Kā čapajevi ar kailu zobenu 0
Kā zirgam noņem klapes, tā ļaudīm nokrita zvīņas no acīm, ceturtdien Saeimā pārliecinoties, kura frakcija kā štiki ir īstenie patrioti, bet kuri ņuņņas izkalpodamies kā kvislingi pārdos valsti un neatkarību ar visām parpalām.
Pirms balsojuma par Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu uz tribīni plūda “Saskaņas centra” vīri – plātīja rokas kā vējdzirnavu spārnus, tecināja no lūpām viršu medu, būdami veselīgi kā rutki, grasījās ar matrožu kreklā ietērptiem torsiem gulties ceļā Latvijas iztirgotājiem, kuri pārdos prom kaut sauju dzelteno jūrmalas smilšu, kaut granulu Zemgales māla, kaut pagali no Latgales boltīm bērzīm – kuri ļaus nodot Briseles asins pieņemšanas punktā kaut lāsi Latvijas brīvības. Elpā aizvilkdamies un slienādamies, Serjoža Mirskis dārdināja – pazīstu tādus padomju laikā Maskavas pakaļas laizītājus! Es gaidīju, ka, beidzis tirādi, viņš kritīs garzems un bučos dzimtenes ozola koka dēļus – grīdu zem savām kājām. Kuru katru mirkli pirmklasīgie “SC” tenori varēja slieties kājās un, ķēdē saķērušies, uzvilkt himnisko takti – plecs pie pleca, kā ierindnieki… Likās, tūlīt pret Saeimas griestiem metīs 20 gadus nedzirdēto, kaismīgo – kaut pastalās un vīzēs, bet brīvi! Citkārt miermīlīgie ivanuškas netaupītu valsts aizstāvībai īpaši paglabātos un atliktos deviņstāvu māmiņas vārdus, ja dikten nebītos no Saeimas seržantiem, kuri dežurē un uzpasē Āboltiņas valstību. Un uz brīdi – it kā pati Laimas māte dzirdījusi saskaņiešus no spēka traukiem un viņi uzkoduši ar sālītu gurķi un marinētām sēnītēm – sāku pat bīties, vai Zurofa kungs nespicē ausis, cik spalgi un vai ne par stipru šo varoņu tiešajā runā izskan nacionālistiski saukļi? Ja nu šie “Rīgas sargi” ar pilnām bākām degvielas topašuvakar neaizšaujas “na Berļin”, uzvaroši piedraudot Merkelei – paši būsim saimnieki dzimtajā zemē!
Mēs, duraki, alojāmies un kļūdījāmies, noturēdami pavisam citus puikas par auseklīšiem un tūdaliņiem, bet “Saskaņas centru” ačgārni domādami par “mordām”, kas ir Maskavas izsūtāmie zēni, pretvalstiski elementi, “SC Waffen” malači un Kremļa rupori. Nav tiesa!
Ja ārā spertu lauskis, viņi, aukstumam spītēdami, par Latvijas neatkarību Ādama kostīmos, vien ap debesu zvaniem apmetuši tautiskās prievītes, stāvētu ārā uz Jēkaba ielas. Kas viskonsekventāk kā Čapajevs ar kailu zobenu aizstāv savas valsts suverenitāti pret Briseles uzkundzēšanos? “Saskaņas centrs”. Kas viskvēlāk aizsargā neatkarīgas Latvijas intereses? Kas pamāca iztaisnot muguras un nelocīties visādu Vašingtonu priekšā? “Saskaņas centrs”. Mums tā laimējies ar šā politiskā spēka mitriķiem, kā būtu viņus loterijā vinnējuši, īsto lozi izvilkdami. Varbūt dažs no viņiem ir klusinātāks un latviski tik vien māk kā pateikt “es, latvets”, bet sirdī – izrādās, ir lielāks Māras zemes patriots nekā “latviskais” pretpols, kuram par neatkarības zudību ne silts, ne auksts. Nu, jāpaciešas. Urbanovičs, Elksniņš, Mirskis un citi ies vēl druscīt dramatiskā mākslā papildināties, novīs vēl garākas uz ausīm karināmās nūdeles un tad provēs pa otram lāgam glābt Latvijas suverenitāti.
