Kā cīnīties ar “aizņemšanās” sērgu 0
“Kamēr teiksim, ka plaģiātisms augstskolās ir pieļaujams, tikmēr tas pastāvēs,” šāds secinājums izskanēja pagājušajā nedēļā notikušajā Biznesa augstskolas “Turība” (BAT) studējošo pašpārvaldes rīkotajā diskusijā “Plaģiātisms studiju procesā”, kurā piedalījās sešu Latvijas augstskolu studenti, kā arī pasniedzēji.
Strīdoties par pēdējā laikā Latvijas augstskolās tik izplatītās “akadēmiskās aizņemšanās” cēloņiem, diskusijas dalībnieki, kuru vidū līdzās BAT bija arī Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas, Banku augstskolas un Ekonomikas un kultūras augstskolas studentu organizāciju pārstāvji, kā pirmo pieminēja studentu noslogotību ar blakus aktivitātēm. Daudzi studenti ir spiesti strādāt, un viņiem vienkārši pietrūkst laika, lai kvalitatīvi veiktu uzdoto darbu. Citiem ir grūtības izprast – kur ir plaģiātisms, bet kur vienkārši materiāla izmantošana.
Diskusijā izskanēja arī novērojums, ka nereti studenti citu autoru darbus “aizņemas” arī vienkārši tāpēc, ka jau vispārējās izglītojošās iestādēs nav iemācījušies mācīties ‒ izmantot avotus, rakstīt atsauces, paši organizēt zināšanu apguvi, darbu bibliotēkās. Kaut gan netrūkstot arī situāciju, kad ar plaģiātismu nodarbojas tikai tādēļ, lai ātrāk tiktu uz kādu ballīti. Šajās situācijās studiju mērķis visbiežāk ir tikai diploms diploma un nevis zināšanu dēļ. Dažiem studējošajiem motivācija pašiem rakstīt zūdot arī tāpēc, ka plaģiātisms internetā šobrīd joprojām ir izplatīts un absolūti nesodīts biznesa veids.
“LA” jau ir rakstījusi (Artas Legzdiņas rakstu “Aizņemties vai ne, tāds ir jautājums…” sk. “LA” 2012. gada 9. maijā), ka septiņas Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas Universitāte –, apvienojot spēkus cīņā par akadēmisko godīgumu, jau pirms kāda laika izveidojušas vienotu datorizētu plaģiātu pārbaudes tīklu.
Savukārt RTU jau otro gadu ieviesta kārtība, ka visu studentu noslēguma darbu elektroniskās kopijas uzkrāj īpašā datubāzē, kas tiks izmantota automatizētas plaģiātisma kontroles sistēmas ieviešanai. Diskusijas gaitā tomēr izskanēja, ka pa īstam tikt galā ar “aizņemšanos” pagaidām vēl nav izdevies nevienai augstskolai.
Runājot par iespējām, kā ar to cīnīties, tika uzsvērts, ka svarīgi, lai pati augstskola cīņu ar plaģiātismu izvirzītu sev par prioritāti, apzināti veidojot studentos pārliecību, ka “aizņemoties” viņi vispirms apzog paši sevi. Nākamajiem studentiem jau vidusskolā būtu jāizskaidro, kas ir plaģiāts un cik lielu negodu var piedzīvot tā veidotājs. To, ka vēlme “aizņemties” tieši saistīta ar studējošā intelektuālo pašapziņu, uzsver arī augstskolu pārstāvji.
Spriežot, kā cīnīties ar plaģiātismu, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka viens no risinājumiem būtu patstāvīgo darbu ar praktisku ievirzi lielāka iekļaušana studiju procesā. Citiem cerīga ierosme liekas vienotās starpaugstskolu datorizētās sistēmas izveidošana. Dažuprāt, tieksme “aizņemties” mazinātos, tieši un nepārprotami – līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumos – noformulējot soda sankcijas, kas dažviet ir visai izplūdušas. Viens no iedarbīgiem variantiem varētu būt publiska kaunināšana, kad pie ziņojumu dēļa vai interneta mājas lapā publicē plaģiātā pieķertā studenta vārdu.
Fakts 58% studentu ir saskārušies ar plaģiātismu savā augstskolā, 35% – paši ir izmantojuši plaģiātu. |
