Kā cīnīties ar nepatīkamu aromātu no plaukstām? 0
“Esmu nedaudz vecāka par 50 gadiem, un man ir problēma – dažreiz no rītiem pamostoties manas plaukstas ir miklas, no tām jūtama urīna smaka.
Pastāstīju par to ģimenes ārstei, un viņa teica, ka jādzer vairāk ūdens, jo pēc manām asins analīzēm redzams, ka man ir biezas asinis. Taču man arī agrāk bijušas miklas un smakojošas plaukstas, kad ūdeni dzēru vairāk.
Vai šai nepatīkamajai parādībai ir kāda saistība ar paaugstinātu urīnskābes līmeni, un kā to samazināt? Varbūt arī mazāk lietot uzturā gaļu?” jautā rīdziniece Aija.
“Nē, šajā gadījumā nav runas par hiperurikēmiju jeb palielinātu urīnskābes daudzumu, kas, starp citu, bieži vien noris bez jebkādām pazīmēm, bet par kaut ko citu – par paaugstinātu urīnvielas (urea) līmeni,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs profesors Harijs Čerņevskis.
“Iesaku veikt analīzes, lai pārliecinātos par urīnvielas, kā arī kreatinīna līmeni asins serumā.
Ja to rādītāji ir paaugstināti, tas norāda uz nieru slimībām, kad samazinās sārņvielu izdale, – tā vietā, lai izdalītos ar urīnu, tās laužas ārā tur, kur var iznākt, piemēram, caur ādu, un tad āda, sviedri, kā arī elpa ož pēc urīna.
Jāzina, ka par nieru funkciju iespējams spriest pēc četriem kritērijiem: vispirms cistatīna C, kreatinīna, urīnvielas un tikai tad pēc urīnskābes koncentrācijas asinīs. Tātad ģimenes ārstam nieru funkciju novērtēšanai vajadzētu nozīmēt šos galvenos bioķīmiskos rādītājus asinīs.
Protams, tā var būt, ka par maz tiek dzerts ūdens un tad asinis ir biezas, līdz ar to notiek urīnvielas koncentrēšanās. Pareiza ir doma par uztura maiņu – jo mazāk gaļas uzturā, jo mazāk ir purīnvielu un attiecīgi mazāk sārņvielu.
Uzturā daudz lietojot produktus ar paaugstinātu purīnu saturu, piemēram, gaļu, īpaši mājlopu aknas, smadzenes, nieres, jūras zivis, tiem organismā noārdoties, rodas vairāk urīnskābes.
Ja tās normālu izdalīšanos no organisma traucē nieru kaites vai kādas citas veselības problēmas, urīnskābes koncentrācija paaugstinās, rezultātā rodas hiperurikēmija.”
