsegs.
Tiem darbiniekiem, kuri nāk uz ministriju, pie ieejas ēkā tiekot mērīta temperatūra. Tāpat katram esot jāapliecina, ka nav saslimšanas pazīmju, nav notikusi kontaktēšanās ar personām, kas atgriezušās no ārzemēm.
Grūtāk attālināto darbu ir nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Probācijas dienestā, bet, piemēram, Uzņēmumu reģistrā tas ir iespējams. Valsts zemes dienestā strādājošajiem ir jāveic tehniski nekustamā īpašuma mērījumi, kas notiekot, lietojot masku un ievērojot piesardzības pasākumus.
Sēž ministrijā, sarunājas attālināti
Viens no pārbaudījumiem jaunajā situācijā ir sanāksmju un sēžu organizēšana attālināti. Ministrijas videokonferencēm izmanto dažādas platformas, ieskaitot “Zoom” un “Skype”. M. Lasmanis šai komunikācijas formai saredz gan plusus, gan mīnusus – diskusijas ir koncentrētākas un lietišķākas, bet tās aizņem ilgāku laiku, kas tiek patērēts tehnisku iemeslu dēļ.
Finanšu ministrijā ikdienas darbā ir vismaz viens katra departamenta pārstāvis, klātienē strādā arī ministrs Jānis Reirs (“JV”). Taču, kad ministrijā notiek sanāksmes, tad viņi paliek savos kabinetos un pieslēdzas videokonferencei no turienes, skaidroja A. Jarockis.
Valsts budžeta pieņemšana Saeimā ministrijai ir zināms pārbaudījums, jo departamentu vadībai bija jānodrošina savu ārpus ministrijas esošo pārstāvju piedalīšanās Saeimas komisiju sēdēs, kas arī notiek videokonferenču veidā. “Mūsu ministrijā to visu uztver ļoti nopietni, jo darbavietas ir viens no infekcijas izplatīšanās avotiem,” piebilda A. Jarockis.
Avīzes rīcībā bija informācija, ka ir ministrijas, kurās darbinieki ir pieraduši strādāt ar stacionārajiem datoriem un nav gatavi darbam mājās. Taču konkrētus faktus, kas to apstiprinātu, iegūt neizdevās, jo valsts pārvaldē ir ierobežots personu loks, kuriem ir tiesības komunicēt ar medijiem.
Aptaujāto ministriju pārstāvji apgalvoja, ka šajās ministrijās viss esot kārtībā. Zemkopības ministrija jau 2019. gadā, kad par pandēmijas tuvošanos vēl neviens nenojauta, jau bija sākusi informācijas tehnoloģiju struktūras maiņu, visiem darbiniekiem nodrošinot portatīvos datorus, lai var strādāt no jebkuras vietas, sacīja J. Eglīts.
Žurnāliste Sanita Jemberga nedēļas sākumā tviterī ierakstīja: «Valdība: «Ja varat, strādājiet no mājām.” Realitāte: Mārupes ielā korķi kā nekad.” Daļēji apstiprinājums tam bija ministriju pārstāvju sacītajā – lielākoties uz attālināto darba režīmu pārgāja tie darbinieki, kuriem nav iespējas atbraukt uz darbu ar automašīnu, bet ir jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu.
Lai ilgstoši nebūtu jāatrodas pilnā autobusā vai tramvajā, tieši šie cilvēki novērtēja iespēju strādāt mājās. Taču uz privātajiem auto pārsēdās arī daļa to, kuriem jābūt darbā klātienē, bet kas agrāk izmantoja sabiedrisko transportu.
